Laikā, kad dārzos un mežos ienākas ogas un augļi, būtu grēks iet ierasto vieglo ceļu un saldos ēdienus gatavot no šokolādes, konserviem, citrusaugļiem vai banāniem. Lai nu tie paliek ziemai un pavasarim, šobrīd jāliek lietā viss, kas ir svaigs un tepat Latvijā izaudzis.
Protams, salasīt un apstrādāt dārza vai meža ogas ies ilgāk, nekā paņemt jau gatavu biezeni vai samīcīt dažus banānus. Tomēr, kad izdodas pārvarēt savu slinkumu, tu redzi, ka īstenībā laika patēriņš nav nemaz tik liels. Turklāt pats gatavošanas process ir daļa no vasaras baudīšanas, tas nav piemērots darbdienas steigai, bet drīzāk atvaļinājumam vai nedēļas nogalei, kad atliek kāds brīdis, lai pavērotu kokus un debesis, ieklausītos sienāžos, ieelpotu ziedu smaržu un, iespējams, arī ļautos bērnības atmiņām, kas saistās ar vecmāmiņas gatavotajiem melleņu ķiļķeniem vai ģimenes locekļu kopdarbu – debesmannu, kuru visi pa kārtai putoja (klapēja) ar koka karoti. Šai vajadzībai parasti neizmantoja mikseri, pat ja tāds mājās bija, turklāt saldēdienā drīkstēja būt savārītas veselas ogas, piemēram, upenes un jāņogas vai pat ērkšķogas ar visām sēkliņām, tas piederēja pie lietas. Daudziem šis ēdiens joprojām saucas nevis debesmanna, bet debesmannā – literāri nepareizs, bet savā ziņā kolorīts vārds, kurš netiek locīts. Pagājuša gadsimta sākumā dzimušās vecmāmiņas to dēvēja arī par himmelšpeizi. Tāpat tautā iegājies nosaukums uzpūtenis, kaut gan tas būtu jāsauc par uzputeni, jo tiek uzputots. Kaut gan, ja tā padomā, gatavošanas procesā šis ēdiens arī uzpūšas – kļūst lielāks tilpumā, tā ka gluži aplams šis vārds tomēr nav. Tā kā virtuves terminoloģiju neregulē stingri likumi, vienu un to pašu ēdienu cilvēki sauc ļoti dažādi. Vieni starp uzputeni un debesmannu liek vienādības zīmi, citi iebilst, ka īsts uzputenis jāgatavo no olu baltumiem un tajā nav vietas mannai, kas esot vien trūkuma diktēta, taupības nolūkos pievienota izejviela un izbojājot visu smalko garšu. Citi tam nepiekrīt, jo tieši variants ar mannu viņiem garšo labāk. Daži pārņēmuši svešādo apzīmējumu muss, kas nāk no franču valodas vārda mousse – putas. Un vēl paliek jautājums, kā tad dēvēt līdzīgu ēdienu, ja tajā ir arī putukrējums, svaigais siers vai želatīns. Arī par visu to drīkst palauzīt galvu, kamēr ogas tiek šķirotas, tīrītas un mazgātas. Tālākā darba daļa jau būs radošāka, un, cerams, rezultāts sagādās prieku visiem.
***
Jāņogu debesmanna
Sastāvdaļas. 100 g jāņogu, 50 g cukura, 25 g mannas putraimu, viena glāze ūdens.
Pagatavošana. Ogas nomazgā, samīca ar koka karoti vai stampiņu, pārlej ar karstu ūdeni, pievieno cukuru, uzvāra, izkāš un izberž caur smalku sietiņu. Vēlreiz uzvāra, pievieno mannu, maisot pievieno mannas putraimus, vāra 8 – 10 minūtes, atdzesē aptuveni līdz 40 grādiem, saputo. Atdzesē, pasniedz ar pienu.
Ērkšķogu un ķiršu lapu debesmanna
Sastāvdaļas. 500 g ērkšķogu, 500 g ķiršu lapu, 300 g cukura, aptuveni 120 g mannas putraimu, ūdens.
Pagatavošana. Ērkšķogas un ķiršu lapas liek katlā, pārlej ar ūdeni un uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, uzliek vāku un atstāj atdzist. Šķidrumu izkāš, lapas izmet, ogas savāra uz ātras uguns ar cukuru, izberž caur sietu, pievieno šķidrumam, uzvāra, maisot pievieno mannu un turpina vārīt, līdz iegūst pašķidras konsistences putru. Padzesē (aptuveni līdz 40 grādiem), kārtīgi saputo. Pasniedz ar pienu vai vaniļas mērci.
