Elegances un industrijas krustojums – tā par mazo un mājīgo restorānu Rīgā, Ģertrūdes ielas posmā starp Brīvības un Barona ielām, norādīts Umami aprakstā. Tā saimnieks Elmārs Tannis vēlējās radīt mazu pilsētas restorānu, ko raksturo vienkāršās krāsās un līnijās ieturēts interjers un izcils ēdiens.
Restorāns Umami, kas atrodas Ģertrūdes ielā, ir atvērts no 2011. gada augusta. Pirms tam nelielajās telpās atradās LuLu Pica, kas uzņēma savus apmeklētājus jau no 1994. gada. «Es sapratu, ka ir laiks pārmaiņām, taču sākotnēji bija grūti saprast, kādu koncepciju lai šeit īsteno,» teic restorāna saimnieks Elmārs Tannis. «Picērijas interjers bija pirmais, kura tapšanā es kopā ar partneriem piedalījos. Tajā laikā tas bija unikāls – ar koši zilām grīdām, košām un dzīvīgām krāsām un saplaisājušām ķieģeļu sienām, kas tolaik vēl nebija tik populāri kā tagad, tāpēc daudzi mūs uzskatīja par mazliet dulliem.» Elmārs spriež, ka viņa uzņēmums bija viens no pirmajiem, kas atklāja Latvijas sabiedrībai pirmos industriālos interjerus.
Pilsētas restorāns
Nolemjot par Ģertrūdes ielas picērijas aizvēršanu, tās īpašnieks neesot varējis iedomāties, ka tik ilgus gadus apdzīvotajās telpās pēkšņi saimniekos kāds cits, izmainot laika gaitā izveidojušos auru ar visu šai vietai piederīgo. «Tad sākām domāt, ko vēl šeit varētu darīt – bija padomā burgeri, restorāns veģetāriešiem, svaigēšanas restorāns, kūpinājumu restorāns. Katrai šai idejai automātiski nāca līdzi koncepcija par to, kādam būtu jāizskatās interjeram,» Elmārs stāsta, atsaucot savā atmiņā radošo fantāzijas lidojumu pirms Umami izveides.
Vaicāts, kas tad īsti ir Umami un kāda ir restorāna darbības pamatideja, saimnieks apcerīgi stāsta: «Umami ir zinātniski apstiprināta piektā garša līdzās saldam, sāļam, skābam un rūgtam. Tā ir piesātināta garša, ko var panākt, apvienojot daudzveidīgas izejvielas. Tad, kad tika pieņemts lēmums par Umami, kļuva skaidrs, ka tas būs mazs restorāns. Man to patīk dēvēt par mazu pilsētas restorāniņu, kas var atrasties jebkur – Rīgā, Parīzē, Sidnejā, Toronto. Man patīk ideja par nelielām vietām ar labu ēdienu un vīnu, un tieši tādu vēlējos radīt arī es.»
Eleganta vienkāršība
Veidojot restorāna dizainu, Elmārs sadarbojies ar dizaineru Aldi Circeni. «Mēs ilgi sēdējām, šķirstot žurnālus un katalogus, un tas, kas ir radies, ir rūpīgs kopdarbs,» Umami saimnieks uzsver. Viņš teic, ka šis neesot no tiem gadījumiem, kad dizainers nodod gatavu objektu, bet saimnieks to pieņem, šeit katra detaļa ir kopīgi plānota un veidota tā, lai īpašnieks būtu gandarīts par iznākumu.
Telpu pārvērtību galvenais mērķis bija radīt vienkāršu un neuzkrītošu vidi ar industriālā dizaina ieskaņām, kur galvenais baudījums būtu maltīte. Nelielajā restorānā dominē tumši toņi, ko atdzīvina ķieģeļu motīvi, pārdomāts apgaismojums un rūsas detaļas. «Tika daudz domāts par to, kā ieturēt vienkāršumu. Rūsas ideja bija mana, savukārt tumši brūnās jeb baklažāna un melnās krāsas saspēli ieteica Aldis,» Elmārs pastāsta. Viņš uzsver, ka svarīgi bija arī atrast optimālu risinājumu tam, kā nodalīt bāra daļu no pārējās restorāna zāles tā, lai iegūtu papildu vietu un saglabātu zināmu diskrētumu – tam šajā gadījumā izvēlēta caurspīdīga stikla vitrīna, kurā rūpīgi sakārtotas dažādu formu un izmēru glāzes un izmeklēti alkoholiskie dzērieni. «Tas tika veidots ar domu, ka bārs ir vairāk ergonomiska vieta, kur strādāt, mazāku akcentu liekot uz redzamību, kas notiek šajā zonā,» saimnieks paskaidro.
Brīvas rokas krāsojums
Interjera pārmaiņu posms starp atraktīvos toņos veidoto LuLu Picu un piezemēto jauno garšu pasauli Umami ilga apmēram trīs mēnešus. Pats Elmārs gan uzsver, ka tas ir ilgs laiks, taču attaisno to ar vēlmi pēc kārtīgi pārdomātām lietām un risinājumiem. Saimnieka domu lidojums un lietu uztvere jaušama arī telpas dizainā. «Man, piemēram, ļoti nepatīk, ka krāsojot viss tiek atdalīts ar līmlentēm, cenšoties panākt perfektu taisnumu. Man patīk, ja krāso ar brīvu roku, lai krāsojumā parādās mazi, dabiski nelīdzenumi. Tāpat arī centos apvienot smalkas, trauslas detaļas ar raupjām faktūrām,» viņš stāsta.
Restorāna platība pilnībā atbilst sauklim «mazs pilsētas restorāns», jo tas patiešām ir mazs, ar nelielu galdiņu skaitu un tīru, neuzbāzīgu vidi, kas liek nesteidzīgi baudīt Umami mītošo auru un ēdienu. Dažādās faktūras un dūmakainās krāsas par vienotu ansambli padara vecišķā stilā veidotā grīda, kas tapusi sadarbībā ar Parketa namu. Lai iegūtu vēlamo, tā vairākkārt slīpēta, vietām apzināti atstājot nelīdzenumus un rievas, nokrāsota ar zilganpelēku toni, kas pēcāk pārklāts ar brūnganu krāsu, bet noslēgumā parkets apstrādāts ar eļļu, kas piešķir virsmai dabisku izskatu. «Esmu sapratis, ka eļļa no visiem grīdas apstrādes finiša veidiem ir mans favorīts, jo tonis kļūst silts, dzīvīgs un patīkams, turklāt šādi apstrādāta grīda ir arī izturīga un viegli kopjama,» teic Elmārs. n
***
MEITAS DĀVANA. Mazā glezniņa pie sienas ir meitas dāvana Elmāram dzimšanas dienā. «Man tā ļoti patīk un ir ļoti tuva. Tā ir viņas oriģinālā ideja ar īstu metāla dakšiņu, turklāt tā tapusi tad, kad viņai bija 13 vai 14 gadu, tāpēc es ļoti novērtēju, kā tāda maza meitenīte kaut ko tādu var izdomāt. Esam vienojušies, ka tā ir arī pārdošanā – ja kāds par 6000 latiem to pērk, tā ir viņa,» Elmārs joko.
BAUDĪJUMAM. Stikls piešķir telpai bagātīgu noskaņu, ko vēl vairāk paspilgtina galda virsmā atspīdošais galda klājums un apgaismojums, domā Elmārs. Apaļajā stikla galdā pie loga eleganti atspīd telpas gaismu ansamblis, kristāla glāžu spozme un Ģertrūdes ielas steidzīgās ikdienas plūdums, radot ilūziju par mierpilnu vietu, kur patverties un baudīt gastronomijas mākslu pašā dienas vidū.
