Ko ēd Eirovīzija

"Kaut, dodoties uz konkursa norises vietu, primārais nav vis ēšana, bet veiksmīga mūsu valsts pārstāvja starta nodrošināšana, šādi tādi kulināri piedzīvojumi mums ir bijuši," atzīst Eirovīzijas nacionālās atlases projekta vadītāja Iveta Lepeško.

"Pirms šīs intervijas mēģināju atsaukt atmiņā Eirovīzijas pasākumus, kuros esmu piedalījusies kopš 2004. gada. To darot, sapratu, ka nevaru izcelt vienu valsti vai vienu spilgtu notikumu, kas attiektos uz nacionālajām virtuvēm, drīzāk tās ir sajūtu un asociāciju virknes, kas saistītas ar konkrētās zemes ēdiena kultūru un ēšanas paradumiem," vērtējoši saka Iveta Lepeško.

Šķiņķi rombiņā vai kvadrātā?

"Mēs, Eirovīzijas nacionālās atlases projektu vadītāji, uz notikuma vietu dodamies pāris mēnešu iepriekš – martā, lai popularizētu savas valsts dziesmu. Un tad Eirovīzijas rīkotājvalsts parasti noorganizē neformālas vakariņas, kur tiek prezentēta arī nacionālā virtuve. Atklāti sakot, tas ir vienīgais brīdis, kad mums ir laiks pievērsties šā pasākuma kulinārajai pusei, jo, sākoties Eirovīzijas notikumu ritenim maijā, ēšana kļūst sekundāra."

Iveta stāsta, ka šajā laikā Eirovīzijas dalībnieki un delegācijas pārstāvji ēdot ļoti standartizētu ēdienu – ko nu viesnīcā piedāvājot. "Līdzekļu ekonomijas dēļ apmetamies trīs vai četru zvaigžņu viesnīcās, tāpēc brokastīs parasti jāizdara izvēle starp ceptu un vārītu olu, diviem cīsiņiem vai šķiņķa gabaliņu rombiņa vai kvadrāta formā. Divas nedēļas ar šo te vienveidīgo piedāvājumu par ēšanas baudu būtu grēks saukt."

Brokastis vēl ir laiks mierīgi paēst, taču par pusdienām un vakariņām, esot ierautam Eirovīzijas dziesmu konkursa mēģinājumos, bieži vien nākoties aizmirst. "Lai vēders nekurkstētu, pa ceļam uz viesnīcas numuriņu paķeram kādu ābolu, bumbieri vai bulciņu, un ar to ir jāiztiek. Bieži vien iegriežamies pārtikas veikalos, lai nopirktu, ko nu kuram kārojas. Parasti tie ir kādi nieciņi – čipsi, vafeles, augļi."

Serbija patīkami pārsteidz

Kaut Latvijas delegācija ar zināmām bažām esot devusies uz Serbiju (togad valsti Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēja Pirates of the Sea jeb Kurusova, Meloni un Vaišļa), šī zeme esot pārsteigusi gan ar savu viesmīlību, gan ar latviešu garšas kārpiņām neierastiem ēdieniem. "Mums ļoti paveicās, jo par mums neformālu šefību uzņēmās šajā valstī dzīvojošā latviešu žurnāliste Aija Kuģe. Mēģinājumu starplaikos viņa mūs veda uz nelieliem krodziņiem Belgradā, kur varējām nobaudīt serbu virtuves labumus. Tādas olīvas un tādu kazas sieru, kādu ēdām tur, pie mums ir gandrīz neiespējami atrast. Cienājāmies arī ar jēra gaļas zupu, kas latvietim ir tā kā mazliet par asu, turklāt vēl vajadzēja pieliet etiķi, kas mums bija liels pārsteigums."

Serbijas kalnos izslavēts gardums esot vītināta gaļa, šai valstij raksturīgs ēdiens esot arī čevapčiči – no cūkas un aitas gaļas maisījuma pagatavotas mazas desiņas – un plānas mīklas lapiņas – kibaņica. Neiztrūkstoša ēdienu sastāvdaļa esot pupiņas un asā paprika, ko visbiežāk pasniedzot saceptu salātos.

"Serbijā ir arī daudz jauku kafejnīciņu, kas iekārtotas uz upju kuģiem, kuri noparkoti piestātnēs. Es neatceros, ko ēdu, kad vakarējām uz viena no šādiem kuģīšiem, bet to gan atceros, ka tika spēlēta ugunīga mūzika, kuras valdzinājumam nespēja turēties pretim tradicionāli atturīgie skandināvi un metās dejā."

