Aija Barča: Covid-19 sāpīgi sit arī pa senioru maciņiem

PENSIONĀRI. Pensijas vecuma iedzīvotāju, kuri pārtiek tikai no vecuma pensijas, izdevumi ārstniecībai kļūst arvien lielāki, uzsver Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča © Rūta Kalmuka/F64

Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi arī seniorus Latvijā, un vislielākās problēmas pašlaik rada izdevumu pieaugums veselības aprūpei, tāpēc arī vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem būtu jāsaņem atbalsts no valsts, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča. Viņa pamato, kāpēc senioriem Covid-19 ārkārtas situācijā ir nepieciešams atbalsts no valsts.

Labklājības ministre Ramona Petraviča, kā arī vairākas politiskās partijas rosinājušas arī senioriem un invaliditātes pensijas saņēmējiem izmaksāt vienreizēju pabalstu Covid-19 pandēmijas laikā. Kā Latvijas Pensionāru federācija vērtē šo priekšlikumu?

Latvijas Pensionāru federācija atbalsta šo ierosinājumu. Mēs esam sarosījušies šajā jautājumā un aktīvi izsakām viedokli sabiedrībai un politiķiem. Pamatā te ir jautājums par veselības aprūpi Covid-19 ārkārtas situācijas laikā. Senioriem, kuriem ir veselības problēmas vai sarežģījumi, pašlaik ir apgrūtinoši saņemt veselības aprūpes pakalpojumus dažādu ierobežojumu dēļ, situāciju pasliktina garās rindas uz konsultācijām un izmeklējumiem. Pensijas vecuma iedzīvotāju, kuri pārtiek tikai no vecuma pensijas, izdevumi ārstniecībai paliek arvien lielāki, un jāsaka tā, ka, uzreiz netiekot pie ārsta, senioru veselības problēmas kļūst smagākas, un tas nozīmē, ka izdevumi veselības aprūpei kļūst un kļūs vēl dārgāki. Tomēr situāciju ietekmē ne tikai veselības aprūpes situācija Latvijā, bet arī sociālā vide.

BEZ TIRDZIŅA. Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi senioru ikdienu, piemēram, pensionāri vairs nevar ne organizēt, ne piedalīties tirdziņos, lai nopelnītu papildus savai ikmēneša pensijai / Oksana Džadana/ F64

Vai pašreizējā situācija un ierobežojumi ietekmē arī senioru garīgo labsajūtu?

Ja līdz šim seniori varēja brīvi satikties gan viens ar otru, gan tikties ar tuviniekiem, risinot savus ikdienas jautājumus, tagad tas ir ierobežots. Un seniori ir tā grupa, kas visai precīzi ievēro noteikumus. Covid-19 pandēmija ietekmējusi arī senioru mentālo veselību. Ja seniors ir viens pats četrās sienās, kur vienīgais draugs ir televizors vai radio… tas atstāj ietekmi uz pensionāru labsajūtu. Seniori ir satraukti arī par tuvojošos 1. martu, kad varēs aizpildīt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu nodokļu pārmaksu par attaisnojošiem izdevumiem, un satraukti tāpēc, ka tas būs jādara tikai elektroniski. Seniorus tas neapšaubāmi satrauc, kā tas notiks. Klātienes konsultācijas nav paredzētas, bet ne visi seniori prot apieties ar tehnoloģijām.

Es vēlos pieminēt arī vēl vienu sociālo grupu, kam ir nepieciešams atbalsts. Tie ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, starp kuriem ir cilvēki ar invaliditāti kopš bērnības, viņiem ir ļoti niecīgas pensijas, un, lai arī tās no šā gada 1. janvāra palielinātas, kā jau jūs zināt, palielinātais pabalsts tiks izmaksāts tikai maijā. Šie cilvēki dzīvo ar ārkārtīgi zemiem ienākumiem.

Par kādu vienreizēja atbalsta apmēru federācija iestājas?

