Pagājušajā gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti piektdaļa jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas patiešām ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, nabadzības rādītājs nav būtiski samazinājies.
Nabadzības risks samazinājies ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, un vecāka gadagājuma cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Vislielākais īpatsvars nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju ir Vidzemē un Latgalē.
Nabadzības riska indeksu aprēķina, ņemot vērā iedzīvotāju īpatsvaru, kuru rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa. Pagājušajā gadā 418 000 jeb 22,5 procentu iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Salīdzinājumā ar 2020. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits sarucis par 0,9 procentpunktiem. Pēdējos gados visaugstākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits bija 2017. gadā - vairāk nekā 23 procenti, savukārt zemākais - īsi pirms Covid-19 pandēmijas, tas ir, 2019. gadā - 21,6 procenti.
Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi, ka
pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai
(2020. gadā tas bija 472 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021. gadā sasniedza 1077 eiro mēnesī (2020. gadā tas bija 991 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2 procenti) un Latgalē (34,6 procenti), bet vismazākais - Rīgā (15,9 procenti) un Pierīgā (16,6 procenti). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8 procenti iedzīvotāju un Zemgalē - 21 procents iedzīvotāju.
Visstraujāk nabadzības risks samazinājies mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem - par astoņiem procentpunktiem, tomēr nabadzības risks šīm ģimenēm vienalga ir ļoti augsts un augstāks nekā Latvijā kopumā. 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļautas 29,4 procenti šo ģimeņu. Tāpat nabadzības risks samazinājās arī starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2021. gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5 procenti (kopš 2020. gada samazinājums par 4,1 procentpunktu). Vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem (virs 65 gadiem), kuri dzīvoja vieni - samazinājums par 5,2 procentpunktiem (no 73,6 procentiem 2020. gadā līdz 68,4 procentiem 2021. gadā).
Nabadzības risks pieauga starp 18 līdz 24 gadu vecuma iedzīvotājiem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 19,7 procentus (kopš 2020. gada pieaugums par 1,6 procentpunktiem). Nabadzības risks ir pieaudzis arī starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 15,1 procentpunktu (kopš 2020. gada pieaugums par 2,5 procentpunktiem). Savukārt nabadzības risks nav būtiski mainījies starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (11,7 procentiem 2020. gadā un 12,1 procentpunktu 2021. gadā) un starp diviem pieaugušajiem un trim un vairāk bērniem (17,1 procentpunkts 2021. gadā).
Nabadzības riska samazinājumu ietekmēja valsts atbalsts neizsargātākajām iedzīvotāju grupām - palielināts minimālā ienākuma līmenis trūcīgām mājsaimniecībām, paaugstināta minimālā vecuma pensija un citi atbalsta pasākumi, kā arī papildu atbalsts saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem (piemēram, mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro, senioriem un personām ar invaliditāti vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro un 20 eiro ikmēneša maksājums senioriem, kuriem bija vismaz 60 gadu un kuri bija veikuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju).
Nabadzības riska mazināšanā arvien lielāka loma bija sociālajiem pabalstiem, kas paredzēja gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Kopumā pērn
sociālo pabalstu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,2 procentpunktiem.
Nepastāvot sociālajiem pabalstiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tajā skaitā neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,7 procenti iedzīvotāju.