RŪSAS IMITĀCIJA. Neparasta Elmāra ideja restorāna dizaina tapšanas laikā bija rūsas imitācija. «Tas ir ļoti sarežģīts process, kas notiek, uzklājot uz virsmas speciālu krāsu, ko pārklāj ar speciālu šķīdumu, kas rada rūsas efektu, bet pēc tam virsma tiek nolakota. Svarīgi, ka to dara viens cilvēks, lai neatšķirtos krāsojuma rokraksts,» viņš zinoši stāsta. Restorānā ar šo dizaina paņēmienu nomaskētas baltās plastmasas ventilācijas iekārtas un caurules, lai tās pietuvinātu kopējam telpas dizainam. «Sākotnēji bija domāts būvēt tam apkārt kādu kasti vai režģi, taču vēlāk radās ideja par šo tehniku, kas turklāt palīdzēja arī ietaupīt telpu,» Elmārs teic. Saskanīgu unisonu starp rūsas detaļām veido arī veclaicīgā tonī nokrāsotais radiators, kas tāds stāv vēl no picērijas laikiem.
LOGO UN MĀKSLA. Umami logo radies, ieraugot kādā veikalā askētiskā stilā veidotus burtus, kas vienkārši salikti kopā. Tas iestrādāts arī īpašā metāla loksnē, kas pārklāj bāra leti, un ir kā neuzkrītoša firmas zīme, par kuru var nojaust tikai īpaši vērīgie. Metāliskās detaļas rada arī spožu telpas atspīdumu, radot spoguļa efektu. Raupjā ķieģeļu siena atvēlēta mākslas darbiem. «Agrāk šeit bija izvietotas mākslinieces Zanes Lūses gleznas, bet pašreiz redzamais darbs ir Signes Vanadziņas. Viņa arī ir pirmā māksliniece, kuras gleznas bija Čarlstonā (arī E. Taņņa restorāns – autores piezīme). Rudens un ziemas sezonā gribējās vairāk krāsu, bet nu atkal esam gatavi jauniem risinājumiem un ieteikumiem,» saimnieks teic.
STILĪGI. Radot jaunu restorānu, saimniekiem bija svarīgi izmainīt arī labierīcību dizainu, pielāgojot to kopējam interjeram un nodrošinot apmeklētājiem maksimālu komfortu. «Mūsu problēma bija tā, ka šeit ir ļoti ierobežota vieta, tādēļ bija jādomā risinājums, kas ļauj ietaupīt kaut dažus centimetrus vietas,» nu jau remonta darbos pieredzējušais restorāna saimnieks stāsta. Galējā labierīcību telpa ir veidota no ķieģeļiem, kas speciāli padarīti vecišķāki, bet spogulis ar ādas ietvaru nāk no mājām un padara telpu stilīgu. Garākā telpas siena nokrāsota bēšīgi zeltainā tonī. «Šeit ir halogēna lampas, par ko daudzi brīnās, kādēļ tās vajadzīgas tualetē, taču es uzskatu, ka to gaismā cilvēks labi izskatās un, ja viņš labi izskatās, tātad nāks vēl. Es ieteiktu jebkuram restorāna saimniekam pievērst uzmanību apgaismojumam, jo, ja cilvēki slikti izskatīsies, viņi nenāks atpakaļ, lai arī nemaz nezinās, kāpēc izskatās slikti,» Elmārs pamato savu izvēli.
AKCENTS. Umami izvietotie galdi ir ražoti Latvijā, bet krēsli nāk no Itālijas. Arī metāliskie krēsli ir vienādā dizainā ar melnajiem, bet, lai tie kļūtu siltāki, dizainers Aldis Circenis ieteicis tos pārklāt ar melnas ādas apdari. Stikla galds ar interesanto metālisko pamatni ir no Itālijas, un, pateicoties masīvajam lustras kupolam virs tā, šī telpas zona iegūst svētku noskaņu, tajā pašā laikā kļūstot par svaigu akcentu uz pārējo tumsnējo mēbeļu fona.