Kas tukšo Latvijas iedzīvotāju makus – zviedru nekustamie īpašumi, karš Ukrainā vai augstā inflācija?

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Par to, ka Latvijas ekonomikai iet ne visai labi, var pārliecināties, kaut vai paskatoties uz veikalu cenrāžiem. Riski, ar kuriem saskaras mūsu valsts, ir detalizēti aprakstīti Latvijas Bankas “Finanšu stabilitātes pārskatā 2022”.

“Rus.nra.lv” iepazinās ar šo pārskatu un skaidro, kas uztrauc tā autorus un kā tas ietekmēs patērētājus un mājsaimniecības.

Labās ziņas

Pasaules ekonomika lēnām, bet tomēr atgūstas no pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā šoka. Bezdarba līmenis ir zems, darba vietu pietiek, un algas turpina pieaugt. Taču straujāka atveseļošanās nav iespējama augstās inflācijas dēļ. 2022. gadā augsto inflāciju veicināja pārtikas un energoresursu cenu kāpums, un sava loma bija arī Ķīnā noteiktajām karantīnām. Lai gan tagad pandēmija ir pārvarēta un enerģijas tirgus cenas ir atgriezušās pirmskara līmenī, eksperti ļoti piesardzīgi prognozē ekonomikas izaugsmi un līdz ar to arī vienkāršo iedzīvotāju dzīves līmeni.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda vērtējumu, uz ko atsaucas Latvijas Banka savā pārskatā, pasaules IKP pieaugums 2022. gadā tiek lēsts 3,4% apmērā, bet 2023. gadā tas varētu sasniegt 2,8%. Attīstītajās valstīs, īpaši eirozonā, prognozes ir vēl atturīgākas. Ekonomisti Vācijā un dažās Ziemeļu un Baltijas reģiona valstīs (Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā) prognozē nelielu IKP kritumu.

Latvijas Banku visvairāk uztrauc inflācijas ierobežošanas pasākumi, īpaši procentu likmju palielināšana gada otrajā pusē, kas turpinās arī 2023. gadā. Tas padarījis neaizsargātākus kredītņēmējus Eiropas Savienības un eirozonas valstīs, tostarp arī Latvijā.

Kaimiņvalstu neaizsargātība vairo riskus Latvijā

Runājot par Latvijas finanšu sektora stabilitāti, Latvijas Bankas eksperti ar bažām raugās ne vien uz pasaules tirgiem, bet arī uz situāciju Ziemeļvalstīs. Latvijas lielākās komercbankas, līdzīgi kā “Swedbank” un SEB, vai nu darbojas kā tāda paša nosaukuma Skandināvijas uzņēmumu filiāles Baltijā, vai arī to akcionāri ir no Skandināvijas valstīm, kā, piemēram, “Luminor” bankā. Šīs bankas Latvijā saucamas par sistēmiski nozīmīgām, un tas nozīmē, ka mūsu valsts finanšu sektors ir atkarīgs no norisēm šo banku mātesuzņēmumos.

Pandēmijas laikā stabilu ārvalstu investoru klātbūtne bija liels ieguvums. Taču tagad priekšplānā atkal ir izvirzījusies Ziemeļvalstu finanšu sistēmas neaizsargātība. Latvijas Bankas eksperti kā "vājos posmus" min nesabalansētu mājokļu tirgus attīstību reģiona valstīs, augsto mājsaimniecību parādu, kā arī vadošo banku atkarību no tirgus finansējuma un lieliem ieguldījumiem komercīpašumos.

Papildu bažas rada enerģijas cenu svārstības. "Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, kiberuzbrukumu un citu liela mēroga negaidītu traucējumu risks Ziemeļvalstu finanšu infrastruktūrai joprojām ir augsts," teikts Latvijas Bankas 2022. gada finanšu stabilitātes pārskatā. Ja situācija Ziemeļeiropā pasliktināsies, mātes bankas Skandināvijā pirmām kārtām risinās vietējo noguldītāju, nevis Latvijas noguldītāju problēmas, par ko liecina 2008. gada krīzes pieredze.

Tilts sagrauts - iesim aplinkus ceļus?

Uz austrumu robežas burtiski nekas nav kārtībā. Saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā tā vietā, lai īstenotu saukli "Latvija ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem", "tilts" bija ar steigu jāslēdz. Tika slēgta pasažieru aviosatiksme, kā arī bija sagaidāms straujš kritums kravu pārvadājumiem caur Latvijas ostām, kur Krievijas kravas veidoja aptuveni 80-90% no apgrozījuma.

