Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS)
Latvijas Zemnieku savienības valde ir ievēlēta, pārvēlēts līdzšinējais partijas vadītājs Armands Krauze. Kā to vērtējat?
Vērtēju ļoti pozitīvi - tas liecina par stabilitāti šajā partijā.
Krauzes pilnvaru laikā būs pašvaldību un Saeimas vēlēšanas. Kādi jums ir plāni?
Zaļo un zemnieku savienības komanda strādā. Mēs objektīvi esam pašlaik visspēcīgākie un gatavākie pašvaldību vēlēšanām, bet jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanas būs, ja tā var izteikties, daļa no Saeimas vēlēšanām. Šī pati vadība, kas ir tagad, turpinās gatavoties arī Saeimas vēlēšanām, un tai būs liela atbildība.
Kāds būs vēlēšanu jautājums, un kā uz to atbildēsiet?
Visi tie populistiskie meļi, kas ir pašreizējā Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā, kas meloja pirms parlamenta vēlēšanām un turpina to darīt arī tagad, būs tikpat nekaunīgi un agresīvi arī pašvaldību vēlēšanu kampaņā.
Viņiem ir valsts budžeta resursi, ko likt lietā. Tomēr ceru, ka novadu iedzīvotāji pratīs salīdzināt to, ko redz, ar to, ko viņiem stāsta. Ceru, ka pašvaldību vēlēšanās šiem politikāņiem neies tik viegli, kā lienot Saeimā. Diezin vai ies vēlreiz cauri stāsti par sevi kā par progresīviem un jauniem, un vecos nost. Tautsaimniecība brūk un gāžas, Latvija ir pēdējā vietā Eiropā kovida apkarošanā. Citās valstīs jau runā par pūļa imunitāti un drīzu ierobežojumu atcelšanu, kamēr Latvijā tā īsti nav sākta vakcinācija. Vakcinācijas rezultāti ir nožēlojami.
Visi šie politiskie spēki stāstīs, cik skaisti tie pārvaldīs pašvaldības, bet nestāstīs to, ar ko pašvaldības patiesībā nodarbojas, un to, kas iedzīvotājiem patiesībā ir vajadzīgs. Bet ceru, ka iedzīvotāji neaizmirsīs tos solījumus, kurus viņi nav pildījuši.
Vai Ventspils mēram Aivaram Lembergam noteiktais drošības līdzeklis ir samērīgs?
12 gadus cilvēks ir tiesājies šajā lietā, vai katru nedēļu braucis uz tiesas sēdēm. Katrs to var vērtēt dažādi, bet redzam, ka attiecībās ar valsti visās apsūdzībās viņš ir attaisnots. Strīds turpinās par biznesa darījumiem deviņdesmitajos gados, kur virkne biznesmeņu apgalvo, ka viņš no viņiem izspiedis akcijas. Maz kas nav noticis deviņdesmitajos gados. Piemēram, Sarmīte Ēlerte, kas tagad strādā Valsts prezidentam pie labās rokas, deviņdesmito gadu pašā sākumā veica tādu laikraksta “Diena” privatizāciju, ka vēl tagad varētu būt interesanti jautājumi par to.
Tas, ka Lembergs pašlaik ir izolēts no sabiedrības bez saprotama izskaidrojuma sabiedrībai, kāpēc tas tā tiek darīts, manuprāt, grauj uzticību tiesu sistēmai. Kādam tas šķiet labi, bet kādam tas šķiet ļoti slikti. ZZS to uzskata par politisku lietu. Ja kādam piemēro šādu drošības līdzekli, nepaskaidrojot ne apsūdzētajam pašam, ne sabiedrībai, kāpēc, ja tas tiek darīts pirms pašvaldību vēlēšanām un tiek pateikts, ka pilnais spriedums, ko varēs pārsūdzēt, būs pēc pašvaldību vēlēšanām...
Jau pirms sprieduma bija skaidrs, ka Lemberga statuss lietā nemainīsies, jo jebkurā gadījumā viena vai otra puse pirmās instances spriedumu pārsūdzētu. Taisnību uzzināsim tad, kad būs izietas visas instances. Redzam piemēru ar Ogres mēru Egilu Helmani, kurš beigās tika attaisnots, bet pa vidu bija viss kas - tiesas spriedumi bija dažādi.
Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To atzīst 12. martā pasludinātais Satversmes tiesas (ST) spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Vienlaikus ST nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošana Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei. Tātad attiecībā pret ZZS ietilpstošo partiju mēriem Limbažu gadījumā ST ir apmierinājusi prasību, bet Ikšķiles gadījumā noraidījusi. Kā to saprast?
Satversmes tiesa pēc būtības ir pateikusi, ka Saeima, izskatot reformas likumprojektu, ir rīkojusies patvaļīgi un ka Saeima ir mazinājusi pašvaldību demokrātisko institūciju lomu. Lai arī ir ekonomiskie ieguvumi, demokrātijai nodarītie zaudējumi tos nespēj attaisnot. Ar to ir pilnībā apstiprinājusies ZZS savulaik paustā pozīcija, ka iedzīvotāji tiks atrauti no vietējās pārvaldes, kas attālināsies vēl vairāk, un cilvēkam būs grūtāk ietekmēt tos lēmumus, kas attiecas uz viņa mājām. To ir pateikusi Satversmes tiesa.
Es gan esmu neapmierināts ar Satversmes tiesas atsevišķās daļās sniegto skaidrojumu - īpaši tajās vietās, kur tiesa nonāk pretrunās pati ar sevi. Jo īpaši tajā sadaļā, kuras nav spriedumā.
Kā to saprast, ka nav?
Spriedumā nav atbilžu uz Satversmes tiesas pašas uzaicināto ekspertu sniegtajiem viedokļiem. Bija uzaicināts plašs ekspertu loks. Eksperti kritizēja reformu. Taču Satversmes tiesa nav sniegusi atbildes pēc būtības. Ir gari un plaši daudz kas uzrakstīts, taču pēc būtības Saeima var turpināt darīt, ko grib.
Bet nu Satversmes tiesas prakse turpmāk vēl attīstīsies, šis nebūs pēdējais spriedums, cerams, ka turpmāk tiesai šīs lietas sekmēsies labāk.
