„Mēs atnācām un pierādījām, ka „Līčus” var apsaimniekot, nenogalinot dzīvniekus, ka ar sabiedrības un brīvprātīgo atbalstu var paveikt milzīgi daudz – izremontēt telpas, atteikties no ķēdēm, paplašināt dzīves telpu dzīvniekiem, uzbūvējot voljērus. Protams, iepriekšējiem apsaimniekotājiem tas nepatika, un kopš pirmās dienas ir naida pilni mēģinājumi mūs dabūt nost no ceļa. Mēs centāmies neatbildēt, taču mūsu ilgstošā tolerance ir uztverta par vājumu, un uzbrukumi mums jau kļuvuši par atsevišķu personu dzīves stilu. Šobrīd notiekošais pret „Ulubeli” ir augstākais neģēlības punkts ar klajiem meliem un puspatiesībām. Mēs vairs neklusēsim,” teic Ilze Džonsone.
„Viss ir pavisam vienkārši: kad kāds mēģina graut gadiem veidotas vērtības, tās jāstiprina. Un tās ir: jāievēro „no kill” pincips veseliem dzīvniekiem, jo nedrīkst būt „lieko un neperspektīvo”; ir reāli jākontrolē dzīvnieku pavairotāju aktivitātes; ir jāstiprina likumi pret dzīvnieku mocītājiem - ar liegumu turpmāk turēt dzīvniekus,” uzskata Ilze Džonsone.
Šodien - intervija ar dzīvnieku patversmes „Ulubele” valdes loceklēm Ilzi Džonsoni un Diānu Eleksi.
Lasu aģentūras LETA ziņu, kurā teikts, ka esot bijusi trīs mēnešus ilga Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas pārbaude, kurā „analizēts dzīvnieku patversmes „Ulubele” veikums” un konstatēts, ka dzīvnieku patversme „gadiem ir pieļāvusi virkni normatīvo aktu un labturības prasību pārkāpumu”. Tāda pārbaude notika?
Ilze Džonsone: - Pie mums pārbaudes notiek nepārtraukti. Gada laikā - ignorējot pandēmiju - „pateicoties” sūdzībām, mums ir bijušas deviņas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ārpuskārtas pārbaudes.
Mums teica, ka esot sūdzība, ka dzīvnieki ir novārguši, ka viņiem nepietiekami dod ēst, ka viņi ir mežā ar ķēdēm piesieti pie priedēm, ka darbinieki sit dzīvniekus un tamlīdzīgi slimīgi murgi, taču mums ar šīm denunciācijām nebija iespējas iepazīties, jo trauksmes cēlāju likums sargā arī melīgus neliešus, bet, ja ir attiecīgs uzstādījums, iesaistītie dienesti izrāda īpašu pretimnākšanu un rok.
Jebkuram, kurš strādā, var atrast kādu nenozīmīgu blusu kažokā.
Bet tieši no Rīgas domes bija pārbaude?
I. Dž.: - Nē, tāda pārbaude nav bijusi. No domes mums neviens neko nav jautājis, neviens pie mums nav bijis. Viss ir noticies aizmuguriski. Par to, ka notiks domes komitejas sēde, kurā skatīs „Ulubeles” „pārkāpumus”, mēs nejauši uzzinājām tikai no aģentūras LETA žurnālista, kurš zvanīja un lūdza manu komentāru šajā sakarā, jo medijos jau bija palaistas „Ulubeli” diskreditējošas ziņas ar 10 gadus vecām fotogrāfijām. Nesapratu, ko man vajadzēja komentēt. Vienīgais, kas bija acīmredzams - kāds bija pilns apņēmības graut mūsu reputāciju. Lai skaidrotu situāciju, nekavējoties pieteicāmies uz minētās komitejas sēdi, tomēr mums kategoriski atteica iespēju izteikt viedokli.
Melns uz balta rakstīts: „Pārbaudi veica Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra pārstāvji, taču to rosināja biedrība „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”.
Diāna Elekse: - Domē atrunājās, ka tā ir pārbaude par RD Mājokļu un vides departamenta darbu. Un domes pārbaudītājiem - kā viņi paši uzsvēra, - neesot jābūt uz vietas „Ulubelē”, lai konstatētu situāciju. Tāpēc viņi esot lūguši pārbaudi veikt PVD.
Lasām tālāk. „PVD „Ulubelē” konstatējis virkni pārkāpumu. Suņu turēšana patversmē neatbilst noteiktajām labturības prasībām, jo tie sprostos tiek turēti pārāk lielā skaitā.”
I. Dž.: - Aiz matiem pievilkts apgalvojums. 2019. gadā PVD visās Latvijas patversmēs veica auditu, tostarp arī pie mums. Un vienā karantīnas voljērā, kur dzīvnieks atrodas neilgu laiku (ārstēšanas protokols utt.), mums bija nevis nepieciešamie pieci kvadrātmetri uz vienu suni, bet gan 4,5. Šajā voljērā atradās Jorkšīras terjers, kas ir mazāks par kaķi. Jā, tāds normatīvs par pieciem kvadrātmetriem ir, un mēs bijām to formāli pārkāpuši. Vēl bija pārkāpums attiecībā uz kaķiem: istabā, kuras platība ir 15 kvadrātmetri, drīkst turēt tikai trīs kaķus (4,5 kvadrātmetri vienam kaķim), bet mums bija pieci. Tā ir absurda prasība, jo pie mums kaķi var brīvi staigāt no istabas uz verandu, kas ir papildu platība, kur kaķiem ir arī plaukti, viņi netraucē cits citam. Šādu „pārkāpumu” meklēšanai PVD veltīja savus resursus, pandēmijas laikā bezjēgā klīstot pa teritoriju. Vairāk neko viņiem neizdevās saskatīt.
Tālāk. „Patversmei būtu jāsniedz atteikums uzņemt noķertos suņus, taču patversme to nedarīja un arī atteicās suņus pārvest uz „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas” patversmi.” Kāpēc atteicāties?
I. Dž.: - „Ulubele” sniedz pakalpojumu RD kopš 2010. gada saskaņā ar iepirkumu un uz tā pamata noslēgtajiem līgumiem. Neskatoties uz to, ka iepirkumā gan pēc cenas, gan pēc būtības bija uzvarējusi „Ulubele”, nez kāpēc Rīgas dome piekombinēja klāt arī Juglas patversmi kā otru pakalpojumu sniedzēju. Kaut kas nedzirdēts iepirkumos! Redzot, ka „Ulubele” spēj sniegt domei iepirkumam atbilstošu pakalpojumu, departamentā tika izdomāts sadalīt finansējumu ar fiksētu summu, lai gan apmaksa jāveic pēc fakta. „Ulubele” 10 gadus ir bijusi tā, kas pilsētai piedāvāja izdevīgāku cenu un nosacījumus. Rīgas dome kā pasūtītājs nolēma, ka „Ulubeles” kvota ir divas trešdaļas no plānotas summas . Kad šī summa tika sasniegta, RD paziņoja: viss, stop, jūsu pakalpojums ir beidzies, jūsu finansējums ir izsmelts (?), tagad mēs dzīvniekus vedīsim uz Juglas patversmi, kurai ne tuvu nav tādas kapacitātes, lai nodrošinātu Rīgas vajadzības, tāpēc tā, saņemot dzīvniekus, sāka tos vest uz citām iespējamām patversmēm. Tas bija rupjš iepirkuma pārkāpums, tāpēc iesniedzām tiesā prasību, uzvarējām Senātā, kas atzina departamenta šādu rīcību par klaji pretlikumīgu. Iesniedzām kompensācijas pieprasījumu, un tiesa februārī piesprieda Rīgas domei atmaksāt mūsu zaudējumus - aptuveni 9000 eiro.
Rīgas dome jau atmaksāja šo summu?
I. Dž.: - Protams, ne. Paliek iespaids, ka esošais sastāvs neuzskata iepriekšējo sasaukumu par saistību pēcteci. Bija vēl viena tiesa, kurā arī ir Senāta spriedums, uzvarot „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas” kārtējo prasību lauzt ar mums līgumu, jo, lūk, trūkstot skaitļu eitanāzijas ailēs. Senāts izprata „Ulubeles” „no-kill” principu - „Ulubele” nekad nenogalinās veselus dzīvniekus, bet, ja tas būs nepieciešams humānu apsvērumu dēļ - lai nevairotu ciešanas, tad mēs to darīsim par saviem līdzekļiem.
Kādiem nolūkiem RD pārskaita naudu patversmei?
I. Dž.: - Finansējumā ietilpst uzturēšanas dienas maksa, trakumsērgas vakcīna, pretparazītu apstrāde. Netiek apmaksāta sterilizācija, slimo dzīvnieku ārstēšana, tāpēc, lai sagatavotu dzīvnieku adopcijai, mēs, protams, lūdzam palīdzību no ziedotājiem. Lai saimnieks atgūtu savu dzīvnieku no patversmes, jāņem vērā, ka tas ir maksas pakalpojums: dzīvnieku ir pārbaudījis ārsts, ja nepieciešams - dzīvnieks ir ārstēts, dzīvnieks ir ēdināts, ja nav čipa - tas ir sačipēts un reģistrēts. Patversme lūdz šos pakalpojumus apmaksāt. Tā ir visur pasaulē. Aptuveni trešdaļa saimnieku samaksā. Bet atdodam dzīvniekus arī tiem, kuri nesamaksā... Mēs neturam dzīvniekus kā ķīlniekus, ja saimniekam nav naudas vai arī viņš vienkārši atsakās maksāt. Tā ka Rīgas domei nevajadzētu satraukties, ka mēs pieprasītu no tās samaksu par šo dzīvnieku uzturēšanu. RD apmaksā tikai pirmās 14 dienas, par pārējo laiku, ko dzīvnieki pie mums pavada - mums jāizdomā, kā iegūt finansējumu, kas ļauj mums nevis kaut kā šos dzīvniekus uzturēt, bet atbilstoši labturības prasībām.
Kāda loma ir Dzīvnieku policijai? Kādā publikācijā lasīju, ka tas ir teju nelegāls veidojums.
I. Dž.: - Dzīvnieku policija ir nodibinājums, ko pirms septiņiem gadiem izveidoja „Ulubele”, lai saimniekiem palīdzētu atrast pazudušos dzīvniekus. Dzīvnieku policija strādā pie likumdošanas izmaiņām, piemēram, iestājas par bargākiem sodiem dzīvnieku mocītājiem, rosina vērsties pret nelegālajiem dzīvnieku pavairotājiem, jo viņi faktiski netiek kontrolēti. Vēl svarīgi pateikt par čipēšanu. Sākotnēji to bija iecerēts veikt par ES fondu līdzekļiem, likums jau bija nonācis Saeimā, diemžēl dzīvnieku pavairotāju lobijs to „nokoda”, jo viņiem absolūti nav vajadzīga stingra dzīvnieku uzskaite. Līdz ar to čipēšana palikusi kā brīvā tirgus pakalpojums, un veterinārārsti liek tādu cenu, kādu vien grib.
Kas ir „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas” un šīs grupas „galvas” - Astrīdas Kārkliņas - naida pamatā? Finansējums? Redzu, ka pret „Ulubeli” tiek izvērsta masīva nomelnošanas kampaņa.
I. Dž.: - Tas ir komplekss jautājums, tas neattiecas tikai uz finansējumu. Kārkliņa darbojās Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē „Līči” līdz 2010. gadam. Tie bija septiņi gadi, kuros šai patversmei bija baismīga slava: tā bija pēdējā vieta, kur dzīvniekam nokļūt... Neperspektīvos, sirgstošos un seniorus tur vienkārši nopotēja. Mēs sākām apsaimniekot šo vietu 2010. gadā, protams, pēc „no kill” principa. Gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē atvērām „Līču” vārtus, sākām iesaistīt sabiedrību un mainīt sabiedrisko domu attiecībā uz dzīvniekiem.
Mēs atnācām un pierādījām, ka „Līčus” var apsaimniekot, nenogalinot dzīvniekus, ka ar sabiedrības un brīvprātīgo atbalstu var paveikt milzīgi daudz - izremontēt telpas, atteikties no ķēdēm, paplašināt dzīves telpu dzīvniekiem, uzbūvējot voljērus. Protams, iepriekšējiem apsaimniekotājiem tas nepatika, un kopš pirmās dienas ir naida pilni mēģinājumi mūs dabūt nost no ceļa. Kārkliņa jau tad sāka rakstīt pirmās sūdzības par mums. Mēs centāmies neatbildēt, taču mūsu ilgstošā tolerance ir uztverta par vājumu, un uzbrukumi mums jau kļuvuši par atsevišķu personu dzīves stilu. Šobrīd notiekošais pret „Ulubeli” ir augstākais neģēlības punkts ar klajiem meliem un puspatiesībām, tāpēc mēs neklusēsim.
