Svaigus zaļumus var steidzināt visu ziemu. Uz virtuves palodzes sadīguši sīpoli, ķiploki, pētersīļi, selerijas vai cigoriņi ar šā gada pirmo svaigo vitamīnu devu iepriecinās drīz, jo dārzeņu jauno dzinumu augšana notiek uz saknēs uzkrāto barības vielu rēķina un nav atkarīga no šā brīža niecīgā dabiskā apgaismojuma.
Steidzināšanai visbiežāk izmanto sīpolus, pētersīļus, sakņu selerijas, cigoriņus, der arī galda bietes un ķiploki. Lai izbaudītu lapu dīgšanas prieku, var steidzināt redīsus, kāļus, burkānus, kolrābjus un citus dārzeņus.
Dārzājus jauno dzinumu iegūšanai var meklēt savā pagrabā, var iegādāties veikalā vai tirgū, tikai jāpārliecinās, vai saknes nav mehāniski bojātas vai iepuvušas. Sagatavojot preci pārdošanai, tirgotāji bieži vien saknes pamatīgi apdarina, izgriež tām aizdomīgās vai bojāties sākušās vietas. Šādus pētersīļus, selerijas vai bietes uzturā lietot, protams, drīkst, taču steidzināšanai tās neder. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība: saknei nedrīkst būt bojāts augšanas pumpurs – vieta, no kurienes nāks jaunie dzinumi.
Steidzināt domātajām saknēm vajadzētu būt vidēji lielām. Tās var būt nedaudz šķības vai greizas, nestandarta un pat mazliet apvītušas, ka tikai pieres vieta iespējami maz traumēta.
Sīpolloki – bez problēmām
Sīpolloki laikam ir pats vienkāršākais, populārākais un visvieglāk iegūstamais pirmais zaļums, ko katrs var izaudzēt pats. Asnot sākušie sīpoli pavasarī dārzā stādīšanai nederēs, tāpēc tos droši var izmantot steidzinātu lociņu iegūšanai. Dzenot asnus, sīpols izmanto tās barības vielu rezerves, kas augot uzkrātas saknēs, tāpēc tagad vajadzīga tikai gaisma, siltums un mitrums. Iepriekš pavisam nedaudz ar asu nazi paknibinot saknes vietu, sīpolus stāda traukā ar zemi vai ūdeni. Tas sīpolam atvieglos mitruma piekļuvi un asnošanu.
Ja ģimenē ir bērni, viņiem interesanta šķiet sīpola sakņu veidošanās un stiepšanās garumā. Zemē iestādītiem augiem to neredz, bet pa pusei ar ūdeni piepildītā stikla glāzē iesēdināta sīpola attīstības novērošana varētu būt saistoša nodarbe. Tieši tāpat var steidzināt asnot sākušus ķiplokus.
PADOMI
• Lai sīpoli labāk dīgtu, pirms stādīšanas vai mērkšanas ūdenī tos vēlams izsildīt.
• Diedzējot sīpollokus, jāizvēlas sīpoli, kuriem jau sākušas dīgt savas saknītes.
• Vislabāk lociņus dzen sīksīpoliņi, traukā ar zemi tos stāda cieši citu pie cita.
Kopšana steidzināšanas laikā
Substrātam, kurā iestādīti sīpoli, ķiploki, selerijas vai pētersīļi, visu laiku jābūt vienmērīgi mitram: vēlamā gaisa temperatūra 16–22 grādi. Steidzinātu zaļumu iegūšanai izmantojamie dārzeņi ražo pāris nedēļu, pēc tam saknes ar visu zemi izmet un stāda jaunas, iepriekš kastes izmazgājot ar karstu ūdeni un piepildot ar jaunu substrātu. Gaismas trūkuma dēļ augi ziemā izmanto tikai saknēs uzkrātās barības vielas un fotosintēze praktiski nenotiek, tāpēc nekāda papildmēslojuma pielietošana nav efektīva. Dārzāji ir gana aukstumizturīgi, lai nebaidītos no īslaicīga caurvēja, atverot virtuves logu.
PADOMI
• No lielākām saknēm sagaidāma prāvāka zaļumu raža, taču lielākas saknes vēlāk atmostas.
• Steidzinātu zaļumu iegūšanai podos, kastēs vai citos traukos der augsnes substrāts, kā arī trauki ar ūdeni.
• Vislabākā vieta dārzeņu steidzināšanai ir gaiša palodze.
• Pirmos jaunos dzinumus var baudīt apmēram pēc divām nedēļām. Jaunie dzinumi visintensīvāk veidojas 25–30 dienupēc stādīšanas.
• Lai zaļumu nepietrūktu visu ziemu, saknes steidzina ik pēc laika.
• Ja jaunie dzinumi nāk bālgani, tas nozīmē, ka augsnē trūkst barības vielu.
Pētersīļi, selerijas
Steidzināšanai piemēroti dārzeņi ir arī pētersīļi un selerijas, taču ir viens «bet». Lai tagad, ziemā, tiktu pie jaunajiem dzinumiem, rudens nogalē vajadzēja veikt dažus sagatavošanās darbus: gan seleriju, gan pētersīļu saknēm lapas vajadzēja nogriezt tā, lai nesabojātu saknes pieres vietu, kur starp jau izaugušajām lapām snauž arī jauno lapu dzinumi. Saknei klāt vajadzēja atstāt vismaz dažas sānsaknīšu spurgaliņas. Ieliktas podā, kastē vai kādā citā traukā un apbērtas ar zemes substrātu, zemi vai kūdru, tās ātri sāk dzīt jaunos dzinumus.
PADOMI
• Seleriju un pētersīļu saknes stāda tā, lai apmēram ceturtā daļa saknes paliktu virs augsnes. Steidzināšanai labāk izvēlēties sakņu pētersīļu saknes, jo lapu pētersīlim ir stipri zarota zemzemes daļa – vajadzēs lielu trauku tā stādīšanai.
• Katru sakni stāda atsevišķā traukā.
• Laistot īpaši nemitrina saknes virspusi, tas veicina pūšanu.
Galda biešu steidzināšana
Pagrabā, tirgū vai veikalā izvēlas bietes. Tās var būt tievas, garas, nestandarta vai apvītušas, svarīgi tikai, lai saknei nav skarta pieres vieta, kur slēpjas jauno lapiņu aizmetņi. Bietēm nogriež mietsakni un liek cieši citu citai blakus puķu podā vai kādā citā traukā, kur apakšā iebērta drenāžas kārta. Trauku piepilda ar samitrinātu kūdru vai dārza augsni un liek gaišā vietā. Jo vairāk gaismas stādījums saņems, jo kuplāki lapu pušķi bietēm veidosies. Jauno biešu lapiņu augšanai vislabākā ir 20 grādu temperatūra. Iestādītās bietes laista tikai tik daudz, lai augsne būtu vienmērīgi mitra, bet ne slapja. Apmēram pēc desmit dienām parādīsies pirmās lapas ar koši sārtām dzīsliņām. Labos augšanas apstākļos tās dīgs bez mitas. Steidzinātas bietes var būt arī glīts telpaugs, kas vienkārši kuplo uz palodzes un paliek neapēsts. Jaunie biešu dzinumi lieliski iederas dažādos salātos, no tiem var gatavot zupu.
PADOMI
• Bietes stāda tā, lai saknes lielākā daļa atrastos virs zemes.
• Gan bietēs, gan jaunajās biešu lapiņās ir dzelzs, kālijs, jods, šķiedrvielas un citas veselību spēcinošas vielas. Biešu lietošana uzturā veicina zarnu darbību, attīra organismu.