Andis Āriņš: Kultūras ministrijas virzītais mobilo ierīču nodoklis ir netaisnīgs

© Publicitātes foto

Izklausās neticami, ka var iekasēt nodokli par neesošu pakalpojumu. Spriežot pēc Latvijas interneta asociācijas izpilddirektora Anda Āriņa Neatkarīgajai stāstītā, var gan. “Kultūras ministrijas priekšlikums ir tik absurds, ka datu nesēju nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām datu glabāšanas funkcijas nav pēc būtības,” intervijā Neatkarīgajai teic Andis Āriņš.

Datu nesēju nodeva Latvijā šobrīd ir jāmaksā par datoriem, CD un DVD. Minējāt, ka nodevu plāno attiecināt arī uz ierīcēm, kurās datu uzglabāšanas un kopēšanas funkcijas nemaz nav. Vai ar to domājat mobilos telefonus vai citas ierīces?

Jā, runa ir, piemēram, par tā dēvētajiem podziņtelefoniem vai arī modernām viedierīcēm, kur, lai cilvēks vispār varētu veikt kaut ko līdzīgu privātkopēšanai, ir jābūt ļoti specifiskām IT zināšanām.

Gribu atzīmēt, ka mēs nācām klajā ar priekšlikumu papildināt grozījumus ar regulējumu, kas skaidrotu, ko un kā darīt, kā demonstrēt privātkopēšanas funkcijas neesamību konkrētās ierīcēs, lai tirgotājs varētu nepiemērot nodevu attiecīgajām ierīcēm. Diemžēl Kultūras ministrija ignorēja šo priekšlikumu.

Kultūras ministrija vajadzību šo nodevu attiecināt arī uz viedtelefoniem pamato ar pētījumiem, kuri liecinot, ka cilvēki tomēr kopējot autoru darbus uz saviem mobilajiem telefoniem.

Kultūras ministrija tiešām 2019. gadā īstenoja pētījumu “Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi”. Tajā, analizējot viedtālruņu izmantošanas paradumus, tika noskaidrots, ka respondentu skaits, kas izmanto viedtālruni legāli iegūto autoru darbu kopēšanai un kopiju glabāšanai, ir neliels - attiecīgi no 0,7 līdz 4,1 procentiem (kopēšanai) un līdz 10,8 procentiem (kopiju glabāšanai), tāpēc jautājums par jauna nodokļa ieviešanu tālāk netika virzīts. Arī 2019. gadā Kultūras ministrijas īstenotā pētījuma veicējs, “SSE Riga” profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka sociālajos medijos norādījis, ka ir neizpratnē par pērn veikto pētījumu. Viņaprāt, 2019. gadā veiktais pētījums ir reprezentatīvs, turklāt ir niecīga iespēja, ka atkārtots pētījums uzrādītu citus rezultātus. Acīmredzot, lai uzturētu jaunā nodokļa nepieciešamību dienaskārtībā, Kultūras ministrija īstenoja vēl vienu pētījumu 2020. gadā - “Privātkopēšanas aktivitāte Latvijas iedzīvotāju vidū”, tam piemērojot astoņus gadus vecu metodoloģiju un nerēķinoties, ka mobilo ierīču izmantošanas paradumi un iespējas šo gadu laikā ir būtiski mainījušās. Latvijas interneta asociācijai ir nepieņemama šī Kultūras ministrijas rīcība, pērn nekorekti īstenojot atkārtotu pētījumu, kas atbalstītu ministrijas šobrīd izvirzīto retoriku un ieceri viedtālruņiem un datoriem piedēvēt tādu pašu nozīmi kā vēsturiskajiem datu nesējiem. Šāda prakse neliecina par procesa caurspīdību un ir klajā pretrunā ar labas pārvaldības prakses principiem. Papildus tam, pētījuma dati nodevas pamatošanai tiek izmantoti tendenciozi un tiek interpretēti aplami.

Kā jūs to domājat?

Piemēram, šajā pētījumā tika secināts, ka likumīgi iegūtus, ar autortiesībām aizsargātus darbus savai personiskai lietošanai gada laikā reproducējuši (kopējuši) 14% respondentu. Tiek minēts, ka 32% šim mērķim izmantojuši viedtālruņus, taču netiek skaidri un gaiši pateikts, ka šie 32% ir aprēķināti no 14% respondentu, kuri atklājuši, ka veic privātkopēšanu. Tas nozīmē, ka realitātē viedtālruni privātkopēšanai izmanto vien aptuveni 5% respondentu.

Līdz ar to šobrīd Kultūras ministrijas rīcībā saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1,50 un 2,85 eiro gabalā. Tas, kādi bija iedzīvotāju paradumi, lietojot vēsturiskos datu nesējus, nav salīdzināms ar šā brīža paradumiem, jo mūzika tiek straumēta no legālām vietnēm un grāmatas tiek likumīgi iegādātas e-grāmatnīcās. Tātad mobilo ierīču lietotājs jau ir samaksājis par autora darba izmantošanu, līdz ar to faktiski sanāk, ka ministrija vēlas, lai iedzīvotāji nākotnē par to maksā vairākkārtīgi.

Tikpat neskaidrs ir jautājums par tām ierīcēm, kurās šādu datu uzglabāšanas un kopēšanas funkciju pēc būtības nav - kāpēc ir vēlme ieviest “mobilo ierīču nodokli”, kas ir netaisnīgs un uzliek papildu slogu gan ierīču izplatītājiem, gan tirgotājiem?

Vai, jūsuprāt, šāda nodeva vispār ir vajadzīga? Varbūt no tās vispār ir jāatsakās, neiekasējot to arī par vēsturiskajiem datu nesējiem, CD, DVD?