F64

Taču 2022. gadā gaidītā ekonomisko saišu saraušana nenotika. Gluži pretēji, 2022. gada pirmajā pusē Krievijas kravas burtiski pārpludināja Latvijas ostas. Ne visas tās izdevās aizvest, kā piemēru var minēt vairāk nekā 100 tūkstošus tonnu “Uralkalij” minerālmēslojumu, kas Latvijā iestrēga gandrīz uz gadu. Taču dažas kravas to īpašniekiem izdevās klasificēt kā "stratēģiski svarīgas" Eiropas Savienībai, un to pārvadājumi turpinājās arī pēc kara sākuma: piemēram, Eiropas Savienība tikai 2022. gada augustā pilnībā atteicās no Krievijas ogļu iepirkšanas. Turpinājās dabasgāzes imports, un pat palielinājās sašķidrinātās gāzes - propāna un butāna maisījuma - imports. Tās apjomu nevar uzskatīt par pilnībā patērētu Latvijā, jo balonos iepildīto gāzi Polijas vai Ukrainas gāzvedēji bieži vien aizveda uz Ukrainu. Tas viss noteikti palielināja kopējo importa apjomu. Rezultātā, saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā šis rādītājs bija 1,194 miljardi eiro, tātad ar minimālu samazinājumu. Savukārt Latvijas importa apjoms no Krievijas 2022. gadā naudas izteiksmē ir pat palielinājies: 2021. gadā tika importētas preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Tad kāpēc gan visu pagājušo gadu bija populārs sauklis "Mēs maksājam par karu!", ar to domājot, ka sankcijas pasliktina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet mēs esam gatavi paciest, kamēr Ukraina uzvarēs? Pirmkārt, līdz pagājušā gada vidum bija vērojams kosmisks enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Otrkārt, Latvija atteicās pirkt mēslojumus no Krievijas, un mūsu lauksaimnieki jaunās ražas priekšvakarā bija spiesti meklēt jaunus piegādātājus, kuru cenas bija divas vai trīs reizes augstākas nekā 2021. gadā. Vienlaikus mēslojumu cenu kāpumu izraisīja arī vispārējais enerģijas cenu pieaugums. Ierobežojumi skāra arī lopbarības pircējus, kas lielākoties tika importēta no Krievijas reģioniem. Dažos Krievijas reģionos 2021. gadā Latvija bija viens no galvenajiem pircējiem ne vien graudiem, bet arī lopbarības raušiem un citiem lauksaimniecības blakusproduktiem, kurus izmantoja kā barību Latvijas govīm un vistām. Šādu neredzamo lietu sarakstu, kas Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju dzīvi padarīja ērtāku un lētāku, varētu turpināt vēl ilgi - tērauds, naglas, metāla durvis, koksne un skaidas. Karš Ukrainā padarīja neiespējamu šādas produkcijas iegādi no kaimiņvalstīm, kur bumbas tika tēmētas gan uz tērauda ražotnēm, gan uz attīstītajiem agrorūpniecības uzņēmumiem un to strādniekiem, kas nodrošināja ražošanu. Tas bija slikti visiem.

Vienlaikus ir palielinājies Latvijas tirdzniecības apjoms ar NVS valstīm. "Uzmanība jāpievērš dinamikai, īpaši tajās preču grupās, kuru eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju piemēro sankcijas," brīdina Latvijas Bankas eksperti. Piemēram, 2022. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2021. gada 2. pusgadu šo preču eksports uz Krievijai tuvām NVS valstīm palielinājās par 29,8 milj. eiro jeb 264%. Uz Armēniju to preču eksports, kuru imports uz Krieviju ir aizliegts, palielinājās par 1303%, uz Kazahstānu - par 996%, bet uz Kirgizstānu - par 685%. Šeit rodas jautājums, kā ES sankciju politiku ievēro uzņēmumi, kas eksportē šos produktus.

“Rus.nra.lv” jau rakstīja par oficiāliem un neoficiāliem iemesliem, kādēļ ir palielinājies Latvijas preču apgrozījums ar Vidusāzijas valstīm.

Trieciens kredītņēmējiem un investīcijām

Pirms kara Ukrainā bizness Latvijā tika brīvlaists pēc kovida ierobežojumiem. Tā rezultātā pieauga ekonomiskā rosība un privātais patēriņš - cilvēki sākuši baudīt iepirkšanos, izklaides, restorānu apmeklējumus un atvaļinājumus. Inflācija Latvijā pakāpeniski samazinājās līdz ar pasaules enerģijas un pārtikas cenu kritumu.

Tomēr augstais inflācijas līmenis saglabājās ilgu laiku, radot ievērojamu spiedienu uz nefinanšu sektora uzņēmumu darbību. Tas negatīvi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju maksātspēju un mazināja jaunu mājokļu pieejamību. Situācija ar kredītņēmējiem pasliktināsies, brīdina Latvijas Banka. Cietīs ne tikai mājsaimniecības, kuras ir paņēmušas hipotekāro kredītu mājokļa iegādei vai iegādājušās sadzīves tehniku līzingā.

Arī Latvijas Bankas eksperti kā būtiskas strukturālas nepilnības, kas bremzē Latvijas uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, min nepietiekamās investīcijas ekonomikā un vāju kreditēšanas attīstību. Investīciju aktivitāti papildus samazinās lielas nenoteiktības augsto izmaksu - tajā skaitā valsts ierēdņu uzturēšanai -, kā arī augošo kredītprocentu likmju dēļ. Negatīvo ietekmi atstāj arī kopumā stingrāki finansēšanas nosacījumi un lēna ES fondu līdzekļu apguve.

Latvijas Bankas piecas prognozes

  1. Inflācija Latvijā 2023. gadā pakāpeniski samazināsies un gada beigās varētu būt ap 3%. Vidējais patēriņa cenu kāpums 2023. un 2024. gadā būs attiecīgi 8,5% un 2,4%.
  2. Zemais bezdarba līmenis, kas 2023. gada 1. ceturksnī bija 6,4%, veicinās algu pieaugumu.
  3. Paredzams, ka Latvijas IKP 2023. gadā palielināsies nedaudz (1,2%). Bet jau 2024. gadā tautsaimniecības izaugsme varētu sasniegt 3,1%. Priekšnoteikumi tam varētu būt energoresursu un materiālu piegāžu pārstrukturēšana, ES fondu līdzekļu izmaksas paātrināšanās un valsts izdevumu līmeņa normalizēšanās.
  4. 2023. gada beigās valsts budžeta deficīts samazināsies un ieņēmumi palielināsies.
  5. Lai gan Latvijas valsts parāds nav pārmērīgs (40,8% no IKP 2022. gadā), tā apkalpošanas izmaksas pieaug pārāk strauji, turklāt budžeta deficīts 2022. gadā sasniedza 1,7 miljardus eiro. Tas pastiprina nepieciešamību uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un novērst strukturālus trūkumus ES finansēšanā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais