Velsas springerspaniels

Vel­sas sprin­ger­spa­nie­li ir diez­gan se­na šķir­ne, ku­rai tur­klāt iz­de­vies sa­gla­bāt po­pu­la­ri­tā­ti arī mūs­die­nās.

Lat­vi­jā gan vi­ņu nav se­viš­ķi daudz, to­ties daudz­viet Rie­tum­ei­ro­pā vi­ņi ir pat po­pu­lā­rā­ki par pie mums ie­cie­nī­ta­jiem an­gļu ko­ke­riem.

Cik dzi­ļi rak­sim?

Kā jau lie­ci­na no­sau­kums, šo su­ņu dzim­te­ne ir Vel­sa. Rak­stos par me­dī­bām ša­jā ze­mē jau 16. ga­du sim­te­nī mi­nē­ti ļo­ti lī­dzī­gi su­ņi. Ci­ti sa­ska­ta lī­dzī­bu arī ar 13. gad­sim­ta rak­stos pie­mi­nē­ta­jiem Vel­sas me­dī­bu su­ņiem. Ta­ču ir arī ļau­dis, kam tīk rak­ņā­ties vēl se­nā­kā vēs­tu­rē...

Tiek ap­gal­vots, ka Vel­sas sprin­ger­spa­nie­lu priekš­te­či pa­lī­dzē­ju­ši med­nie­kiem jau... 8. gad­sim­tā pirms mū­su ēras! Ne­ti­cat? Nu, la­bi... Ta­ču ap 250. ga­du pirms mū­su ēras ro­mie­šu vēs­tur­nieks Ap­i­āns rak­stī­jis, ka bri­tu cil­tīm esot sar­kan­brū­ni bal­ti su­ņi, ku­ri tram­dot me­dī­ju­mu, vei­cot lē­cie­nu – glu­ži tā­pat, kā to da­ra mūs­die­nu sprin­ge­ri... Starp ci­tu, pa­tei­co­ties tie­ši šai īpat­nī­bai, ra­dies su­ņu ti­pa no­sau­kums – no an­gļu vār­da to spring (lēkt, lē­kāt).

Par šiem rē­jē­jiem kā par šķir­ni var ru­nāt jau kopš 17. gad­sim­ta, kad no­stip­ri­nā­jās daudz­maz vie­nots šo su­ņu tips, ta­ču ofi­ci­ā­li at­zī­ta tā ti­ka ti­kai 20. gad­sim­ta sā­ku­mā. Ne­lai­me tā, ka il­gu lai­ku vi­si šā­di med­nie­ku pa­lī­gi stūr­gal­vī­gi dē­vē­ti par ko­ker­spa­nie­liem, un ti­kai ap 1900. ga­du pa­nāk­ta šo šķir­ņu au­to­no­mi­ja. Līdz pat 1902. ga­dam šie vel­sie­ši sau­ku­ši par Vel­sas ko­ke­riem. Vel­sie­ši ir ma­zā­ki par an­gļu sprin­ger­spa­nie­liem, bet lie­lā­ki par ko­ke­riem. Vi­ņu vil­na nav tik ga­ra, tā­lab ka­žoks vieg­lāk kop­jams.

Sā­ku­mā – ga­ni?

Lai gan jau se­nos lai­kos Vel­sas sprin­ger­spa­nie­li de­vu­šies pa­lī­gā put­nu med­nie­kiem, iz­tram­dot spār­nai­ņus un pēc tam pie­ne­sot saim­nie­kam šā­vu­mu, ir zi­ņas, ka pir­mais šo su­ņu uz­de­vums to­mēr bi­jis ga­nīt ai­tas. Par šo pirm­uz­de­vu­mu var strī­dē­ties glu­ži tā­pat kā par to mūž­se­no vis­tas un olas jau­tā­ju­mu.

Lai nu kā, Vel­sas sprin­ger­spa­nie­li dās­ni ap­vel­tī­ti ar īpa­šī­bām, kas va­ja­dzī­gas med­nie­ku pa­lī­giem. Vi­ņi spēj strā­dāt gan uz lau­ka, gan kal­nos, gan, pro­tams, arī ūde­nī. Vi­ņiem ir ļo­ti la­ba oža. Tur­klāt vi­ņi ir ne­no­gur­di­nā­mi un arī itin veik­li. Ne vel­ti Vel­sā šos su­ņus mēdz dē­vēt arī par star­te­riem.

Mūs­die­nās, glu­ži tā­pat kā ci­tu me­dī­bu šķir­ņu pār­stāv­ji, arī šie spa­nie­li mēdz pil­dīt arī kom­pan­jo­nu un ģi­me­nes mī­lu­ļu pie­nā­ku­mus, ta­ču sir­dī vi­ņi ir un pa­liek med­nie­ki. Vi­ņiem gul­šņā­ša­na uz pa­klā­ji­ņa vai dī­vā­na nav tā tī­ka­mā­kā no­dar­be.

Visu rakstu lasiet 2. septembra izdevumā

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais