Kontrabandas krokodils un citi zvēri

Iejūtos bagāta Jūrmalas vīrieša Arvila Romstola (vārds un uzvārds izdomāts) tēlā un divos portālos www.ss.lv un www.zip.lv ievietoju sludinājumu – "pērku kādu čūsku vai krokodilu, vai cita veida eksotisko, reto dzīvnieciņu, labi apstākļi un rūpēšanās garantēti".

Jau pavisam drīz top skaidrs – jebko ir iespējams īstenot, ja vien ir liela kaudze naudas. Pirmā vēstule: "Ja vēlaties, varu pasūtīt no Lietuvas jums piena čūsku ar sarkanām svītrām – Ls 60. Atvest varēs uz nākamo dienu pēc pasūtīšanas vai pat tajā pašā dienā." Tas ieintriģē. Sāku izjautāt piedāvātāju, apgalvojot, ka mani jau sen interesē krokodili un ļoti vēlētos sev tādu mīluli mājās. Kaut gan tas šķiet līdz absurdumam neiespējami, nākamā vēstule šaubas sāk kliedēt. Tajā tiek jautāts, kāds krokodils mani interesē, un skaidrots, ka visi nelielie dekoratīvie krokodili ir mazi tikai pusgadu un pēc 8–9 mēnešiem man būšot 1,5 metrus liels mutants. Un vispār viņi varot izaugt līdz pat 5 metriem. "Kur jūs viņu turēsiet?" ar jūtamu satraukuma devu jautā mans topošais eksotisko dzīvnieku dīleris. "Padomājiet ļoti labi par to. Krokodilu dabūt es jums varu, bet, ko darīsiet tālāk? Ja kāds uzzinās, ka jums mājās dzīvo liels krokodils, būs jāmaksā liels sods, bet var arī viņu reģistrēt, bet tad katru mēnesi būs jāmaksā nodoklis."

To, ka krokodilu man vajag, zinu pavisam noteikti, jānoskaidro vien cena un izcelsmes valsts. Nejauši atceros arī kādu savu draugu, kurš gadiem ilgi meklē pumu, tādēļ vaicāju, vai arī to iespējams īstenot. Šķiet, ka sarakstes biedram āķis ir lūpā, jo nu atbildes epastā saņemu zibenīgi. Uzzinu, ka krokodilu vedīs no Krievijas un kopā ar pārvadāšanu tas man izmaksās apmēram 2000 latu. Pumu ievest esot grūtāk, taču arī to varot izdarīt, tikai jārēķinās ar ļoti lielu naudu – apmēram 15 000 latu. "Tās ir 100% bailes, jo cilvēki riskē un, ja viņus noķers, būs jāsēž cietumā."

Jebkurš dzīvnieks nedēļas laikā

Visbeidzot nepacietīgi tiek uzdots jautājums, vai es iegādāšos krokodilu. Izliekos to neredzam un vēlos noskaidrot, kādas vēl ir iespējas – vai tiešām iespējams iegūt, ko vien sirds kāro? Izrādās – jā. Varu dabūt jebkuru dzīvnieku, bet būšot jāmaksā. Cik daudz, konkrēti pateikt nevar, jāzvana paziņām uz Krieviju. Ja dzīvnieks ir uz vietas, tad cenu var uzzināt uzreiz. Ja nav – nedēļas laikā viņu sagādā. Pavisam vienkārša sistēma.

Sarakstē nolemju ieturēt pauzi, lēni malkoju kafiju, kad pēkšņi saņemu īsziņu ar tekstu – "Jūs 100% ņemsiet to krokodilu, vienkārši man cilvēki zvana un prasa, vai viņš tiešām ir vajadzīgs?" Atbildu noraidoši, aizbildinoties ar labāku piedāvājumu, t aču viss tik vienkārši nebeidzas, var just, ka cilvēks jau bija sarēķinājis iespējamos ienākumus no turīgā Jūrmalas vīrieša. Vēl visu vakaru saņemu sirdi plosošus tekstus par to, ka vēl man tikai labu, lai neuzķeros uz lētākiem piedāvājumiem un noteikti pārbaudu, vai krokodils ir potēts. Noslēgumā vēlos uzzināt, vai iespējams to visu izdarīt arī legāli. Saņemu atbildi, ka ar visu šo procesu nodarbojas paziņas no Krievijas – ja gadījumā cilvēku pieķer, ka viņš bez dokumentiem ved dzīvnieku, to konfiscē un jāmaksā sodi, bet līdz šim tādi gadījumi neesot bijuši. Dzīvniekam, protams, varot uztaisīt arī dokumentu, bet tad tas izmaksāšot tikpat daudz, cik pats dzīvnieks.