Aveņu deserts
Sastāvdaļas. Krēmam: četras glāzes aveņu, 20 g želatīna, viena glāze cukura, divi olu baltumi, 300 ml saldā krējuma. Vaniļas mērcei: 500 ml piena, divi olu dzeltenumi, viena ēdamkarote cukura, viena tējkarote vaniļas cukura.
Pagatavošana. Želatīnu uzbriedina. No avenēm izspiež sulu, biezumus pārlej ar litru karsta ūdens un vāra 10 minūtes, izkāš. Šķidrumam pievieno cukuru, karsē, līdz tas izšķīst, nedaudz atdzesē, pievieno želatīnu un maisa, līdz tas izkūst. Izkāš vēlreiz, nedaudz uzkarsē, pievieno aveņu sulu un atdzesē. Saputo olu baltumus stingrās putās, pievieno aveņu masai un vēlreiz kārtīgi saputo. Saldo krējumu saputo, pievieno sagatavoto želeju. Lej trauciņos, atdzesē. Lai pagatavotu mērci, olu dzeltenumus puto ar cukuru un vaniļas cukuru, pakāpeniski pievieno karstu pienu, turpinot putot. Liek ūdens peldē, maisot silda, līdz mērce biezē (nedrīkst uzvārīt), ātri atdzesē.
Melleņu pildītās klimpas
Sastāvdaļas. 600 g melleņu, viena glāze miltu, nepilna glāze cukura, divas olas, šķipsniņa sāls, viens litrs ūdens.
Pagatavošana. No miltiem, olām un sāls pagatavo mīklu (konsistencei jāiznāk līdzīgai kā pelmeņu mīklai), saveļ apaļu stienīti aptuveni 3 cm diametrā, sagriež ripiņās. Katrai vidū liek nedaudz melleņu, saspiež maliņas, atstāj uz viegli samiltota dēļa, pārsegtas ar salveti. Atlikušās mellenes savāra ar cukuru, pievieno karstu ūdeni, uzvāra. Šķidrumā uzmanīgi pa vienai laiž iekšā sagatavotās klimpas, vāra, līdz tās uzpeld.
NODERĪGI
• Izvēloties ogu saldā ēdiena receptes, vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai ēdiens ēdams tūlīt pēc pagatavošanas vai arī tas zināmu laiku jāpatur ledusskapī; vai klāt jāpasniedz piens vai kāda īpaša mērce.
• Ja ēdāji vēlas viendabīgas konsistences ēdienu, kurā nav sēkliņu, miziņu un šķiedriņu, ogas vai augļus savāra un izkāš caur pietiekami smalku sietiņu.
• Putotie deserti visvieglāk pagatavojami no ogām un augļiem, kuros ir pietiekami daudz pektīnvielu, piemēram, no ērkšķogām vai jāņogām, vēlāk arī no āboliem, dzērvenēm.
Izejvielas var kombinēt, lai labāk panāktu vēlamo garšu un konsistenci, zemenēm vai ķiršiem var pievienot nedaudz ērkšķogu vai zaļu ābolu.
• Lai saldais ēdiens, kas gatavots, izmantojot olu baltumus vai putukrējumu, pietiekami ilgu laiku saglabātu savu konsistenci, tam pievieno želatīnu vai kādu citu recinošu vielu. Šādus ēdienus liek porciju trauciņos un ievieto ledusskapī.
• Debesmannu vislabāk apēst tajā pašā dienā, kad tā gatavota, to pasniedz istabas temperatūrā, bet daži cilvēki dod priekšroku vēl viegli siltai debesmannai. Ja nepieciešams uzglabāt debesmannu līdz nākamajai dienai, tai uzkaisa smalko cukuru vai pūdercukuru, lai virsma neapkalstu.
• Daļai ēdāju garšo arī ātrās ogu putras: pienā vāra saldu mannas biezputru un vārīšanas beigās bagātīgi pievieno svaigas ogas vai augļu gabaliņus, samaisa, bet neputo. Var pasniegt arī putru, kas pārlieta ar svaigi sablendētām ogām, kam pievienots nedaudz cukura.
• Ātri pagatavojams, ikdienai piemērots našķis ir piens, kefīrs vai jogurts ar svaigām ogām – zemenēm, meža zemenītēm, mellenēm, avenēm un citām ogām. Cukuru pievieno pēc garšas.
• Jāatceras, ka vasarā ir svarīgi katru dienu apēst arī vairākas porcijas svaigu ogu un augļu bez piedevām.
Tas ļauj uzņemt vērtīgus antioksidantus, kas ir ātri gaistoši.