Mēs piekrītam, ka tie varētu būt 200 eiro kā vienreizējs pabalsts. Kā jau minēju, tas būtu izmaksājams vecuma pensijas saņēmējiem, cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mēs rosinām šo pabalstu piešķirt vēl vienai iedzīvotāju grupai, proti, tiem, kuri saņem apgādnieka zaudējuma pensiju un kuriem ir 20 līdz 24 gadi un viņi mācās. Šie cilvēki pašlaik ir izkrituši no šī atbalsta saņemšanas, bet viņus itin vienkārši ir apzināt valsts datu bāzēs un tomēr atbalstīt. Jāņem piemērs no Lietuvas, kur jau visiem senioriem ir piešķirti 200 eiro katram.

Tomēr ir izskanējis viedoklis, ka senioriem “nekas nav noņemts”, “nekas nav samazinājies”.

Jā, šāds viedoklis ir izskanējis. Un zināmā mērā tā ir taisnība, jo pensijas jau nav samazinātas. Bet Covid-19 pandēmijas laikā, kas ilgst jau gadu, un vēl nav zināms, kad tā beigsies, senioru vajadzības ir daudz lielākas, piemēram, manis minētā veselības aizsardzība, ārstēšana. Es aicinātu jaunos, darbaspējīgos cilvēkus par to aizdomāties, jo nereti, ja ģimenē nav seniora vai nav zināms kāds tuvs cilvēks pensijas vecumā, jaunie cilvēki pat nepadomā, ar kādu pensiju cilvēkam ir jāizdzīvo un kādas ir vajadzības.

Vai Pensionāru federācija ir plānojusi sarunas par šo jautājumu ar politiķiem, Saeimas frakcijām, lai panāktu atbalstu pabalsta izmaksai?

Esam apņēmušies uzrunāt visas frakcijas Saeimā, esam saņēmuši atbalstu no Zaļo un zemnieku savienības, publiski esam lasījuši, ka pabalsta piešķiršanu atbalsta arī Jaunā konservatīvā partija. Pārējie politiskie spēki mums vēl ir jāuzrunā. Domājams, ka mūs atbalstīs partijas “Saskaņa” frakcija. Mums bija doma priekšlikumu par atbalstu senioriem iesniegt Saeimā atvērtajā likumprojektā par materiālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, tomēr priekšlikumu iesniegšanas laiks starp pirmo un otro lasījumu bija vien 15 minūtes. Tagad mēs koncentrēsimies uz katras frakcijas uzrunāšanu un pārliecināšanu.

Kā jums šķiet, vai izdosies politiķus pārliecināt?

Izskatās cerīgi. Zinām, ka par šo jautājumu politiķi diskutēja koalīcijas sanāksmē pagājušajā nedēļā, un es domāju, ka noteikti arī šonedēļ šis jautājums jāaktualizē vēlreiz. Pastāv bažas par to, ka nauda, kas būtu jāizlieto šim pabalstam, būtu valsts aizņēmums, tomēr gan Saeimai, gan valdībai pašreizējā brīdī ir jādomā par Latvijas iedzīvotājiem - kā pārdzīvot šo laiku.

Jāteic gan, ka seniori saņem ļoti dažādas vecuma pensijas apmēra ziņā. Vai šāds vienreizējais pabalsts būtu izmaksājam visiem senioriem neatkarīgi no pensijas apmēra?

Acīmredzot visiem neatkarīgi no pensijas lieluma. Mēs par šo jautājumu domājām, un bija priekšlikums, ka, iespējams, robeža būtu tūkstoš eiro pensija, kuras saņēmējiem tad varētu atbalstu nepiešķirt, tomēr arguments pret senioru sadalīšanu bija apstāklis, ka tas prasīs papildu izmaksas administrēšanai, sadalot seniorus, kuriem tad pienāktos atbalsts un kuriem ne. Jāpiemin, ka arī šo pensionāru, kuriem pensija ir virs tūkstoš eiro, nav tik daudz, lai administratīvās izmaksas izlīdzinātos. Otrkārt, nosakot jebkādu robežu, pastāv risks netaisnībai, piemēram, 500 eiro robeža. Vai tas būtu taisnīgi, ja 500 eiro pensijas saņēmējs saņemtu pabalstu, bet 502 eiro pensijas saņēmējs - nē? Domāju, pašlaik jāizvēlas administratīvi vienkāršākais veids, kā realizēt šo atbalstu.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.