Iveta atzīst, ka arī Rīgai esot izdevies augstā līmenī pabarot šā pasākuma dalībniekus. "Daudzi, vēlāk mani satiekot kārtējā Eirovīzijas dziesmu konkursā, ar labu vārdu ir pieminējuši Lido apmeklējumu un arī Cēsu alu, ar ko dāsni tika cienāti akreditētie žurnālisti."

Pankūkas ar ikriem

Toties pērn Maskavā notikušā Eirovīzijas pasākuma rīkotāji mēģinājuši pasauli pārsteigt ar pompozu banketu. "Ikdienā mums piedāvāja necilus ēdienus, bet atklāšanas banketā netrūka ne sarkano, ne melno ikru, ne citu delikatešu. Man pat gadījās neliels kuriozs. Ieejot vienā no zālēm, kur bija servēti ēdieni, man iekārojās pankūkas. Jautāju viesmīlim, ko tām izmantot kā piedevu. Viņš izbrīnīts uz mani palūkojās un teica: "Re, kur ir ikri!" Tiešām blakus pankūciņām bija sarindoti milzīgi podi ar tiem."

Savukārt Ukraina Ivetai Lepeško esot iespiedusies atmiņā nevis ar kādu kulināru brīnumu, bet gan ar dzērienu. "Viens no šīs valsts Eirovīzijas sponsoriem bija vietējā alkohola ražotājfirma. Neesmu degvīna lietotāja, bet tur degustācijā nogaršoju dažus tā veidus. Gala galā mājās atgriezos ar divām alkohola pudelēm – piparu un medus šņabi. Ja sāk streikot vēders vai piemetas iesnas, šis degvīns ir viens no tautas līdzekļiem, ko izmantot, lai novērstu ligu."

Tagad, pošoties uz Norvēģija, kas ir ne tikai skaista, bet arī dārga zeme, Iveta un pārējie delegācijas dalībnieki domājot, ko ēdamu varētu paņemt līdzi. Iespējams, tā būšot rudzu maize, žāvēta desa, sausās zupiņas. "Kaut kam ir jābūt krājumā, jo gadās, ka dziedātāji (-tājs vai -tāja) noguļ brokastis vai nepagūst uz pusdienām, un tad man kā gādīgai mātei jāparūpējas, lai mākslinieki nepaliktu neēduši. Bet tās ir patīkamas rūpes."

Nobeigumā Iveta piemetina, ka Norvēģijā cerot baudīt zivju ēdienus, kas viņai ļoti garšojot.

***

Ivetas Lepeško baudītais ēdiens Serbijā

Pupiņu zupa serbu gaumē

Vajag: 1 glāzi pupiņu, 100 g žāvēta speķa, 2 sīpolus, 1 burkānu, 3 tomātus, 1 zaļo papriku, 100 g ķiploku desas, 4–5 daiviņas ķiploka, pusi tējkarotes maltu ķimeņu, ceturtdaļu tējkarotes kaltēta majorāna, pusi tējkarotes maltu

smaržīgo piparu, 3–4 zariņus pētersīļu, 2 zariņus koriandra, naža galu

Kajenas piparu.

Pagatavošana: pupiņas noskalo un uz 12 stundām iemērc vārošā ūdenī.

Ūdeni pēc mērcēšanas neizlej, jo tajā vārīs zupu. Burkānus sagriež pusripiņās, tomātus – plānās daiviņās, papriku – plānās strēmelītēs, bet sīpolu – plānās pusripiņās. Koriandru un pētersīļus sasmalcina, ķiploku izspiež ar ķiploku

spiedi. Pupiņas vāra uz lēnas uguns, uzreiz pievieno burkānus. Gabaliņos sagrieztu žāvēto speķi apcep uz pannas, līdz tas kļūst caurspīdīgs, pievieno

sīpolus, pusi paredzēto smaržīgo piparu un sāli pēc garšas. Pievieno tomātus, cep līdz pusgatavībai, tad pievieno papriku. Cep kādas 15 minūtes uz vidējas uguns, kamēr iztvaiko liekais šķidrums. Pannas saturu liek katlā pie pupiņām. Pievieno maltās ķimenes, smaržīgos piparus, Kajenas piparus, kaltēto majorānu, sāli pēc garšas un zupu turpina vārīt 15–20 minūtes. Nobeigumā virumam pievieno smalki sagrieztu ķiploku desu un izspiestos ķiplokus, divas trešdaļas no zaļumiem un vēl pavāra 2 minūtes. Pasniedzot zupu, var pielikt skābo krējumu un pārkaisīt sasmalcinātus zaļumus.