Izglītības un zinātnes ministrijas apņēmība, par spīti nelāgajai un grūti prognozējamajai epidemioloģiskajai situācijai, šogad tomēr organizēt skolēnu dziesmu un deju svētkus, daļā sabiedrības izraisījusi neizpratni, pat dusmas uz ministres pārstāvēto politisko spēku – Jauno konservatīvo partiju, kas pašmērķīga egoisma dēļ esot gatava pakļaut inficēšanās riskam simtiem un tūkstošiem skolēnu.
JKP nav vienīgie, kas uzskata, ka svētkiem jānotiek. Šim viedoklim pievienojas arī Nacionālā apvienība, taču pārējiem koalīcijas partneriem JKP uzstājība rada vairāk jautājumu un bažu par potenciālajiem riskiem nekā atbilžu.
Iespējams, ka tajā vainojams kvalitatīvas komunikācijas deficīts, jo Nacionālo apvienību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pārstāvošais, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons pārliecinoši sola, ka svētki notiks, taču to scenārijs noteikti būs pielāgots aktuālajai epidemioloģiskajai situācijai.
Tiek apsvērta iespēja šogad tomēr rīkot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Vai, jūsuprāt, tā ir atbalstāma iecere pat tad, ja epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies?
Pirmdien šis jautājums nedaudz tika skatīts koalīcijā un tiks skatīts koalīcijas sēdē arī nākamajā pirmdienā, bet gala lēmumu pieņems Ministru kabinets maija sākumā. Lēmumu pieņems vadoties no epidemioloģiskajiem rādītājiem. Svētku intensitātes iespējamā amplitūda ir no atsevišķiem koncertiem bez skatītājiem reģionos, līdz pat tam, ka atsevišķi pāri nofilmē deju un materiālu iesūta, lai uztaisītu digitālu kopdeju.
Ir jāņem vērā, ka skolēni ir apguvuši repertuāru un šis ir pēdējais gads, kad viņi to var realizēt. Jau pagājušajā gadā viena klase skolu absolvējusi un aizgājusi prom, bet ar nākamo gadu sāksies jauns sagatavošanās posms ar jaunu repertuāru, ar jaunām skolnieku klašu grupām. Līdz ar to skolēniem šis dos iespēju savam un citu priekam noslēgt šo procesu kā pabeigtu apli.
Bet uzsveru, ka pat tad, kad epidemioloģiskā situācija būs labvēlīga, epidemiologi teiks, ka var noturēt koncertus, tas būs brīvprātīgi. Respektīvi skolnieks, vecāki, pašvaldības varēs izlemt, vai noturēt svētkus bez skatītājiem, vai dejo viens vai vairāki kolektīvi. Šis kovidkrīzes situācijā nevar būt kaut kāds obligāts pasākums, kur skolēni spiesti obligāti piedalīties. Tā būs brīvprātīga izvēle gan bērniem, gan vecākiem, gan pašvaldībai.
Vēl nav teikts, ka kaut kas notiks Rīgā, ka skolēni brauks no reģioniem uz Rīgu uzstāties. Šie svētki nav paredzēti ar gājieniem, ar kopēju nakšņošanu. Tie varētu tikt sadalīti pa mazām porcijām, mazām amplitūdām, lai tas dziesmu svētku prieks netiek noņemts bērniem.
Ņemot vērā dažādos ierobežojumus, kas vijušies cauri visam šim mācību gadam, potenciālie svētku dalībnieki vispār ir gatavi uzstāties?
Jā, parasti normālos apstākļos dziesmu un deju svētkiem tiek rīkotas skates, tiek vērtēts, vai skolēni sasnieguši kaut kādu kvalitātes līmeni. Šajā gadījumā, kovida apstākļos, kad jau tā ir grūti ar mācību vielas apguvi, kad ir liela psihoemocionālā slodze, netiks uzstādītas kvalitātes prasības.
Pašam padomju laikā pabijušam divos skolēnu dziesmu svētkos, ietu daudz labāk pie sirds, ja tās prasības netiktu izvirzītas augstas un netiktu prasīts dabūt pirmās vietas. Šogad, ja notiks svētki, no bērniem netiks prasītas ne vietas, ne kvalitāte, jo visi saprot, ka šobrīd galvenais ir paturēt dziesmu un deju garu, nevis noteikt kvalitātes līmeni.
Kāda teikšana lemšanā par dziesmu svētku organizāciju ir parlamentam?
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pēdējā sēdē deputātiem bija izšķiršanās, vai dot pilnvaras Ministru kabinetam lemt par skolēnu dziesmu un deju svētku norisi vai to atstāt Saeimas lemšanai.
Deputāti nolēma, ka par to lemj Ministru kabinets. Tas varbūt, no vienas puses, ir pareizāk, jo visiem zināmas šīs te Ministru kabineta sēdes, kurās piedalās arī epidemiologi, uzklausa ekspertus un lēmums tiek pieņemts jau ierastā veidā ar iestrādātu mehānismu, ir iespējas prasīt visu izpildinstitūciju viedokļus. Tas būtībā ir atstrādāts mehānisms.
