Viena no debašu pretrunu izpausmēm ir Latvijas ,kā OECD valsts , sasniegtā noniecināšana . Nepārtraukti tiek uzsvērts ,ka "viss ir pavāji vai slikti" . Pasaules Bankas un SVF datu tabulas liecina ,ka Latvija atrodas pēc IKP rādītāja uz 1 iedzīvotāju 39 vietā pasaulē un aiz mums tabulā ir 166 valstis un teritorijas ar apmēram 7 miljardiem iedzīvotāju !!! Latvija ļoti stabili ir pirmā miljarda labklājības valsts . No šīm pozīcijām tad arī ir jādiskutē par to ko un kā darīt , lai īstenotu labklājības izaugsmi mūsdienu "Zaļā kursa" ietvaros .Arī šis teksts neatklāj un neuzsver , ka Latvijas ekonomika ir tipiska pakalpojumu ekonomika . Pakalpojumu sfērā Latvijā ir nodarbināti 212251 cilvēks , kuri rada 36872 eiro pievienoto vērtību uz 1 nodarbināto . Rūpniecība ir nodarbināti 142684 cilvēki un tie rada uz 1 nodarbināto 34041 eiro pievienotās vērtības gadā .( csp tabula UFR060). Analizējot šos skaitļus un tendences tad arī ir jāveido izaugsmes stratēģija .
Esmu kļūdijies rakstot ,ka Pakalpojumu sfērā Latvijā strādā 212251 cilvēks . Tik daudz to strādā Rīgā. Latvijā - 332866 cilvēki un pievienotā vērtība ir 23511 eiro uz 1 nodarbināto. Pakalpojumi 63,7% apjomā no vidiem Latvijas pakalpojumiem ir koncentrēti Rīgā . Šie 63,7 % atklāj pretrunu milzīgajā apjomā stāstu tv ,par to ,ka pašvaldības nodrošina pakalpojumus reģionos . Diemžēl vidēji tikai par 36,3% un pēc pārējiem ļaudis brauc uz Rīgu .Mazapdzīvotajos novados ,pakalpojums ir neapmāksājami dārgs un te jau ir jārunā par valsts pakalpojumu politiku ko Saeimas debatēs gandrīz nedzird , ja nu vienīgi runās par izlīdzināšanas fondu . ŠĪ fonda izveides principi ir būtiski jāmaina ,jo Rīga iemaksājot fondā ap 120- 130 miljoniem eiro gadā samazina savas izaugsmes iespējas un faktiski veido situāciju ,ka katrs rīdzinieks gadā novadiem pārskaita ap 180 - 190 eiro !!!
Pat īpaši neiedziļinoties budžeta diskusijā un konkrēto līdzekļu sadalījumā , acīs duras pamat pretruna starp publiskajā telpā runāto un skaitliski realizēto budžetā . Šīs pretrunas atspoguļojas nosaukto prioritāšu finansējuma neatbilstībā ,jo prioritātes netiek prioritāri finansētas .Klausoties politiķu diskusijas Saeimā un deputātu pausto tv raidījumos , var tikai izbrīnā raustīt plecus par to kā vietā un nevietā tiek "kladzināts" par "brīvo tirgu" un praktiski katrā lēmumā iebalsoti šī tirgus atklātas regulēšanas mehānismi . Izņemot ārpolitiskās debates visas citas debates ir slēptas regulēšanas mēģinājumu un realizācijas teksti .