Banku rādītāji liecina par aktīvu valsts tautsaimniecību

© Neatkarīgā

Neraugoties uz dažādām negācijām, kas tukšo makus un liek šaubīties par tautsaimniecības attīstību, atsevišķas ziņas liek domāt, ka mūsu valsts ekonomika aizvien ir aktīva un vismaz daļai mājsaimniecību finansiālā kondīcija aizvien ir labā līmenī. Par to lielā mērā vēsta arī statistika par banku darbības rādītājiem šā gada trešajā ceturksnī.

Drošības spilveni nav apēsti

Inflācijai pieņemoties spēkā, arī mājsaimniecību pirktspējas līmenis samazinājies, jo algas netiek līdzi inflācijai, līdz ar to radušās bažas par to, ka līdz ar cenu pieaugumu varētu tikt “apēsta” daļa no iepriekšējiem uzkrājumiem. Līdz šā gada trešajam ceturksnim šāds negatīvs pavērsiens noguldījumu statistikā tā arī nebija atspoguļojies, taču nevar izslēgt, ka šāda ievirze būs sevi pieteikusi gada pēdējā ceturksnī. Tomēr vēl ir pāragri spriest, vai gada pēdējos trijos mēnešos iedzīvotāju noguldījumu apjoms patiešām būs sācis sarukt. Pagaidām ir pamats runāt par to, ka varētu sarukt vien noguldījumu apjoma pieauguma temps, nevis ka krītas pats noguldījumu apjoms. Turklāt pieauguma skaitļi, rēķinot gada izteiksmē, ir visai solīdi. Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās Latvijā pieaudzis par 7,43% līdz 10,09 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Lielu šī laika daļu ekonomiku ietekmējis karš Ukrainā, tomēr iedzīvotāju kopējie uzkrājumi ir pieauguši, kas lielā mērā liecina par mūsu ekonomikas noturību pret ārējām krīzēm. Neskatoties uz to, ka inflācija bija pieņēmusies spēkā, arī pats gada trešais ceturksnis vedis pretī apjomu pieaugumam, šajā laika periodā salīdzinājumā ar otro ceturksni iedzīvotāju noguldījumu apjomam palielinoties vairāk nekā par 38 miljoniem eiro. Ja raugāmies uz banku noguldījumu apjomu, nevaram teikt, ka šis gads būtu licis finansiāli “noasiņot” arī uzņēmējdarbības sektoram kopumā. Saskaņā ar FKTK statistiku, gada trešā ceturkšņa beigās nefinanšu sabiedrību noguldījumu apjoms komercbankās sasniedza nepilnus 6,46 miljardus eiro, kas ir par 12,47% vairāk nekā attiecīgajā laika nogrieznī gadu iepriekš. Turklāt uzņēmumiem visai solīds kāpums izdevies tieši triju mēnešu laikā, salīdzinājumā ar otro ceturksni noguldījumu apjomam kāpjot par 3% jeb naudas izteiksmē vairāk nekā par 194 miljoniem eiro.

Ņem jaunus kredītus

Banku finanšu datu apkopojums liecina arī par Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu gatavību uzņemties aizvien jaunas saistības, kā rezultātā banku izsniegto aizdevumu masa palielinās. Statistika liecina, ka Latvijas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms ir palielinājies gan gada, gan arī triju mēnešu periodā. Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, mājsaimniecībām izsniegto kredītu masa ir pieaugusi par 5,9% līdz turpat sešiem miljardiem eiro. Tikmēr viena ceturkšņa ietvaros kreditēšanas apjoms ir audzis apmēram par 1,5% jeb vairāk nekā 90 miljoniem eiro. Rēķinot gada izteiksmē, hipotekārās kreditēšanas apjoms ir pieaudzis par 5% līdz gandrīz 4,77 miljardiem eiro, bet patēriņa kreditēšanā ir fiksēts 11,2% kāpums, faktiskos skaitļos saistību apjomam sasniedzot 646,1 miljonu eiro.

Var teikt, arī ka Latvijas uzņēmumu kreditēšana ir noritējusi visai labi. Tiesa, šeit dažādos segmentos situācija ir atšķirīga. Taču galvenā ievirze ir tā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kredītsaistību apjoms gada laikā ir samazinājies, kamēr kopumā uzņēmējdarbībai izsniegto aizdevumu apjoms ir pieaudzis. Kopējais korporatīvā sektora kreditēšanas apjomu kāpums gada laikā ir pieaudzis par 9,2% līdz nepilniem 6,38 miljardiem eiro. Savukārt mazo un vidējo komercsabiedrību segmentā saistību apjoms pret bankām gada laikā ir sarucis par 1,3% līdz 3,46 miljardiem Eiropas monetārās savienības naudas vienību. Notiekošais nebūtu jāvērtē ne labi, ne slikti. Mazo un vidējo uzņēmējdarbību kreditēšana rūk, jo līdz ar pašreizējām ekonomikas norisēm ir palielinājusies daudzu uzņēmēju piesardzība pret jaunu saistību uzņemšanos. Tikmēr daudzām lielāka kalibra korporācijām konjunktūra darbības paplašināšanai aizvien ir laba, tādējādi sekmējot izsniegto aizdevumu apjomu pieaugumu, turklāt daudzas uzņēmējsabiedrības iegulda energoefektivitātes uzlabošanā un citos optimizācijas pasākumos, kam arī nepieciešami aizdevumi.

Dāsni kreditē IT un komunālos sektorus

Paraugoties uz to, kāda ir kreditēšanas dinamika dažādos sektoros, jāteic, ka šeit īpaši izceļas informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kurai šā gada trešajā ceturksnī banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 77% līdz 158 miljoniem eiro. Uz kopējā korporatīvā aizdevuma fona skaitlis ir ļoti neliels, taču vienlaikus liecina par šīs nozares pieauguma potenciālu kopējā valsts tautsaimniecības struktūrā. Tā ir laba ziņa, jo šī nozare raksturojas gan ar augstas pievienotas vērtības pakalpojumiem, gan augstu atalgojumu, kas ir divi galvenie priekšnosacījumi, lai augstu gan valsts, gan arī iedzīvotāju labklājības līmenis.

Straujš aizdevumu pieaugums ir bijis arī komunālajā saimniecībā. Ūdens apgāde un atkritumu apsaimniekošana gada laikā saistību apjomu pret komercbankām palielinājusi par 41,8% līdz 131,2 miljoniem, bet elektroenerģija, gāzes un siltumapgāde - par 31,9% līdz 740,6 miljoniem eiro. Savukārt administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībai piešķirto aizdevumu apjoms palielinājies par 47,5% līdz 158,3 miljoniem eiro.

Tikmēr visstraujākais aizdevumu apjoma kritums gada laikā ir bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu industrijā, kur saistību apjoms pret komercbankām ir krities par 21,2% līdz 163,49 miljoniem eiro. Kopumā tautsaimniecības nozaru skaits, kurām aizdevumu apjoms gada laikā pieaudzis, ir lielāks par to skaitu, kurām finanšu saistības ir mazinājušās.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais