Rīga drīkstēs aizņemties obligāciju tirgū; iespējams, sekos citas pašvaldības

© Neatkarīgā

Pēc ilgāka pārtraukuma arī Latvijas pašvaldībām varētu pavērties iespējas, kas nav svešas citur pasaulē. Proti, tikt pie finansējuma, emitējot parāda vērtspapīrus, un tādējādi paplašināt savu finanšu resursu bāzi. Šā gada valsts budžeta likumprojektā ir paredzēta norma, kas, izlaižot obligācijas, pie finansējuma ļautu tikt Rīgas pašvaldībai, lai nodrošinātu līdzekļus investīciju projektu īstenošanai.

Paredzēts, ka, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, tiek noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs obligāciju emitēšanai. Paredzēts, ka obligāciju emisijas kārtību un noteikumus noteiks Ministru kabinets.

No Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora Alekša Jarocka atbildes uz “Neatkarīgās” jautāto par galvaspilsētas obligāciju izlaišanas nosacījumu izstrādes gaitu ir noprotams, ka Rīga šajā ziņā uzskatāma par pilotprojektu un ka sarunas par tās parāda vērtspapīru izlaišanu ir tikai sākuma stadijā. Plašāka informācija varētu sekot vēlāk. Ņemot vērā pašreizējo konjunktūru finanšu tirgū, visticamāk, interese par tās vērtspapīriem būtu liela, un tādējādi likumsakarīgs jautājums ir par to, vai arī citām pašvaldībām būtu jāļauj paplašināt savu finanšu bāzi šādā veidā, protams, samērojot aizņemšanās likumdošanu ar reālajām aizdevumu atmaksas iespējām.

Jāļauj arī citiem

Jautāts, vai tiesības izlaist obligācijas būtu atbalstāmas arī citām pašvaldībām, kuras to vēlas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis atbild apstiprinoši. “Tomēr vienlaikus esot svarīgi, cik patstāvīgi tiek pieņemts šis lēmums, vai pašvaldība atbildēs ar savu īpašumu un savu budžetu, vai arī daļu saistību uzņemsies valsts. Patstāvīgi šo instrumentu var īstenot pašvaldība, kas prognozē ekonomiskās situācijas uzlabojumu vai kurai pieaug finanšu līdzekļi un manta,” vērtē vietvaru organizācijas pārstāvis.

Eksperts piebilst, ka obligāciju izlaišana ir labs veids, kā pašvaldībām paplašināt finanšu resursu pieejamību un dažādošanu. “Izlaižot šos vērtspapīrus, tiek patstāvīgi plānota procentu likme. Obligācijas paplašina iespējas attiecībā uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, kuros gūt papildu ieņēmumus, iesaistīt ārvalstu kapitālu pašvaldības attīstībā. Līdz šim investīcijas notika pamatā ES vai nozaru ministrijām būtiskākajās jomās. Attīstīt vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem svarīgāko bieži vien nebija iespējams,” situāciju raksturo M. Pūķis.

Vietējo interesēs

Runājot par obligāciju tirgū iegūtās naudas izlietošanu, LPS eksperts teic, ka ilgtermiņa aizņēmums, kura izmantojumu izvēlas pati pašvaldība, būs vērsts tieši uz to prioritāšu veicināšanu, kas visvairāk nepieciešamas konkrētās teritorijas iedzīvotājiem. Ja aizņemas līdzfinansējumam kādā nozares ministrijā izdomātai prioritātei, tā var nebūt pati vajadzīgākā konkrētai teritorijai, viņš piebilst. Pēc M. Pūķa domām, obligāciju izlaišana orientēs pašvaldības gūt atdevi, veicināt uzņēmējdarbību, no kuras gūt nodokļus līdz ar ekonomikas attīstību.

“Risks ir tām pašvaldībām, kuru izvēlētās investīcijas būs tikai lietderīgas, bet nebūs ilgtspējīgas. Piemēram, pašvaldība veicinās prasmju un inovāciju attīstību, bet prasmīgie un inovatīvie emigrēs. Lai mazinātu riskus, būs nepieciešams plašāks skatījums uz kopsakarībām. Risku rada arī Ministru kabineta noteikumi par obligācijām, kuri vēl nav tapuši,” spriež vietvaru organizācijas pārstāvis.

Ideja pašvaldībām piesaistīt naudu ar vērtspapīriem nav nekas jauns; šāda prakse plaši tiek realizēt ASV jau kopš 19. gadsimta. Arī Latvijā deviņdesmitajos gados bija vairāki mēģinājumi emitēt pašvaldību obligācijas. 1995. gadā Latvijas Kopīgo ieguldījumu fondu grupa izstrādāja pašvaldību obligāciju emisijas koncepciju. Tika parakstīts līgums par parādzīmju izlaišanas projekta īstenošanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai ar emisijas apjomu 300 000 latu apmērā. Tomēr jau pēc mēneša Latgales pērles pašvaldības obligāciju emisija tika atlikta uz nenoteiktu laiku un tā arī neatsākās. Savukārt 1996. gadā neveiksmīgi tika mēģināts izlaist Salaspils obligācijas, tādējādi vietvarai cerot piesaistīt 1,5 miljonus latu. Par obligāciju izplatīšanas izgāšanās cēloņiem speciālisti minēja iedzīvotāju zemo pirktspēju un banku neieinteresētību. Vienlaikus M. Pūķis norāda uz tolaik veiksmīgiem piemēriem bijušā Varšavas pakta valstu pilsētās, kur šī iecere ir izdevusies.

“Tolaik Prāga izlaida obligācijas par 500 miljoniem ASV dolāru, Tallina par 25 miljoniem dolāru. Arī Rīga bija sagatavojusi obligācijas par 50 miljoniem dolāru pilsētas ilgtermiņa attīstības finansēšanai. Pēdējā brīdī Finanšu ministrija un Ministru prezidents atrunāja Rīgu, jo mūsu finansisti bija konservatīvāki nekā kaimiņos. Ne ar Tallinu, ne Prāgu nekas slikts nenotika,” komentē M. Pūķis.

Pašvaldībām nebija aizliegts emitēt obligācijas līdz pat 1997. gadam. Aizliegums izlaist obligācijas notika paralēli ar pastiprinātu pašvaldības aizņēmumu kontroli. Tika ieviests pašvaldību finanšu stabilizācijas mehānisms, un katru aizņēmumu vai garantiju sāka izskatīt finanšu ministra izveidota padome. Taču vienlaikus eksperts uzsver, ka Latvija līdz šai dienai nav pievienojusies Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.8. punktam par brīvu pieeju kapitāla tirgum.

Būtu interese pirkt

Salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem situācija vietējā ekonomikā un finanšu sistēmā ir radikāli mainījusies. Pirmās indikācijas, kas dzirdamas finanšu tirgū, ir Rīgas vērtspapīriem pozitīvas.

“Kā aktīva stila līdzekļu pārvaldniekiem mums ir izstrādāta sistēma un uzkrāta pieredze izvērtēt atsevišķus vērtspapīru emitentus. Ne kapeiku neizpušķojot, varu apgalvot, ka mēs ar lielu entuziasmu to visu pielietojam, kad tirgū parādās kāds vietējais Latvijas, arī Baltijas emitents ar savu akciju vai obligāciju piedāvājumu. Tajā brīdī tā viennozīmīgi kļūst par prioritāti. Rīgas laistie vērtspapīri šajā ziņā nebūs izņēmums. Bet, protams, mūsu kā pārvaldītāja primārais pienākums ir rīkoties klientu labākajās interesēs. Kādu vērtspapīru, vienalga - Latvijas vai Amerikas, pērkam tikai tad, ja uzskatām, ka sagaidāmais ienesīgums ir atbilstošs investīciju riskam. Tiešām ceru, ka tāds būs arī Rīgas “papīru” gadījums,” situāciju komentē investīciju kompānijas “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis. Šis bankas “Citadele” meitasuzņēmums nodarbojas arī ar pensiju fondu pārvaldīšanu, tajā skaitā arī pensiju 2. līmenī. “Šeit ir vērts atgriezties pie mūžsenā stāsta par to, cik pensiju līdzekļu tiek ieguldīts Latvijā. Par visiem pārvaldītājiem nepateikšu, bet mūsu gadījumā - tik, cik vien ir saprātīgi iespējams, ņemot vērā tirgū pieejamo piedāvājumu un objektīvus apstākļus. Daudz lielāks gandarījums ir ieguldīt Latvijā, nevis pirkt kaut kādus aizjūru vērtspapīrus,” spriež Z. Vaikulis. Viņš kopumā pozitīvi vērtē līdzšinējo pieredzi ar vietējiem ar valsti saistītajiem emitentiem - “Altum”, “Latvenergo” un citiem. Parasti tie piedāvā relatīvi labu ienesīgumu pret ar tiem saistīto risku, dodot savu pozitīvo artavu pensiju plānu ieguldījumu atdeves celšanā. Pašvaldību obligāciju gadījumā papildu pievilcību individuāliem ieguldītājiem pievienojot arī apstāklis, ka ienākumus no pašvaldību obligācijām neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, skaidro finanšu tirgus eksperts.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais