Omlete ir labs risinājums brokastīm, pusdienām vai vakariņām, kad nav laika un patikas ilgi stāvēt pie plīts, bet izsalkums liek sevi manīt.
Grēks būtu neizmantot priekšrocības, ko sniedz vasaras otrā puse, kad omleti var bagātināt ar svaigiem, veselīgiem zaļumiem un dārzeņiem, pirmajām sēnēm, pat āboliem un ogām. Recepte var būt viegla vai ļoti sātīga, sāļa vai salda, tā noteikti izdosies.
Pagatavot omleti ir diezgan vienkārši, lai gan senos laikos aristokrāti, pieņemot darbā pavāru, bieži vien tieši omletes cepšanu esot uzdevuši viņam par pārbaudes darbu, pēc kā tad arī sprieduši – der tāds pavārs vai neder. Varbūt augstmaņiem bija stingrākas prasības vai varbūt mums šodien ir labāka virtuves tehnika? Šis jautājums paliek neatbildēts, tāpat arī nav skaidri zināms, kurš un kāpēc izgudroja omleti. Iespējams, sākumā cilvēki nemaz tik izšķērdīgi netērēja olas, kā tas parasts mūsdienu omlešu receptēs, bet vienkārši paņēma pārpalikumus no vakardienas pusdienām, pievienoja vēl kādas sastāvdaļas, kas bija krājumos, lika uz pannas un pārlēja ar sakultu olu, lai tas viss turētos kopā, un tā tika pie jauna silta ēdiena. Bet klasiskā omlete, kur olas ir galvenā sastāvdaļa, radās vēlāk.
Katrai tautai ir savas omletes gatavošanas tradīcijas. Spānijā iecienīta omlete ar kartupeļiem un sīpoliem – tortilla de patatas. Angļi to sauc par spāņu omleti un pievieno kartupeļiem arī sieru un šķiņķi – iznāk ļoti sātīgs paēdiens. Itāļu omlete ir frittata, tajā varot būt siers, dārzeņi, no iepriekšējās ēdienreizes pārpalikušie makaroni un citas sastāvdaļas. Visu pārlej ar sakultām olām, samaisa un cep uz lēnas uguns, līdz olas sarecē.
Par sava veida omleti droši vien var uzskatīt arī latviešu pantāgu, kas no olām, vārītiem kartupeļiem, gaļas un citām izejvielām jācep Ūsiņa dienā, kad pirmo reizi ved zirgus pieguļā. Bet parasti, domājot par omletēm, pirmā nāk prātā franču virtuve.
Tieši no Francijas pavāriem pārņemtas tās omletes receptes, kuras vēlāk iecienījuši daudzu tautu ēdāji. Stāv rakstīts, ka klasiskai franču omletei vajagot trīs olas, vienu tējkaroti piena, 60 gramus drupināta siera, ēdamkaroti sviesta, nedaudz sāls un maltu melno piparu. Olas un pienu sakuļ ar dakšiņu. Pannā izkausē sviestu. Kad tas beidz putot, ielej olu masu, ko izplūdina pa visu pannu, kā cepot plānās pankūkas. Laiku pa laikam paceļ omletes maliņas uz augšu, lai atlikusī vēl šķidrā masa varētu notecēt uz leju. Cep aptuveni 10 minūtes. Vienu omletes pusi pārkaisa ar sieru, otru pusi pārloka tai pāri, cep vēl 20 sekundes, omleti noslidina no pannas uz šķīvja, pēc garšas uzkaisa sāli un piparus. Tiek īpaši uzsvērts, ka sāli nedrīkst iekult olu masā, jo tas varot padarīt omleti sīkstu.
Ikdienā gan reti kurš izmanto šādu recepti, visbiežāk omleti cep eļļā un sāli liek klāt uzreiz, arī piena vai krējuma daudzumu katrs regulē pēc patikas, lielākam apjomam un sātam bieži pievieno arī miltus.
