Krišjānis Feldmans: eitanāzijas legalizāciju vēlas nekvalitatīvas veselības aprūpes dēļ

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Ar Saeimas prezidija lēmumu ceļu pa likumdošanas kāpnēm uzsākusi pilsoņu iniciatīva par eitanāzijas legalizēšanu Latvijā. Tradicionāli šādam neārstējamu saslimšanu risinājumam iebilst politiskā spektra konservatīvais segments, taču Jaunā konservatīvā partija grasās atbalstīt šīs iniciatīvas tālāku virzību, lai diskusijās pierādītu – problēma nav neārstējamas slimības, bet nekvalitatīva veselības aprūpe.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” savākti 10 tūkstoši parakstu par iniciatīvu Latvijā legalizēt eitanāziju. Parakstu vākšana tika sākta vēl 2017. gada martā. Iniciatīvas “Par labu nāvi” mērķis ir eitanāzijas legalizēšana Latvijā.

“Eitanāzija ir ar nolūku izraisīta otra cilvēka nāve ar mērķi atvieglot nenovēršamas un neatgriezeniskas viņa sāpes un ciešanas. Tā tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu, un tā dod iespēju cilvēkam cieņpilni beigt savu dzīvi, nekļūstot par apgrūtinājumu sev un citiem,” pauž iniciatīvas autors Pēteris Buks.

Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklim Krišjānim Feldmanam gan ir cits - plašāks skatījums uz šo jautājumu.

Jūsuprāt, vai konservatīvo vērtību kontekstā eitanāzija ir pieņemama?

Ir tā, ka vēsturiski konservatīvie bijuši pret eitanāziju, bet, protams, ir laiks gājis uz priekšu, un arī dažādi aspekti ir parādījušies, par kuriem jādiskutē.

Ir tā, ka nedaudz jānodala situācija, kāda ir attīstītajās valstīs, kur šīs lietas vairāk debatētas, no tās situācijas, kas ir Latvijā. Mums kā konservatīvajiem rodas jautājums, vai gadījumā nav tā, ka šis jautājums kļuvis aktuāls tāpēc, ka ir būtiskas problēmas veselības aprūpes pieejamībā un kvalitātē. Piemēram, sociālajā aprūpē un paliatīvajā aprūpē.

Latvijas gadījumā varētu pat izvirzīt hipotēzi, ka, ņemot vērā acīmredzamās problēmas šajās jomās - gandrīz katrs tās ir pieredzējis uz savas ādas vai uz savu tuvinieku ādas -, ir skaidrs, ka cilvēki mēģina problēmu risināt vienkāršākajā iespējamajā veidā, izdarot asistēto pašnāvību.

Domāju, ka atbildīga politika būtu tāda, kur mēģinātu vismaz risināt, novērst cēloņus šai cilvēku bezspēcībai, kas iestājas zināmos apstākļos, kad viņi ir gatavi labprātīgi atņemt sev dzīvību.

Ja tiks pieņemts lēmums virzīt šādu likumprojektu, kādai, jūsuprāt, būtu jābūt procedūrai?

Droši vien Mandātu komisija uzaicinās ekspertus gan veselības, gan sociālos un morālētikas jautājumos, un, visticamāk, tas varētu rezultēties ar kāda uzdevuma došanu Labklājības vai Veselības ministrijai. Šaubos, ka Saeimā pats no sevis radīsies likums, jo tas ir ārkārtīgi sarežģīts process.

Vai jaunajiem konservatīvajiem šajā balsojumā būs jāpieturas pie frakcijas disciplīnas vai arī balsojumā varēs sekot savai pārliecībai?

Ja tā ir pilsoņu iniciatīva, konservatīvie ciena pilsonisko aktivitāti. Visas iniciatīvas, kas nākušas uz Saeimu, izņemot, kas ir klajā pretrunā ar mūsu principiem, piemēram, par okupācijas jautājumiem, tiek nodotas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Šajā gadījumā neredzu iemeslu, kāpēc nevarētu nodot komisijai. Īpaši tāpēc, ka ļoti sarežģīts jautājums un ir nepieciešams publiski diskutēt par problēmām un cēloņiem. Paredzu, ka atklāsies - faktiski problēma un cēloņi ir pavisam citādāki.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.