Par labu sabiedrību

2010. gada 4. maijā spēkā stājās jaunais Dzīvnieku aizsardzības likums, kas aizliedz pārdot eksotiskos dzīvniekus. Tas nozīmē, ka zooveikalu plauktos vairs nedrīkst atrasties čūskveidīgie, jūras zīdītāji, primāti un citi likumā noteikto grupu dzīvnieki. Dabas aizsardzības pārvaldes aizsargājamo dabas teritoriju departamenta plānojumu un atļauju nodaļas vecākā eksperte Gita Strode apgalvo, ka pagaidām viss ir pārejas periodā, nav īsti izstrādāti kontroles mehānismi. "Ir vajadzīgs laiks, lai piemērotos likuma izmaiņām. Tiem, kam ir šādi dzīvnieki, jādodas tie reģistrēt jeb legalizēt. Attiecībā uz tiem, kas tos vēlēsies, arī jārīkojas likumā noteiktajā kārtībā. Ja ir vēlme turēt mājās krokodilu vai tīģeri, tas joprojām ir iespējams." Šāda veida dzīvniekus var turēt reģistrētās savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās, tas nozīmē, ka jādodas uz Pārtikas veterināro dienestu (PVD) un jāreģistrē novietne. Papildu reģistrācija nepieciešama CITES jeb Vašingtonas konvencijas dzīvniekiem, piemēram, krokodiliem, ķirzakām, pērtiķiem. Par abām reģistrēšanas darbībām ir jāsamaksā konkrēta nodeva un dzīvnieku var turēt legāli, nekādi ikmēneša nodokļi tiem netiek piemēroti.

Par to, kā notiks nelegālo dzīvnieku fiksēšana un kontrole, īstas skaidrības nav. Atbildīgās institūcijas pie durvīm neklauvēs un pa dzīvokļiem nestaigās. Ja tiks saņemta iedzīvotāju sūdzība, tad PVD dosies apskatīt dzīvnieka mitināšanos no labturības viedokļa. Ja būs aizdomas, ka tas ir nelegāls, tiks veikta izvērtēšana un pēc tam, iespējams, konfiskācija.

Runājot par eksotisko dzīvnieku kontrabandu, G. Strode teic, ka "nelegālo dzīvnieku skaits nav mērāms tūkstošos, drīzāk – simtos. Eksotiskos dzīvniekus nevar turēt jebkurš, jābūt speciālām zināšanām un atbilstošām iespējām. Manuprāt, tie, kas turēja nelegāli, to arī turpinās darīt. Godprātīgie – reģistrēs. Tas viss tiek darīts, lai sabiedrība mainītos uz labu."

Neiespējamā kontrole

Zināms, ka uz robežas konfiscētie dzīvnieki visbiežāk tiek atdoti zooloģiskajam dārzam. "Eksotisko dzīvnieku konfiscēšanas gadījumi ir reti. Pat ļoti reti," saka Guna Vītola, Rīgas zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja. Viņa ir pārliecināta, ka tas saistīts arī ar Šengenas zonu un brīvo pārvietošanos. Praktiski vienīgais esot bijis 2003. gada atklātais mēģinājums ar vilcienu ievest Vidusāzijas bruņrupučus no Maskavas.

Vai jaunais likums nevarētu veicināt eksotisko dzīvnieku kontrabandas apjomu palielināšanos? G. Vītola teic: "Drīzāk otrādi. Tikko jaunais likums bija publicēts, uz zooloģisko dārzu zvanīja daudz cilvēku, kas gribēja atbrīvoties no saviem mīluļiem, jo nevēlējās tos turēt nelegāli. Lielākoties tie bija pitonu saimnieki." Zooloģiskā dārza pārstāve jaunās normas vērtē tikai un vienīgi pozitīvi un uzskata, ka tie cilvēki, kuri pret eksotiskajiem dzīvniekiem izturas nopietni, kam tie patiesi patīk un ir interese, priekšroku dod legālai turēšanai, tāpēc likums tiem būs tikai niecīgs apgrūtinājums. Labi ir tas, ka tiks izslēgta impulsīva, nepārdomāta rīcība – vairs nevarēs ieiet zooveikalā un kā asprātīgu dāvanu nopirkt, piemēram, čūsku. G. Vītola ir pārliecināta, ka "šādu dzīvnieku iegādei tomēr nepieciešama nopietna attieksme un speciāli apstākļi, nevar ļauties mirklīgām vēlmēm".