Vai „Ulubeles” vadība kādreiz ir rakstījusi sūdzības par Astrīdas Kārkliņas aktivitātēm?
I. Dž.: - Nē, nekad. Taču iemesli ir.
Jums tika pārmests, ka jūs iesniedzat domei „tikai” rēķinus, proti, nav iespējams pārbaudīt to atbilstību īstenībai, dodot mājienu, ka jūs it kā krāpjaties ar tiem.
I. Dž.: - Tie ir kompetences trūkumu attaisnojoši meli. Ja domes Birokrātijas apkarošanas centrs trīs mēnešus ir kontrolējis mūsu rēķinus, tad tam vajadzēja pamanīt, ka pie katra rēķina ir atskaite uz vairākām lapām ar suņa numuru, ķērāja numuru, ja sunim ir mikročips - tad ar tā numuru, ar veselu rindu citu datu. Ja šis centrs gribētu kaut ko pārbaudīt, tad tas būtu izdarāms ļoti vienkārši - uzdodot jautājumus un saņemot izsmeļošas atbildes. Diemžēl tas nenotika. Visi apvainojumi ir tik smagi, ka mēs pieprasīsim visus apsūdzošos iesniegumus, mēs pieprasīsim arī PVD ziņojumus - ja tādi ir. Mūsu rīcībā ir tikai PVD pārbaudes akts, kurā nav nekā no tā, ko savā ziņojumā ir paudis Birokrātijas apkarošanas centrs. Ja mums šie dokumenti netiks iedoti, mēs apsveram iespēju vērsties tiesā, lai varētu iepazīties ar aizmuguriskām sūdzībām. Izskatās tā: ja mūsu „kolēģi” nespēj godīgi uzvarēt iepirkumā, tad ir citas iespējas - apmelojot mūs, panākt, ka ar „Ulubeli” tiek lauzts līgums, tad Juglas patversme paliek kā ekskluzīvais pakalpojuma sniedzējs. Tie ir negodīgi un melni paņēmieni.
D. E.: - Es esmu „Ulubelē” ar visu sirdi un dvēseli. Redzu, ar kādu mīlestību cilvēki šeit izturas pret dzīvniekiem. Sākumā te ilgstoši darbojos kā brīvprātīgā, bet sapratu, ka aiziet no „Ulubeles” nespēju, un tā palika kā mana darbavieta. Strādājot dzīvnieku patversmē, izjūtu gandarījumu: tu nevis vienkārši šausminies vai raudi par nežēlību un vienaldzību, bet reāli daudz ko dari dzīvnieku labā. „Ulubele” ir mainījusi sabiedrības attieksmi - gan pret dzīvniekiem, kuri te atrodas, gan pret cilvēkiem, kuri te strādā un kuru darbs šeit ir aicinājums. Tagad ļoti daudzi cilvēki izvēlas doties tieši uz „Ulubeli”, lai izvēlētos dzīvnieku, nevis pērk no pavairotājiem. Turklāt - cilvēki brauc pie mums, lai palīdzētu, un tas jau kļūst par viņu dzīvesveidu. Mēs, „Ulubeles” cilvēki, arī darām visu, lai mainītu likumdošanu attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību. Tāpēc arī saņemam dubļus no tiem, kuri nevēlas sakārtot likumdošanu.
I. Dž.: - Tā, piemēram, Astrīda Kārkliņa ir kategoriski pat pret to, lai no 14 dienām, kas ir pašvaldību apmaksātas dzīvnieku uzturēšanai patversmē, šo laiku palielinātu līdz 30 garantētām dzīvības dienām: ja paliek tikai 14 dienas, tad „nošpricēt” var divreiz vairāk dzīvnieku... Tas nozīmē divreiz lielāku naudu no pašvaldības, jo dzīvnieku eitanāziju apmaksā pašvaldība!
Eitanāzija ir apmaksāts pakalpojums no nodokļu maksātāju kabatas. No Juglas vadītās patversmes aizgāja vairāki darbinieki, jo nespēja izturēt to nemitīgo midzināšanu. Un savādi, ka Rīgas domes jaunajā iepirkumā ir pazudusi norma par to, ka augstāk tiek vērtēts tas pretendents, kurš piedāvā zemāku eitanāzijas procentu.
D. E.: - Tas nozīmē, ka jaunajai domei dzīvnieku saudzēšana un dzīvība kā vērtība vairs nav prioritāra?... Tas ļoti biedē.
