Edgars Tavars: VARAM ministrs izmanto varu un atriebjas Ikšķiles mēram

© F64

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) par vairākiem pārkāpumiem atstādinājis no amata Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu (Latvijas Zaļā partija). Jūs esat šīs partijas vadītājs. Ko nozīmē Trapiņa atstādināšana?

Pleša kungs ir nodarbojies ar klasisku politisko atriebību pēc principa “man ir vara, bet tev nav”. Un “bijis tik cilvēks, pantu atradīsim” te arī ir redzams.

Jo 2019. gada pavasarī Ikšķile bija pirmā, kas pretojās administratīvi teritoriālajai reformai, kuru virzīja VARAM ministrs Juris Pūce kopā ar toreizējo ministrijas parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu. Jau tolaik bija skaidrs, ka Ikšķilei tas nebeigsies labi. Ikšķilieši rīkoja aptauju, kuru ar administratīvo aktu apturēja Pūce, piedraudot pat ar policiju un kriminālprocesu Ikšķiles politiskajām personām. Tagad AP izmanto iespēju, kas ir ministra rīcībā - atlaiž pilsētas mēru. Ir sameklējuši arī attiecīgus pantus - par lietām, kas jau ir senas. Agrāk par tām ministri neklapēja ar ausi acīmredzot tāpēc, ka Trapiņš tolaik bija citā, pareizajā, varas partijā.

Nedomāju, ka cilvēki būs noticējuši, ka viņu mērs ir briesmonis. Partijai AP der atcerēties - “ko sēsi, to pļausi”!

Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi noteikt stingras prasības universitātes statusa saņemšanai. Piemēram, vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt ar doktora grādu, jānodrošina vismaz 15% ārvalstu studentu īpatsvars, kā arī studējošo skaits nedrīkst būt mazāks par četriem tūkstošiem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālo ziņojumu Daugavpils universitāte nekvalificējas universitātes statusam neatbilstoša studējošo skaita dēļ, kas nozīmē universitātes iespējamu reorganizāciju nākotnē par augstskolu.

Ar Daugavpils universitāti notiek absurds. Mēs taču gribam augstāko izglītību, gribam to augstākā kvalitātē. Valdošā koalīcija ir izvirzījusi mērķi reformēt vēl visu ko un tajā skaitā augstāko izglītību. Varētu saprast, ja tiktu nonākts pie atziņas, ka mums visām augstskolām kopā ir tāds pats budžets kā Igaunijā Tartu universitātei. Lūk, tā ir tiešām problēma! Bet sāk no cita gala - ka vajag reformēt. Viņi skatās ne tikai uz kvalitātes kritērijiem, bet arī uz kvantitatīvajiem kritērijiem. No kurienes rauts, ka vajag vērtēt kvantitatīvos kritērijus? Turklāt tas vispirms ir mērķēts tieši uz Daugavpils universitāti. Tas tāpēc, ka atsevišķiem cilvēkiem no politikas aprindām nepatīk atsevišķi cilvēki Daugavpils universitātē. Tieši tāpat savulaik “Jaunā laika” aprindām nepatika Policijas akadēmijas cilvēki, un izglītības iestāde tika likvidēta.

Kas ir “viņi”?

Valdošā koalīcija ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) priekšgalā.

Valdība nosaka, maina, atkal nosaka dažādus ierobežojumus, lai mazinātu kovida sērgas izplatību. Vai jūs apmierina valdības darbs šajā jomā?

Redzu, ka sabiedrība jau vairs pat nebrīnās un tai ir pilnīgi vienalga, ko premjers Krišjānis Kariņš (JV) ar savu komandu, ja to var saukt par komandu, saka. Uz kalna, kur svaigs gaiss, vajag 70 kvadrātmetrus uz cilvēku. Laikam tur vīruss īpaši lipīgs? Mazāk lipīgs tas ir veikalos, kur cilvēkam vajadzīgi 25 kvadrātmetri. Bet nemaz tas nav lipīgs sabiedriskajā transportā, kur jāstāv sastrēgumā uz Čaka ielas un kur iznāk puskvadrātmetrs uz cilvēku. Cilvēks taču saprot, ka tas ir absurds kvadrātmetrā un idiotisms kubā. Bet policijai dots uzdevums taisīt kontrolpirkumus, maskējoties civilistu drēbēs, lai pieķertu, kur kāds pie mazā uzņēmēja iegādājas pagarinātāju. Un lielās, ka uzlikti sodi miljona eiro apmērā. Kas tas ir? To pat grūti komentēt.

Bet es redzu, ka, visticamāk, koalīcija jau ir pieņēmusi lēmumu, ka Kariņa valdība kritīs.

Valsts prezidents Egils Levits teica, ka tā vēl neesot sevi izsmēlusi.

Nu mums kā opozīcijai pat ļoti gribētos, lai šī valdība strādā cik vien ilgi iespējams. Tad nākamajā Saeimā mēs iegūsim ļoti lielu pārstāvniecību. Nebūs gan viegli un daudz būs jāstrādā, lai visus brāķus labotu.

Bet, domājot par valsti, jāteic - jo ātrāk šī koalīcija beigs pastāvēt, jo labāk. Jo ātrāk būs rīcībspējīgs premjers, jo labāk.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir apcietināts tiesas zālē un aizvests uz cietumu. Kā to vērtējat?

Mēs pieņemam zināšanai tiesas spriedumu. Tiesiskā valstī tiesa pasaka, vai cilvēks ir vai nav vainīgs. Pašlaik lieta nav līdz galam iztiesāta, un tā turpināsies augstākā instancē.

Bet mēs visi redzējām, kā Lemberga oponenti tiešā un netiešā veidā norādīja uz viņiem vēlamo prāvas rezultātu. Mēs redzējām, kā šie paši politiķi reaģēja citā, nesenā gadījumā, kad Vidzemes rajona tiesa pasludināja viņiem nevēlamu rezultātu Magoņa - Osinovska lietā. Tika celts liels troksnis.

Spiediens uz tiesu ir bijis milzīgs - Lemberga pretinieku vēlme bija, lai spriedums būtu apcietināt Lembergu uzreiz pēc pirmās instances sprieduma. Man nav pierādījumu, ka tiesa būtu ietekmējusies no spiediena, bet spiediens bija milzīgs.

Lai Lemberga kungam spēks un veselība cīnīties par savu taisnību tālāk!

Vai ir apmierinošs pašreizējais vakcinācijas temps mūsu valstī?

Laikā, kad vakcīnu nav, valsts uztaisa Vakcinācijas projekta biroju un piešķir tam milzīgu naudu, lai tas organizē vakcināciju. Dienā vakcinē 1000 - 1500 cilvēkus. Tas vismaz pagaidām ir nožēlojami lēns temps.

Biroju telpas stāv tukšas, lielākā daļa klerku strādā attālināti, sēžot mājās pie laptopiem, bet Veselības ministrija Vakcinācijas projekta birojam atvēl 20 tūkstošus eiro galdu pirkšanai. Priekš kam?

Acīmredzot veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) to vajag, lai noņemtu no sevis politisko atbildību un lai visi smietos par Vakcinācijas “ģenerālšābu”. Visu cieņu Evai Juhņēvičai, kura iepriekš noorganizēja lieliskus dziesmu svētkus, taču uz viņu tiks nogāzta atbildība un viņas birojs būs peramais. Kariņam nav drosmes pateikt visu, ko viņš domā par Pavļutu, tāpēc viņš pasaka visu, ko domā par Juhņēviču.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.