Ja vairākos veikalso vienlaicīgi aptuveni vienādi būtiski pieaug kāda produkta cena, tad tā ir 100% slēpta vienošās starp pārdevējiem. Pat ja piegādātājs palielina cenas, pārdevēji nekad tās vienlaicīgi vienādi neceļ. Bez vienošanās.
2020-2022 gados bija strauja un liela degvielas cenu izmaiņa. Tad pieeaugumam bija pamats. Nu jau ilgu laiku degvielas cenas ir tuvu 2020 gadam. Bet cenas joprojām ceļas. Neviens man neiestāstīs ka tur nav slēptas vienošanās.
Ja inflācija ir 20%, bet vairums pie algas pieliek 5%, tad loģiski ir apgrozījuma kritums 7%, daudziem uzkrājumi beigušies, daudziem tie vispār nebija. Ja visiem pieliktu 40%, ka deputātiem un ministriem, tad mēs varētu dzīvot cepuri kuldami.
pensionari vispar ir aizmirsti
Manuprāt, tas ir tikai loģisks solis uz augšu. Grūti, ka algas neaug līdzi inflācijai, bet tas noteikti izlīdzināsies! Vismaz Rīgā noteikti algas ir augušas, īpaši pakalpojumu sfērā. Palūkojieties, kādas cenas ir viesnīcām, piemēram, www.lieliskadavana.lv/hotel-jurmala-spa, tur ir pilns ar tūristiem un vietējiem atpūtniekiem.
Dīrā ādas ? Klasiskā tirgū cena veidojas kā pircēja un pārdevēja vienošanās .Latvijā vismaz 2 ķēžu veikali gadā apgroza 800 -900 miljonus eiro katrs . Tas nozīmē ka pieprasījums ir augsts un pircēju masas šos visu ķēžu veikalus apmeklē arī citus . Tv demonstrē kadrus kur autoveikaliņi ir vienīgais iedzīvotāju saskarsmes veids tālajos Latvijas laukos ar civilizāciju , tomēr šos tirgotājus ārkārtīgi ierobežo transporta un darbaspēka izmaksas , iespēja piekļūt vairumtirgotājiem , nodokļi ,Ir vietējās pašvaldības kas mēģina prasīt samaksu par šāda veikaliņa stāvvietu . Nezinu kādu lobiju ietekmē uz Dziesmu svētkiem Mežaparkā mēģina pelnīt Rīgas pašvaldība nosakot milzu nomas maksas kioska vai vispār par tirdzniecības vietu ! Tātad cer uz pircēja maksātspēju ierobežota laika un telpas situācijā . Šeit neizsakoties par cenas veidošanās problemātiku , konstatēju ,ka Latvijā mazumtirdzniecībā valda ārzemju kapitāla monopols un vietējā vara tikai noskatās uz notiekošo , nespējot formulet tirgus regulēšanas vietējos postulātus .
Viens no klasiskajiem piemēriem par tirgus regulāciju ir skaidrojums ,ko plaši apraksta ekonomiskajā literatūrā , ir Lielbritānijas likums ,kas aizliedza ievest valstī importa preču kravas ar ārzemju kuģiem , bija atļauts importu vest tikai ar britu kuģiem !!! Lūk britu flotes varenības izveides pamats un britu vietējo preču ražošanas un realizācijas izaugsmes piemērs .
Ja par cenām ,tad Latvija darbojošos veikalu ķēžu cenu politika ir privātfirmu precīzi aprēķināts tirdzniecības paņēmiens . Jau pasen teorija to dēvē par "cenu slīdēšanu gar pieprasījuma robežu" . Tiek noteikts iespējamais gada peļņas lielums , izstrādāts algoritmizēts tās ieguves modelis ,tad noteikta maksimāla cena un tiek sekots pieprasījumam pie šādām visaugstākajām cenām ,krītoties pieprasījumam ,faktiski pircēju maksātspējai , tiek izsludinātas atlaizu dienas un tādi pievilināti jauni vai atgriezti vecie pircēji . Ražotaju cenam un veikala gala cenām nav ne mazākā sakara ,jo pa vidu atrodas transporta un vairumtirdzniecības noliktavu ,,elevatoru ,saldētavu un cita tipa iepakotāju firmas ,tad vēlreiz transports . Saņēmusi preci veikala noliktavā , lielveikalu tirgotāji veido savu cenu modeli ,protams , rēķinoties ar PVN nodokli .
Nu jau 30 gadus vasarās dzīvoju uz Saulkrastu un Limbažu novadu robežas . Veikalu ir vairāk ,bet to apgādes organizācija ir smieklīgi slikta . Šeit ar kavējumu laikā tikai mēģina reaģēt uz trīskāršo cilvēku skaita pieaugumu jūnijā - augustā ,jo sākoties skolai ,pircēju skaits pēc 1.septembra nokrītas ,kā ar nazi nogriezts . Šeit ir jāpierod pie apgādes īpatnībām un jāmaina Rīgas ieradumi , jāpardomā ko pirksi pusdienām ,jo produktu klāsts ir ierobezots ,saka esot izpirkti ,
Tagad pēdējais . Sestdienās vairākus gadu desmitus darbojas , tā sauktais ,Skultes pagasta tirdziņš . To vasaras dienā apmeklē ,domāju , 5 -8 tūkstoši cilvēku .Tieši šajā tirdziņā var pētīt un izprast cenu veidošanās principus zemnieku produktiem , dažāda tipa " kumpalām" , .igauņu un lietuviešu atsevišķo tirgotāju precēm . Latviešu zemnieki šeit ierodas no turpat vai 100 km attāluma ,bet zivju kūpinātāji pat no Rojas un to ir daudz. Zemnieki tirgo visu ko ir izaudzējuši un cenas ir saprātīgi augstas ,jo jāsedz visi ražošanas un transporta izdevumi jāmaksā nodevas un nodokļi . Maize maksā 4 -6 eiro kg , cūkgaļa - 7-12 e/kg ,žāvējumi parasti ap 8-15 e/kg . Ogas par eiro dārgāk nekā Centrāltirgū .Vietējo zivju gan ir maz ,lai arī līdz jūrai daži km .