Kristīnes Garklāvas emocionālie mirkļi

"Man ir tūkstošiem bilžu, bet diezgan maz tādu, kurās būtu redzama es. Jo daudz labprātāk fotografēju, nekā fotografējos. Man šķiet, ka cilvēki ir skaisti savā dažādībā. Turklāt apturētam dzīves mirklim ir liels emocionāls spēks," uzskata LNT raidījuma "900 sekundes" vadītāja Kristīne Garklāva, prezentējot sev tuvas un būtiskas fotogrāfijas.

ĢIMENES VIENOTĪBA. "Esam sportiska ģimene, tēvs mani uz slaloma slēpēm uzlika jau divu gadu vecumā. Mums ļoti patīk būt kopā tāpēc bieži kaut kur dodamies, vislabprātāk – uz kalniem. Un tad ir dubultprieks, ka mamma, tētis, māsa un brālis var izbaudīt to pašu, ko es – žilbinošu pūdersniegu, ātrumu un dabas varenību.".

NOPIETNAIS PERIODS. "Bērnības bildēs es pārsvarā esmu ar divām cieši sapītām bizēm, kas turējās divas dienas, un milzīgiem vasarraibumiem. Man pašai šķiet pārsteidzoši, ka visās fotogrāfijās esmu nopietna. Varbūt biju no tiem bērniem, kas ar nopietnu seju pastrādā visādas negantības.".

DVĒSELISKAS SARUNAS. "Pērn maijā kopā ar draugiem devos uz Portugāli sērfot. Tas bija kolosāls ceļojums tieši izjūtu ziņā. Ikdienā ir tik daudz darba un visādu skriešanu, ka nesanāk laika mierīgām, pamatīgām sarunām. Portugālē varējām izrunāties no sirds – par globāliem jautājumiem, par vērtībām, par sajūtām, par to, cik ļoti atšķiras vīriešu un sieviešu pasaule.".

KOMANDAS SPĒKS. "Šosestdien raidījumam "900 sekundes" liels notikums – svinēsim piecu gadu jubileju. Svinības paredzētas Ādažu lidlaukā, jo ar producenti izdomājām, ka būtu ļoti jauki "900 sekunžu" komandai piedzīvot fantastisku lidojumu, kas simbolizētu šķēršļu pārvarēšanu un kopīgu tiekšanos uz priekšu. Mūsu komandas kodols ir saglabājies gandrīz nemainīgs visu šos piecus gadus, ar savu pārinieku Ģirtu Timrotu esam apēduši pudu sāls.".

ACI PRET ACI AR STIHIJU. "Sērfošana ir gandrīz vai mana ikdiena. Rudens ir pateicīgs laiks šai nodarbei, jo ir vējš un viļņi. Latvijā man visvairāk patīk sērfot Pāvilostā. Tas mirklis, kad esi viļņa mugurā, kurš tevi nes, ir suģestējošs. Tad izdalās laimes hormons, gribas smaidīt. Jūra palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām, tās noskalo nost. Kad beidzu sērfot, jūrai pasaku paldies, ka tā mani ir saudzējusi. Jūra – tas ir milzīgs dabas spēks, ar kuru nedrīkst jokot.".

MĀSAS KĀZAS. "Tās notika pirms divarpus gadiem Jaunzēlandē, kur Katrīna dzīvo jau vairākus gadus. Man bija uzticēts māsu nodot viņas vīra rokās, kas bija emocionāli spēcīgs brīdis. Katrīna ir viens no maniem tuvākajiem cilvēkiem – gan tāpēc, ka asinsradiniece, gan tāpēc, ka ir ļoti labs draugs.".

SABIEDROTAIS. "Pirms pieciem gadiem manā dzīvē ienāca sunītis – angļu buldogs Brālītis. Dzīva radība, ar kuru ir jārēķinās, kas mani mobilizē, ir pozitīvu emociju avots. Es respektēju viņa vēlmes un niķus, bet Brālītis – manējās. Esam sabiedrotie.".

Svarīgākais