Pieejama nauda ražošanai, mājokļiem un kara ietekmes mazināšanai

© Freepik

Laikā, kad energoresursu kāpums aizvien vairāk nomāc Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības un tautsaimniecībai var draudēt ieslīgšana ilgstošākā recesijā, pieaug nepieciešamība pēc dažāda rakstura ekonomikas atbalsta programmām. “Neatkarīgā” tādēļ uzsāk rakstu sēriju, lai apkopotu, kādu atbalstu uzņēmējiem piedāvā dažādas valsts institūcijas un vai šis atbalsts ir pietiekams.

Šajā ziņā aizvadītais gads bijis nosacīti veiksmīgs valsts finanšu institūcijai ALTUM, tai kāpinot investīciju apjomu dažādu ekonomisko stabilitāti veicinošu projektu īstenošanai.

Pērn gada deviņos mēnešos ALTUM investīciju apjoms sasniedzis nepilnus 1,05 miljardus eiro, kas naudas izteiksmē ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt finansēto projektu skaits ir pieaudzis par 8,6%, informēja ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Viņa arī piebilst, ka minētais atbalsts nereti ir tikai kā līdzfinansējums un ALTUM eksperti lēš, ka uz minēto projektu bāzes tautsaimniecībā investīciju apjoms ir bijis aptuveni 2,7 reizes lielāks.

Dzinulis rūpniecībai, tostarp reģionos

Pagājušā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. Programmas kopējais apjoms ir aptuveni 150 miljoni eiro.

9. decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts pirmais investīciju līgums šīs programmas ietvaros par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu. Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā.

Programmas finansējuma saņemšanai virzītie projekti pārstāv plašu nozaru spektru: elektronika, fotonika, farmācija, poligrāfija, mašīnbūve, metālapstrāde, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, pārtikas pārstrāde, kā arī iepakojuma pārstrāde. Projekti, kas izturējuši atlasi, ir visos Latvijas reģionos - pa diviem projektiem Kurzemē, Latgalē un Pierīgā, četri Vidzemē, pieci Zemgalē un seši Rīgā. Kopējais investīciju apjoms ir 738 miljoni eiro, no kuriem ALTUM aizdevumi ar kapitāla atlaidi ir 146 miljoni eiro. Aprēķināts, ka pēc investīciju projektu pabeigšanas eksporta apjoms ik gadu pieaugs par 404 miljoniem eiro un tiks radīts aptuveni 1270 jaunu darba vietu.

Būvēs īres mājas

Runājot par jaunajiem atbalsta projektiem reģionu sociālekonomiskajā attīstībā, būtiski ir pieminēt atbalstu zemu īres izmaksu māju būvniecībai. Iepriekš ekonomiski attīstītākajos reģionos viens no faktoriem, kas kavēja darbaspēka piesaisti, bija mājokļu trūkums potenciālajiem darbiniekiem. Atsevišķas pašvaldības, piemēram, Valmiera, Smiltene, šo problēmu centušās risināt saviem spēkiem, taču arī vietvaru rocība nav neierobežota. Tādējādi jaunas atsevišķas programmas realizēšana, kas izmitināšanas problēmu var palīdzēt atrisināt, ir papildu stimuls gan tālākai reģionu ekonomikas attīstībai, gan arī sniedz tūlītēju palīdzīgu roku būvniecības nozarei, kurā kritums ir vērojams jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas.

Ar speciālas programmas atbalstu līdz 2026. gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu dzīvokļu būvniecību. Atbalsta programmas apjoms ir 43 miljoni eiro. Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus ar tirgus nosacījumiem. Vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos. Interesi par atbalsta saņemšanas kārtību līdz šim izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri vēlas būvēt mājas Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī, kā arī Ogrē.

Līdzēs mazināt energo izmaksas arī iedzīvotājiem

Atbalsta līdzekļi paredzēti arī energoefektivitātei. Attiecībā uz uzņēmumu energoefektivitātes projektiem - šā gada 4. janvārī noslēgusies pirmā projektu iesniegšanas kārta, un ALTUM sākusi projektu izvērtēšanu. Programmai kopumā paredzēti 80,5 miljoni eiro, un projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, katra divu mēnešu garumā. Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atklātos konkursos, kuros lielāku punktu skaitu saņems projekti, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem atbalsta 1000 eiro.

Sākotnēji lielākā interese no uzņēmumiem ir par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī par energoefektivitātes projektiem - ēku siltināšanu, iekārtu nomaiņu. ALTUM sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” pavasarī veiktajā uzņēmēju aptaujā 68% respondentu atzina, ka energoresursu augošās cenas ir radījušas būtisku ietekmi uz uzņēmuma izdevumiem. Krīze mudināja katru trešo uzņēmumu apsvērt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā.

Vienlaikus finanšu institūcijai ir atsevišķa programma mājsaimniecību energoefektivitātes jautājumu risināšanai. Aizvadītā gada 8. decembrī ALTUM sāka pieņemt pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā, un šobrīd projektu iesniedzējiem ir aktīvs iesniedzamo dokumentu sagatavošanas periods. Tajā pieejamais finansējums ir 57,2 miljoni eiro, un tas paredzēts aptuveni 170 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.

Noslēgumam tuvojas iepriekšējā, 2016.-2023. gada daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma, kurā jau piešķirti 145 miljoni eiro jeb 86% no kopējā programmas finansējuma. ALTUM iesniegti 989 projekti, pabeigti - 366, daļa ir dažādās citās īstenošanās stadijās, savukārt vēl daļa māju no projekta ieceres ir atteikušās.

Liela iedzīvotāju interese novērojama ALTUM privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas un elektroenerģijas ražošanas programmā, kur pieteikumu pieņemšana sākās aprīlī. Līdz 2022. gada 16. decembrim ir iesniegti 1338 projekti, un ar tiem rezervēti jau 97% programmas finansējuma.

Atbalsts kara seku mazināšanai

Krievijas iebrukums Ukrainā ir ietekmējis ekonomiskos procesus Eiropā, un, ņemot vērā Latvijas tuvumu agresorvalstij, arī mēs neesam izņēmums. Daļu no Krievijas iebrukuma izraisītajām energoresursu cenu svārstībām kaut kādā mērā ilgtermiņā palīdzēs risināt, piemēram, iepriekš minētie energoefektivitātes atbalsta pasākumi. Taču ir arī tūlītēji finanšu risinājumi. Kā norāda ALTUM, izdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz pagājušā gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi.

Pieteikumu pieņemšana aizdevumiem šajā programmā sākās 2022. gada 18. oktobrī, un līdz 2022. gada beigām piešķirti 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv daudzveidīgas tautsaimniecības nozares - pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs, t.sk. pārtikas, dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais