Ik pa laikam kuluāros izskanošajām runām par to, ka Latvijā ražotās preces nonāk Krievijā pa apkārtceļiem, tādējādi, iespējams, apejot tai noteiktās sankcijas, ir pamats aktualizēties līdz ar katriem jauniem Latvijas ārējās tirdzniecības datiem. Ja palūkojamies uz mūsu valsts eksporta portfeli, tad šādu aizdomu ēna tikai pieaug.
Ja runājam par Vidusāzijas vai Aizkaukāza valstīm, tad īpašu uzmanību izpelnās Kazahstāna, kas ir reģiona lielākā ekonomika. Latvijas preču eksports uz šo valsti šī gada janvārī sasniedzis 9,9 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šie nepilni 10 miljoni eiro pats par sevi nav nekas īpašs uz kopējā 1,63 miljardu eiro janvāra eksporta fona, taču daudz lielāku nozīmi iegūst, tad ja palūkojam, kā ir mainījies eksporta apjoms procentuālā izteiksmē. Šajā gadījumā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi mēs redzam solīdu, 296% (!) vērtu kāpumu.
Protams, nobrūkot eksporta iespējām Krievijā, likumsakarīga ir vēlme meklēt noietu valstīs, kur patēriņa struktūra kaut kādā mērā varētu būt līdzīga, taču, ja pārdošanas apjoms pēkšņi “uzlec” gandrīz četrkārt, tad ir pamats uzdot jautājumu, vai līdzšinējā ekonomisko sankciju modelēšanā pret Krieviju viss ir kārtībā. Jāpiekrīt, ka eksporta kāpums pērn lielā mērā ir noticis uz cenu kāpuma rēķina, jo pasaulē viss kļūst dārgāks. Tomēr, maigi sakot, visai iespaidīgu kāpumu redzam arī tad, kad izmantojam CSP doto iespēju “izvilkt” datus par eksporta izmaiņām kilogramos. Arī šeit izaugsmes temps ir “normālos apstākļos” pat ļoti apskaužams, pieaugumam minētajās masas vienībās gada laikā sasniedzot 269%.
Tā kā Latvijas ekonomika ir vērtējama kā relatīvi neliela un Kazahstāna līdz šim nav bijis sevišķi būtisks ārējās tirdzniecības partneris, tad pēkšņi strauji pieaugošie ārējās tirdzniecības skaitļi teorētiski varētu būt saistīti ar kādu atsevišķu lielu pasūtījumu izpildi. Taču šāda hipotēze beidz savu eksistenci brīdī, kad palūkojamies, kā ar eksportu uz Kazahstānu ir gājis citos mēnešos, kad izaugsmes tempi ir bijuši pat vēl lielāki. Salīdzinoši patiesu ainu par to, kā attīstījusies Latvijas ekonomiskā sadarbība ar lielāko bijušās PSRS Vidusāzijas reģiona valsti, varētu sniegt dati par eksportu pagājušā gada pavasarī. Tad aprīlī un maijā eksporta kāpums bija samērā līgans, ar ne vairāk kā pārdesmit procentu vērtu izaugsmi gada izteiksmē, taču jau jūnijā šis kāpums sasniedza gandrīz 188% naudas un 134% masas izteiksmē. Pēc tam gandrīz visos mēnešos kāpums naudas izteiksmē ir mērāms simtos procentu, maksimumu sasniedzot pērn septembrī, kad tas pret šo pašu mēnesi 2021. gadā pieauga par 334%.
Kopš tā laika pieaugums vairs nav tik straujš, taču šie dati var radīt vilšanos, ja kāds domā, ka tendence kļūtu lejupejoša. Šā gada janvāris cita starpā izceļas ar to, ka eksporta kāpums masas vienībās ir sasniedzis, kā minimums, pēdējā laika rekordu. Proti, salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri eksports kilogramos uz minēto valsti kāpis par jau minētajiem 269%. Līdz šim šajā ziņā augstākais punkts tika fiksēts pērn septembrī ar 262,4% vērtu izaugsmi gada griezumā.
Ja palūkojamies, ko tad īsti vedam uz Kazahstānu, tad var redzēt, ka eksporta preču klāsts ir visai plašs, no lauksaimniecības rakstura precēm un kosmētikas līdz daudz smalkākām lietām. Runājot par pēdējām, sevišķu izmanību piesaista tādi produkti kā optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un cita līdzīga rakstura aparatūra. Šīs preču grupas pārdošanas apjoms naudas izteiksmē šī gada janvārī salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn ir pieaudzis par 3793% (!) - no 6930 eiro līdz 269 762 eiro. Savukārt masas izteiksmē šīs preču grupas eksports gada laikā ir pieaudzis seškārt.
Trauksmes sajūtu var radīt arī tādas preču grupas kā “mehānismi un mehāniskas ierīces, boileri, katli un to detaļas” eksporta dinamika uz Krievijas dienvidu kaimiņvalsti. Šeit eksporta apjoms naudas izteiksmē gada laikā ir pieaudzis par 1729%, savukārt, rēķinot kilogramu izteiksmē, kāpums sasniedz turpat 240%. Preču grupā “pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi” eksports no apaļas nulles pirms gada ir pieaudzis līdz 54 tūkstošiem eiro jeb 67 kg masas vienībās. Elektroierīču, elektroiekārtu, to detaļu un citu šīs grupas preču eksports naudas izteiksmē kāpis par 732%, bet masas vienībās par 288%. Tikmēr “dažādu parasto metāla izstrādājumu” produkcija uz Kazahstānu janvārī izvesta par gandrīz 82 tūkstošiem eiro salīdzinājumā ar pērngad janvārī eksportētu produkciju par 98 eiro. Masas vienībās kāpums ir no 224 kg pērn līdz 19 tonnām šogad.
Protams, kaut ko no visa iepriekš minētā uz Kazahstānu mēs varbūt eksportējam vai reeksportējam, jo kara ietekmē ir mainījušās loģistikas ķēdes. Varētu arī šķist, ka ar daudz ko no šī klāsta, piemēram, ar metāla produkciju, Krievija sevi varētu apgādāt pati. Taču tas, ka Krievijai izejvielu ziņā ir pieejama visa “Mendeļejeva tabula”, vēl neko nenozīmē. Kā apmēram pirms gada teica kāda uzņēmuma, kas metālu apstrādā augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanai, pārstāvis: “Mēs no Krievijas metālu nepērkam, jo tas ir sliktas kvalitātes.” Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka Krievijas metalurģija ne vienmēr ir spējīga nodrošināt savas valsts vajadzības ar noteiktas kvalitātes produkciju, tādēļ var gadīties, ka tā jāiegādājas pa aplinkus ceļiem.
Kopumā eksporta aina uz Kazahstānu nešķiet tāda, kas varētu piegriezt skābekli Krievijas kara mašīnai. Ir pamats domāt, ka līdzīga aina paveras eksportā uz vairākām citām Aizkaukāza un Vidusāzijas valstīm, taču tur apjomi ir daudzkārt mazāki. Labā ziņa ir tā, ka Krievija tomēr aizvien vairāk tiek izslēgta no mūsu uzņēmumu preču un pakalpojumu noieta kartes un kaimiņvalsts tautsaimniecības ļodzīšanās šo procesu tikai pastiprina vēl vairāk. Taču eksporta kopējais apjoms naudas izteiksmē uz Krieviju viena mēneša ietvaros vēl aizvien ir visai augsts. Gada laikā tas ir sarucis vien par dažiem procentiem gan naudas, gan arī masas vienību izteiksmē. Ja runājam par pirmo, tad eksports uz Krieviju šā gada janvārī pret pērno janvāri ir samazinājies no 89,5 līdz 84,9 miljoniem eiro.
