Pirms četriem gadiem, paņemot angļu buldoga kucēntiņu, LNT ziņu raidījuma 900 sekundes vadītājai Kristīnei Garklāvai neesot bijusi doma viņu padarīt par ekrāna zvaigzni.
Viņa vēlējās sev uzticamu sabiedroto, bet apstākļu sakritības dēļ Brālītis kļuvis par mīluli ne vien Kristīnei, bet arī daudziem LNT darbiniekiem, ziņu raidījuma 900 sekundes viesiem un vērīgākajiem skatītājiem.
"Brālītis nav pirmais suns manā mūžā, laukos ir vēl divi – taksis un dogs (viņu savulaik man uzdāvināja skatītāji), taču par savu angļu buldogu man vienai jāuzņemas simtprocentīga atbildība. Tāpēc, pirms ņemt sunīti, rūpīgi apsvēru visus par un pret. Vai varēšu atļauties ceļot, jo vajadzēs kādu, kas manas prombūtnes laikā dzīvnieciņu pieskata, vai pagūšu viņu izvest pastaigās tik bieži, kā sunim nepieciešams," stāsta Kristīne.
"Izpētīju vairāku suņu šķirņu aprakstus, kāri tvēru informāciju dažādos avotos (piemēram, filmā Mazais Nikijs piefiksēju angļu buldogu) un sapratu – manējais būs angļu buldogs. Kad aizbraucu pie suņu audzētājiem skatīties kucēnus, Brālītis bija palicis pēdējais. Saimnieki teica – ja neņemsiet, pēc divām dienām viņu vedīsim uz Ameriku, kur arī pēc viņa kāro. To, ka tāds mazs, mīļš kunkulītis aizceļo, nevarēju pieļaut, tāpēc vairs nevilcinājos ar savu jā."
Kucēns bijis tik mazs, ka satilpis uz Kristīnes plaukstas un arī viņam ierādītajā guļvietā – kumodes atvilktnē. "Pirmos mēnešus mājās bija plūdi, jo Brālītis uz grīdas atstāja peļķītes, taču ar to jārēķinās. Tāpat kā ar to, ka kucēns, viens pats palicis mājās, sagrauzīs kādu kurpju pāri, ja apavi nebūs kārtīgi paslēpti, lai pasargātu no suņuka zobiem."
Kristīne nosmej, ka sievietēm esot mīkstāka sirds nekā vīriešiem, tāpēc viņai ne vienmēr izdodoties ievērot iedibināto kārtību attiecībā uz Brālīti.
"Diezgan bieži Brālīti ņemu līdzi uz darbu, lielākoties tad, ja pēc rīta ziņām esmu iecerējusi braukt uz laukiem. Buldodziņš jau gribētu biežāk tikt uz televīziju, jo no rītiem viņam ir daudz enerģijas, ko gribas iztērēt, taču to nepārvēršu par sistēmu. Pavadīt garas stundas studijā sunim nav nemaz tik viegli, turklāt viņam nepieciešams daudz gulēt, ko televīzijā nav iespējams nodrošināt. Kad abi esam bijuši darbā, Brālītim, pārrodoties mājās, ir tik vien spēka kā paēst un likties uz auss."
Visu rakstu lasiet 2. decembra izdevumā