Nodevas vajadzību mēs varam vērtēt tikai brīdī, kad tai ir reprezentatīvos datos balstīts pamatojums un par to ir bijusi atbilstoša diskusija. Šajā gadījumā Kultūras ministrija balsta nodevas pamatojumu uz pētījumu, kura veikšanai ir izmantota astoņus gadus veca metodoloģija, kā arī nerēķinoties, ka mobilo ierīču izmantošanas paradumi un iespējas šo gadu laiku ir būtiski mainījušās. Papildus tam, pētījuma “Privātkopēšanas aktivitāte Latvijas iedzīvotāju vidū” dati nodevas pamatošanai tiek izmantoti tendenciozi un tiek interpretēti aplami jeb “kā vajag”.

Ignorējot faktiskos mobilo ierīču lietotāju paradumus un interpretējot datus, Kultūras ministrija nepieciešamībai aizsargāt autorus no nelikumīgas darbu kopēšanas pieiet pārāk virspusēji, savukārt izvēlētais laiks ir cinisks attiecībā pret ikvienu uzņēmēju.

Gribu arī uzsvērt, ka līdz šim nav arī bijusi konstruktīva un visaptveroša Kultūras ministrijas diskusija ar nozares pārstāvjiem par šīs nodevas ieviešanu. Tāpēc mani nepamet sajūta, ka viss tiek darīts steigā, bez objektīva pamatojuma, turklāt neņemot vērā nozares iebildumus par nodevas ieviešanas procesu.

Kādas būs šīs nodevas ieviešanas sekas?

Līdz ar nodevas ieviešanu mobilo ierīču lietotāji nonāks absurdā situācijā jeb, citiem vārdiem sakot, būsim “sametuši visus vienā katlā” bez argumentēta pamatojuma ar reprezentatīviem datiem. Piemēram, ar minētajām naudas summām tiks aplikti ne tikai viedtālruņi, bet arī “podziņtelefoni”. Vēl ir rinda daudzu modernu viedierīču, kur privātkopēšanas īstenošanai ir nepieciešamas ļoti specifiskas IT zināšanas. Turklāt nodeva attieksies gan uz cilvēkiem, kuri, iespējams, kaut ko saprot no privātkopēšanas, gan uz tiem, kas nezina, ko tā nozīmē un kuriem nav ne iemaņu, ne nepieciešamības, lai ko tādu vispār paveiktu. Jāteic, ka to, kuri vispār nesaprot, kas ir privātkopēšana un kā to veikt, ir lielākais vairums mobilo ierīču lietotāju. Tirgus tendence pašlaik ir, ka saturs - mūzika, filmas u.c. - tiek lietots, izmantojot mākoņpakalpojumus, tātad satura kopēšana viedtālruņa atmiņā, datorā vispār zaudē savu aktualitāti.

Sekas viennozīmīgi gulsies uz ierīču lietotāju un to tirgotāju pleciem, jo tās būs papildu izmaksas - 1,50 eiro par katru no jauna iegādāto telefonu un 2.85 eiro par katru no jauna nopirkto datoru. Turklāt, ņemot vērā atbildīgās ministrijas argumentus, ka Latvijā šī nodeva ir zemāka nekā citās valstīs, pastāv ticama iespēja, ka turpmāk tās apmērs tiks palielināts, ja iekasētais līdzekļu apmērs šķitīs “nepietiekams”.

Jāuzsver, ka jaunākie Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes dati liecina, ka pērn mobilo sakaru pakalpojumus vien Latvijā lietoja vairāk nekā 2 miljoni klientu, kas ievērojami pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to ir skaidrs, ka jaunā nodeva skartu visus, kas iegādājas viedtālruni, neatkarīgi no ierīces funkcijām un to lietošanas paradumiem.

Kultūras ministrija nav bijusi korekta attiecībā pret saviem sociālajiem partneriem, un šī attieksme izpaužas arī lēmuma pieņemšanu steigā, kas Covid-19 ēnā ir nekoleģiāls signāls ikvienam uzņēmējam Latvijā un rada bažas, ka jaunā nodeva tiek virzīta ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Būtiski, ka nozares tirgus spēlētājiem tas ir vēl papildu trieciens, jo nodevu tiek plānots ieviest ar 1. aprīli, kad šī gada budžeti jau sen ir saplānoti. Gan tādi lielie uzņēmumi kā, piemēram, LMT, “Bite Latvija”, “Tet”, SIA “Telia Latvija” u.c., gan arī mazāki savus finanšu gadus plāno savlaicīgi. Jauna nodeva laikā, kad jādara viss, lai ekonomika atveseļotos, šķiet kā paralēlā pasaule tam, ko valdība dara trauslās ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.

Kāda ir citu ministriju attieksme pret šīs nodevas paplašināšanu? Vai citas ministrijas, izņemot Kultūras ministriju, to atbalsta?

Neviena no ministrijām nav nākusi klajā ar skaidriem iebildumiem pret nodevas ieviešanu. Taču vienīgā, kas līdz šim ir vairāk ieklausījusies nozares viedoklī, ir Ekonomikas ministrija.

Varbūt ir vērts vākt parakstus manabalss.lv pret šīs nodevas paplašināšanu?

Jau šobrīd portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana pret šo nodevu kā tādu. Iniciatīvas autors ir Māris Antons, kurš ir pazīstams digitālās komunikācijas profesionālis. Līdz 9. martam ir kopumā savāktas 3084 balsis pret šo nodevu. (Parakstīties pret šīs nodevas ieviešanu var šeit).

Tomēr, ņemot vērā tempu, cik ātri tiek vākti paraksti, maz ticams, ka šī iniciatīva sasniegs mērķi ātrāk par 1. aprīli, kad paredzēta nodevas stāšanas spēkā arī attiecībā uz telefoniem.

Svarīgākais