Latviešu valodā vārds «svaigēšana» ir labskanīgs un sevišķi vilinoši izklausās pavasarī, kad patiešām gribas kaut ko tādu ļoti, ļoti svaigu. «Kā tā?» sacīs cilvēki, kuri ir nevis svaigēdāji, bet «parastie» ēdāji, «mēs taču arī lietojam svaigus produktus– ne jau vecus!» Laikam gan precīzāk svaigēšanas būtību atspoguļo angliskais apzīmējums raw foodism jeb rawism, kas, burtiski tulkojot, nozīmētu– «jēlēšana», tātad– termiski neapstrādātu produktu ēšana.
Tiek apgalvots, ka lielākā daļa svaigēdāju ir vegani– viņi savā uzturā atteikušies no jebkādiem dzīvnieku valsts produktiem, taču pastāv arī citas svaigēšanas formas.
Kurš mūsu planētas iemītnieks, izņemot cilvēku, padara savu uzturu nedabisku, to vārot vai cepot? Kurš dzīvnieks uz mūsu planētas vēl cieš no tādām veselības problēmām kā cilvēks? Ko ļaudis ēda, pirms iemācījās izmantot uguni? Šos jautājumus aicina pārdomāt svaigēšanas piekritēji. Ja kāds vaicā, vai tā ir kārtējā modes diēta, svaigēdāji atbild ar noteiktu «nē»– viņi uzskata, ka tieši tā ēda mūsu tālie senči, pirms viņi iemācījās iegūt un izmantot uguni un radīja rīkus citu dzīvu būtņu nogalēšanai.
Kas ir dzīvā pārtika
Tiek definēts, ka dzīvā pārtika ir tāda, kura satur dabiskos fermentus, respektīvi, tie nav tikuši iznīcināti apstrādes gaitā. Svaigēšanas piekritēji norāda, ka, produktus sildot līdz 40–45grādu temperatūrai, iet bojā fermenti, kas organismā iedarbina autolīzes mehānismu,– tas ļauj sagremot ēdienu dabas nolemtajā veidā. Savukārt karsēšana un citi apstrādes veidi apgrūtina un palēnina dabisko gremošanas procesu, iet bojā arī daudz vitamīnu un citu vērtīgu uzturvielu, bet palikušos organismam ir grūtāk izmantot, turklāt veidojas arī jauni ķīmiski savienojumi, kuri bieži ir kaitīgi cilvēka organismam. Tāpēc svaigēdāji izvēlas dzīvu, ar dabiskiem fermentiem bagātu uzturu. Daļu produktu, piemēram, mandeles, iesaka iepriekš zināmu laiku mērcēt ūdenī, lai fermenti, kas tajās ir snaudošā stāvoklī, kļūtu aktīvi. Par svaigēdāju var saukties cilvēks, kura ēdienkarte par 75–80% sastāv no šādiem produktiem, bet vēl vairāk ir vēl labāk.
Bioloģiskās lauksaimniecības produkti
Nav stingri noteikts, ka svaigēdājiem obligāti jāēd tieši bioloģiskā ceļā audzēti produkti, taču lielākoties viņi tos atzīst par vispilnvērtīgākajiem un arī visdrošākajiem, jo ir garantija, ka audzēšanā nav izmantoti pesticīdi, herbicīdi, mākslīgais mēslojums un citas vielas, kas varētu kaitēt cilvēka organismam. Turklāt šādi produkti garšo labāk un satur bagātīgāku uzturvielu klāstu. Rodas jautājums: vai augļus un dārzeņus nevarētu vienkārši nomazgāt? Amerikāņu svaigēdāju pieredze liecina, ka reizēm patiešām tas ir risinājums, piemēram, ēdot avokado vai burkānus, turpretī zemenes un papriku augu aizsardzības līdzekļu lietošana jūtami sabojā.
Ko tas dod
Svaigēdāji, kuri šo uztura sistēmu ir atzinuši par savējo, teic, ka viņi jūt vispārēju veselības uzlabošanos, ir tikuši vaļā no gremošanas problēmām un vairs nezina, kas ir aizcietējumi; mazinājušās ādas problēmas, uzlabojusies vielmaiņa, vairs nenomoka tūskas. Tāpat arī viņi jūtas mundrāki, daudzi apgalvo, ka jūt nebijušu enerģijas pieplūdumu, ir uzlabojusies imunitāte un, kas ir ļoti svarīgi – atgriezusies sāta sajūta – cilvēks ievēro, ka viņš ēd tikai tik, cik organisms vēlas, un vairs nepārēdas. Sevišķi ēstgribas regulēšanai par labu nākot monotrofā svaigēšana – kad vienā ēdienreizē atļauts ēst tikai vienu produktu, jo dažādu produktu jaukšana un vispār pārmērīga daudzveidība tiek vainota pie pārēšanās. Protams, svaigēšana neizmanto nekādus garšas pastiprinātājus.
Kāda piesardzība jāievēro
Ja cilvēks nolēmis nopietni pievērsties svaigēšanai, viņam ir rūpīgi jāplāno sava ēdienkarte un jāseko, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, citādi gaidītā labā rezultāta vietā var panākt pretēju efektu. Lietpratēji iesaka pāriet uz jauno uztura sistēmu pakāpeniski, lai gan daži atzīst arī ātru pāreju no «nedzīvās» pārtikas uz «dzīvo».
Pirmais solis šajā ceļā varētu būt atteikšanās no gaļas, pēc tam – no zivīm, tālāk var izslēgt no ēdienkartes olas un pamazām arī piena produktus, tāpat arī pakāpeniski mainīt vārīto un nevārīto produktu attiecību par labu pēdējiem. Katram šo pārejas periodu iesaka organizēt individuāli, ņemot vērā vecumu, veselību, raksturu un citus faktorus.
Cilvēkiem, kuri sirgst ar kādu hronisku kaiti, noteikti jāapspriežas ar ārstu, pirms radikāli mainīt savu uztura sistēmu jebkādā virzienā. Interesenti var uzmeklēt dažādus praktiskus padomus no svaigēdāju pieredzes interneta mājaslapās un blogos, protams, kritiski izvērtējot to ievirzi, jo daži sola neticamas lietas, ieskaitot nemirstību. Bet, ja vienkārši gribas nogaršot, kādi tad ir svaigēdāju ēdieni, var doties uz restorānu, kur tādus pasniedz, un tos nobaudīt. Reizēm cilvēki ir pārsteigti, cik šāda maltīte var būt daudzveidīga un garšīga. Internetā atrodamas arī svaigēdāju uztura receptes, bet ne visi nepieciešamie produkti mums ir pieejami.
Pasaulē
Šim uztura virzienam netrūkst piekritēju arī slavenību vidū. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem tiek minēta populārā aktrise Demija Mūra, kura izskatās krietni jaunāka par saviem gadiem. Viņa izteikusies, ka svaigēšana palīdz izvadīt no organisma kaitīgās vielas, sniedz daudz enerģijas un vieglumu. Šai uztura sistēmai esot pievērsušās arī Uma Tūrmane, Natālija Portmane un Alisija Silverstouna. ASV svaigēšana kļūst arvien populārāka un tiek atvērti jauni raw restorāni. Latvijā pagaidām šajā virzienā sperts tikai pirmais solis un laiks rādīs, cik svaigēšanas piekritēju pie mums būs.
***
KAS KURŠ IR
Svaigēdājs vegans (raw vegan) – lieto uzturā tikai augu valsts barību, kas nedrīkst būt sildīta vairāk kā līdz 40–45 grādu temperatūrai.
Frutārietis (fruitarian) – svaigēdājs vegans, kurš uzturā pārsvarā lieto augļus.
Sulu svaigēdājs (juicearian) – galvenokārt uzturā lieto svaigi spiestas sulas.
Dīgstu svaigēdājs (sproutarian) – pārtiek galvenokārt no diedzētiem graudiem un sēkliņām.
Monotrofais svaigēdājs – pārtiek no neapstrādātas augu barības, vienā ēdienreizē lietojot tikai vienu produktu. Slāpju remdēšanai drīkst dzert vienīgi ūdeni (tas jādara ārpus ēdienreizēm).
Svaigēdājs veģetārietis – lieto uzturā tos pašu produktus, ko svaigēdājs vegans, un pieļauj arī termiski neapstrādātu olu un piena produktu ēšanu.
Svaigēdājs – gaļēdājs jeb paleolīta laikmeta uztura piekritējs – lieto uzturā arī termiski neapstrādātus gaļas, zivju un jūras produktus.