Saburzītās pidžamas šarms
«Es nezinu, vai man par to ir jādomā, ka skatītāji mani atpazīst un kā tāpēc man ģērbties. Vajag būt pamanāmam vai nevajag? Safotografēs, un stilisti tad vērtēs: «Stils nekāds, nožēlojami...» Un kas no tā mainās?» Dailes teātra jaunais aktieris Artūrs Dīcis (26) šīs atbildes vēl tikai meklē.
Tikmēr teātra skatītāji Artūru Dīci jau pazīst kā Mocartu izrādē Amadejs un Juri pazīstamajā stāstā Aija pēc Jaunsudrabiņa – lomās, par kurām aktieris šogad nominēts Spēlmaņu nakts 2010/2011 balvai kā Gada jaunais skatuves mākslinieks.
Viņš ir arī viens no četriem, kurš šoruden Dailes teātra Kamerzālē stāsta pasakas pieaugušajiem – izrādē Dullais, pēc Sudrabu Edžus darba motīviem. Un jau visai drīz pirmizrāde gaidāma Viljama Šekspīra renesanses mīlas poēmai Romeo un Džuljeta Dž. Dž. Džilindžera iestudējumā, kur augumā brašajam Artūram Dīcim uzticēta romantiskā mīlnieka Romeo loma.
Kedas pret kurpēm
«Esmu pamanījis, ka mans stils mainās. Iespējams, to maina darbs teātrī. Kādreiz man patika staigāt kedās, tā, lai maksimāli ērti, bet tagad vairāk izvēlos kurpes,» stāsta Dailes teātra jaunais aktieris. Viņš atklāj, ka tuvāks viņam noteikti ir brīvais stils, tāpēc tās reizes, kad jāvelk uzvalks un jāsien kaklasaite, viņam ir īstas mocības. Lai gan pašam pēc tam jau patīk tā sajūta, ka ir solīdi saģērbies.
«Agrāk, studiju gados, man patika ģērbties diezgan uzkrītoši, bettagad gribas mierīgāk, minorīgāk. Kad vakarā pēc izrādes izeju no teātra, gribas būt pavisam nemanāmam. Jo skatītāji vēl nāk ārā no teātra, vēl runā par izrādi, bet tu tur jau bizo garām. Piemēram, pēc Amadeja – tur manis atveidotais varonis ir tikko nomiris, bet es jau pēc mirkļa skrienu tālāk savās darīšanās. Tādās reizēs gribas nemanāmi, neuzkrītoši paslīdēt garām. Paslēpties, lai nepazīst,» stāsta Artūrs Dīcis.
Svarīgāks ir darbs
«Laiks, ko pavadu ceļā no mājām līdz teātrim, ir vidēji 15 minūtes. Tur pārģērbjos, visu dienu esmu teātrī un vakarā eju mājās. Tik ierasts ir tas ritms un maršruts, ka liekas: nav vērts pat kā īpaši ģērbties, to ceļa posmu varētu mērot arī pidžamā,» Artūrs nosmej un atzīstas, ka pagājušajā vasarā vienu nedēļu viņš patiešām arī staigāja pidžamā. «Jā, tas bija diezgan uzkrītoši, jo pidžama bija pietiekami klasiska. Garāmgājēji atskatījās, ļoti nemanāms nebiju,» aktieris to atminas ar smaidu un, it kā taisnodamies, paskaidro, ka tajā konkrētajā nedēļā bija tāda – pidžamas – sajūta.
Protams, uz pirmizrādes banketu teātrī Artūrs nevarētu aiziet pidžamā, jo domā, ka tā tad būtu necieņa pret savu profesiju. «Pirmizrāde aktierim tomēr ir svētki, un svētkos vajag apģērbties mazliet svinīgāk. Bet ikdienā apģērbs nav būtisks. Svarīgāks ir darbs, ko es daru, un tam, kā apģērbjos, lai aizietu līdz darbam, manuprāt, nav nekādas nozīmes,» uzskata jaunais aktieris.
Čaļiem arī tā ir
Artūrs Dīcis stāsta: liekas drēbes viņa garderobē īpaši neuzkrājas, jo ikreiz, pārvācoties no vienas dzīvesvietas uz otru, viņš no visa nevajadzīgā veikli tiek vaļā. «Varētu jau mest ārā vēl daudz ko, jo ne jau visu, kas ir skapī, es valkāju,» viņš saka un turpina, «arī mums, čaļiem, nereti ir tā, ka ir pilns skapis, bet nav ko vilkt mugurā...»
Uz dzīvi Rīgā pārcēlies no Klapkalnciema, aktieris dzīvesvietu pilsētā mainījis jau vairākas reizes. Viņš sapratis: ne tikai ģērbšanās stilu, arī maršrutu no mājām līdz teātrim ik pa laikam gribas pamainīt. «Varbūt man vienkārši nav paveicies atrast īsto māju izjūtu,» viņš spriež. Tā kā dzīvoklītī Strēlnieku ielā Artūrs dzīvo kopš vasaras, tad nu viņš prāto, ka nākamvasar, iespējams, atkal gribēsies meklēt ko citu, un tad jau atkal, kravājot čemodānus, varēs izmest ārā visas nevajadzīgās drēbes.
Vita RADZIŅA, modes dizainere:
– Laikam katra aktiera drēbju skapī ir kāds jūrnieka stila apģērba gabals. Pilnīgi nepārsteidz, bet jāsaka, ka Artūram pat piestāv. Savs šarms tajā ir!
Brūni pelēkajam tvīda mētelim ļoti veiksmīgi pieskaņota šalle – tā kopējo tēlu atsvaidzina. Man patīk nekrāsas, bet, manuprāt, Artūrs varētu atļauties arī ko efektīgāku.
Koptēls ir māksliniecisks, vienkāršs, krāsās pieklusināts, bet kombinējams arī ar solīdāku kreklu. Prieks par solīdajām kurpēm, kas smuki iederas koptēlā un iezīmē nopietna, pieauguša vīrieša raksturu.
Klāt derētu kāds vēl interesantāks dizaina elements – kāda neizteiksmīga ādas josta ar interesantu metāla elementu. Bet bez tā var arī iztikt. Galvenais, lai stāja stalta, jo tā jebkuru tērpu iznes nevainojami.