*
NODERĪGI
• Olas pirms omletes gatavošanas ir kārtīgi jānomazgā.
• Ja ola ir ieplīsusi, tā jāizlieto nekavējoties.
• Ievērojiet olu derīguma termiņu. Ja rodas iespaids, ka ola nav svaiga, to var pārbaudīt, iegremdējot sālsūdenī. Pilnīgi svaiga ola gulēs trauka dibenā horizontāli, mazliet vecāka nostāsies vertikāli, bet pavisam veca ola daļēji vai pat pilnīgi uzpeldēs – tāda nav lietojama.
• Vienādi vērtīgas ir gan olas ar brūnām, gan ar baltām čaumalām. Krāsu nosaka pigments čaumalas ārējā slānī un tas neietekmē olas uzturvērtību.
• Olas ir salīdzinoši mazkaloriskas, nesatur šķiedrvielas, bet satur daudzas neaizstājamās aminoskābes, nepiesātinātās
taukskābes, holīnu, A, B, D, E un K vitamīnu, fosforu, dzelzi, sēru u.c.
• Olām, ko pārdod mazumtirdzniecībā, jābūt tīrām un ar nebojātu čaumalu. Veikalā der uzmanīgi atvērt iepakojumu un pārliecināties, vai visas olas ir veselas.
• Olas dzeltenuma krāsa atkarīga no vistu šķirnes un no barības, ko tās saņēmušas. Pircējiem bieži vērtīgākas šķiet olas ar košiem, gandrīz vai oranžiem dzeltenumiem, bet tas ne vienmēr tā ir.
*
Omlete ar mellenēm
• Sastāvdaļas. Trīs olas, pusglāze skābā krējuma, pusglāze melleņu, divas ēdamkarotes miltu, sviests, cukurs pēc garšas.
• Pagatavošana. Mellenes liek blenderā, pagatavo no tām viendabīgu biezeni. Krējumu sakuļ ar cukuru un miltiem. Atsevišķi sakuļ olas, pievieno ogu biezeni un sagatavoto krējumu, samaisa, lej pannā, kur izkausēts sviests, uz mazas uguntiņas cep gatavu.
• Piebilde. Melleņu vietā var izmantot melleņu ievārījumu. Tādā gadījumā cukuru nepievieno.
*
Baklažāni omletē
• Sastāvdaļas. Trīs olas, pusglāze piena, augu eļļa cepšanai, divas ēdamkarotes miltu, viens liels vai divi nelieli baklažāni, sāls, salātu lapas, nedaudz svaigas paprikas, svaigs gurķis, zaļumi.
• Pagatavošana. Baklažānus sagriež puscentimetru biezās šķēlītēs, uzkaisa sāli, atstāj uz stundu, noskalo un nosusina. Olas sakuļ ar pienu, miltiem un sāli. Pannā sakarsē eļļu, baklažānu šķēlītes apmērcē sagatavotajā maisījumā uz cep no abām pusēm, līdz veidojas zeltaini brūna garoziņa. Kārto lēzenos šķīvjos, kas izklāti ar salātu lapām, rotā ar paprikas un gurķu šķēlītēm, uzkaisa zaļumus.
*
Omlete ar gailenēm
• Sastāvdaļas. Sešas olas, 50 g kartupeļu cietes, 50 g gaileņu, 50 g kūpināta speķa, viena glāze piena, viens sīpols, augu eļļa, sāls, malti sarkanie pipari, dilles, lociņi.
• Pagatavošana. Pannā apcep mazos kubiņos sagrieztu speķi, sīpolu un gailenes, sautē aptuveni 10 minūtes, pievieno sāli, samaisa, atdzesē līdz istabas temperatūrai. Olas sakuļ ar cieti, pienu, sāli un pipariem, pievieno sagatavoto sēņu masu, samaisa. Lej pannā sakarsētā eļļā, nedaudz samazina liesmu, uzliek vāku, cep gatavu.
Pasniedzot pārkaisa ar sagrieztām dillēm un lociņiem.