Šī ir visas pasaules problēma ,jo ANO statistika rāda ,ka pasaules valstīs vidēji sievietes saņem 83,7% no vīriešu atalgojuma. Turklāt reģionālas atšķirības ir milzīgas . Ir izveidota 5 pazīmju tabula kur maksimālais iespējamais punktu skaits varētu būt 100 , tātad vienlīdzība . Tādas nav nekur. Rietumeiropai izdodas uzrādīt 77 punktus ,Austrumeiropai 73 punktus ,bet Tuvajos Austrumos un Āfrikas valstīs tikai - 60 punkti . Plaši tiek analizētas "sociālās normas" , "laulības ierobežojumi" , "ticības faktors" piemēram - Afganistānas vai Irānas gadījumi. Speciālas sadaļas ir .mājsaimnieču" faktors un pie mums nelietots apzīmējums "mātes sods" . Pats vienkāršākais skaidrojums pēdējā gadījumā ,vainīgas pašas sievietes un ģimenes attiecības ,jo sievietes , lai būtu tuvāk mājām, piekrīt mazāk atalgotam darbam . Neuzkaitot tabulu nosaukumus dažādās nevienlīdzības faktoru (parasti 4) analīzēs ,jāpiemin ,ka pilnīgi visos gadījumos kurus atradu ,Latvija atrodas aiz Lietuvas un Igaunijas Tomēr kopumā Latvija praktiski vienmēr atrodas starp 55 labāk situētajām valstīm . Starp tehnoloģiski attīstītākajām valstīm 2023,g.jūlija pētījumā Latvija ierindota 34 vietā ,bet Igaunija pat 22.vietā , atzīmējot , ka cīņā par tehnoloģiskajām prioritātēm un "zaļajām tehnoloģijām" ,ievērojams ir sieviešu ieguldījums.
Tā tiešām ir visas pasaules problēma. Bet sociāli atbildīgās valstīs šai problēmai ir rasti dažādi pozitīvi risinājumi, tikai Latvijā, kas Satversmes Preambulā ir definēta kā sociāli atbildīga valsts, šai problēmai nav rasts un pat netiek meklēts risinājums.
Ir dažādi risinājumi .rakstā minētajiem pensionāriem. Piemēram Austrijā, kur ir noteikts iedzīvotāja pieļaujamai minimālais ienākumu slieksnis (MIS), saskaita ģimenē abu pensionāru pensijas, izdala ar divi un, ja iznākums ir mazāks par MIS, tad SIEVIETEI palielina pensiju lai dalījums atbilstu MIS. Toties Spānijā sievietei palielina pensiju par zināmu procentu par katru dzemdēto un izaudzināto bērnu. Bet vairumā valstu darbojās tā sauktās "Atraitņu pensijas", kas palīdz izdzīvot pārdzīvojušam laulātam (parasti sievietēm) ar zemām pensijām. Tāda atbalsta sistēma darbojas arī mūsu kaimiņos Lietuvā, tā nav visai liela, bet šobrīd ir robežās starp 35-40 eiro mēnesī. Igaunijā izmaksā noteiktu summu atraitņiem gada beigās. Ko dara Latvijā var uzzināt no LM 2023.gada aprīļa atbildes vēstules pensionāriem. (labklājības ministre E.Siliņa): "Attiecībā uz jautājumu saistībā ar atraitņu pensijām norādām, ka pašreiz Labklājības ministrija neplāno mainīt tiesisko regulējumu attiecībā uz pārdzīvojušā laulātā pabalsta piešķiršanu..." Tālajā 1996.gada decembrī Saeimā pirmo un joprojām pēdējo reizi tika skatīts jautājums par Atraitņu pensijas ieviešanu Latvijā. Nobalsoja pret.
Tagad tikai uzrodas profesijas, kur vienlīdzīgi tiek galā visi dzimumi (ne tikai 2). Cik sieviešu kāpj augstspriegumu līniju stabos? Šobrīd traktori vadās ar GPS tā kā droši var sievietes raut 24/7.
Sievietei patīk būt par bibliotekāri, tāpēc taču viņai nemaksās 3K uz rokas?
Ar kādu 2050 jau vairs nebūs atšķirību.
Sievietes pašas piekrīt strādāt slikti apmaksātās profesijās un darbos, bet vainīgi nezin kāpēc ir ir pat ne iestāžu un uzņēmumu vadītāji, kas ļoti bieži ir tās pašas sievietes, bet gan vīrieši kā tādi. Kas tas par idiotismu?! Nu, lai viņas nestrādā par apkopējām, bibliotekārēm, kasierēm utt.! Lai iet strādāt labi apmaksātus darbus. Un lai Paparde nemelo - Latvijā darba samaksa nav piesaistīta darbinieka dzimumam.
Papardei nav nekas jāmelo. Es, droši vien, tā pat kā Jūs Imant, redzu, ka autobusus vada pārsvarā vīrieši, ka par santehniķiem, elektriķiem, skursteņslaucītājiem galvenokārt strādā vīrieši. Toties sētnieces galvenokārt ir sievietes, tā pat kā šeit minētās bibliotekāres. Tātad ir darbi, kurus pārsvarā veic vīrieši un darbi, kurus pārsvarā veic sievietes. Un šiem darbiem ir atšķirīgas samaksas; Vīriešu darbiem ir lielākas algas, kā sieviešu darbiem. To apstiprina statistika. 2023 gada jūnijā Mārupes novadā kopā 3754 pensionāri, sievietes 2332 ar vid. pensiju 583,80, vīrieši 1422 ar vid. pensiju 743,25 eiro mēnesī. Starpība 160 eiro. Balvu novadā 2797 sievietes ar vid. pensiju 453,18, vīrieši 1469 ar vid. pensiju 477,60 eiro mēnesī. Starpība tikai 24 eiro. Tas ir stāsts par valdības rūpēm par Latgales iedzīvotājiem. Daugavpilī .pensiju starpība ir 135 eiro mēnesī. Bet Latvija ir vienīgā valsts ES kurā nav ieviesta tā sauktā atraitņu pensija, kas atbalstītu pensionāres pēc vīra aiziešanas mūžībā.
Jāni, Jūs pinaties pats savos argumentos. Ir nevis vīriešu un sieviešu darbi, bet darbi, kurus lielāko tiesu dara sievietes, un darbi, kurus lielāko tiesu dara vīrieši. Ja vīrietis un sieviete abi strādās, piemēram, par autobusa, taksometra vai fūres šoferi, jūs tiešām domājat, ka sievietei par šoferēšanu tiks maksāts mazāk nekā vīrietim? Tāpat ir ar sētniekiem, mūrniekiem, apmetējiem, metinātājiem, skolotājiem, bibliotekāriem, feldšeriem, biroja administratoriem utt. Par vienāda darba veikšanu vīrietis un sieviete saņems vienādu darba samaksu vai amata algu. Tādēļ apgalvojums, ka sieviešu darbs ir sliktāk apmaksāts, ir nepamatots, maldinošs vai arī, visai iespējams, tie ir apzināti meli. Protams, ja salīdzināsiet bibliotekāres un mūrnieka darbu, tad darba samaksa nebūs vienāda, bet šāds salīdzinājums ir pilnīgi aplams.
Visi godīgi strādājošie, kas maksā nodokļus no savas nelielās darba algas, aiziet pensijā ar nelielām pensijām.
Latvija pēdējā vietā? Tad nu gan sensācija!
Toties MK pi.mp.j.em (piedodiet - locekļiem), deputātiem un pārējiem budžeta parazītiem algas pielikums gandrīz minimālās algas apmērā. Mēs tak esam lieli un vareni, mēs varam!
Nezinkāpēc raksta autori neuztrauc fakts, ka nabadzības riska indekss vairākās vecuma grupās lielāks ir vīriešiem.-
Vecuma grupas, kurās nabadzības riska indekss vīriešiem ir lielāks ir 18-24 gadi un 50-64 gadi.
Interesanti, cik procentus no kopējās pensiju izmaksas izmaksā vīriešiem un cik sievietēm. Domāju, vīriešiem labi ja 1/4 daļu.
Vai tiešām būtu jāuztraucas par vidējās pensijas starpību ja tā pati ir zem nabadzības riska.
Kārtējais vienpusēji seksistiskais raksts.
Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma (procentos)
Digital Matter icon
Vīrieši Sievietes
18-24 gadi 20,5 18,6
25-49 gadi 13,8 16,1
50-64 gadi 24,0 23,2
65 gadi un vairāk 30,2 45,6
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Vēl jau nav ziņu par bērnu kopšanas atvaļinājumu ietekmi uz pensiju. It kā darba stāžs tiek ieskaitīts, bet sociālās iemaksas nav veiktas. Rezultātā, jo vairāk bērnu izaudzināti, jo mazāku pensiju saņems visi, kuru bērni dzimuši līdz 2023.gadam. Šokējoši, ka daudzbērnu māte, astoņi bērni, saņem vecuma pensiju 186 eiro, darba stāžs 25 gadi. Tas tāds nopietns signāls sabiedrībai.
Pareizi, vēl jāpiebilst, ka padomju laikos sievietes vienlaicīgi strādāja un audzināja bērnus, bet pensijai skaitīja tikai vienu veidu.