Pēteris Apinis: Neviens nav nodarījis vakcinācijai tik daudz ļaunuma kā Kariņš, Pavļuts un Juhņēviča

© Ģirts Ozoliņš/F64

„Kovidpandēmijas dzinulis ir nauda, kas tiek nozagta valstij, respektīvi, mums, nodokļu maksātājiem. Piemēram, pirmdien valdība nolēma, ka kovidkrīzes mazināšanai piešķirs 126,5 miljonus eiro. Valdošo partiju vadītāju alkatīgajai rosībai ir tāds vērdiņa atspulgs... Ne santīms no šīs naudas netiek medicīnai. Bet par 56 miljoniem, Pavļutam pat neko nedarot, varētu piecos mēnešos pilnībā veikt visu vakcināciju Latvijā,” teic Pēteris Apinis – ārsts, TV24 raidījuma „Dr. Apinis” vadītājs.

Brīvdienās - rindas ar septiņu stundu gaidīšanu uz vakcināciju. Tad vakcīnas beidzas, un tu vari iet mājās. Vienu dienu tiek sodīti tie, kuri „apgājuši” vakcinācijas rindu. Nākamajā dienā Pavļuts dzied slavinājumus brīvajām rindām. Tāda ir Latvijas vakcinācijas jaunā - divdabīgā - seja?

Tā ir Latvijas vakcinācijas ierastā seja. Ar vakcināciju nodarbojas cilvēki, kuri pat nenojauš, kas ir vakcīnas. Vakcīnas ir bioloģisks medikaments, un medikamentus izraksta ārsts, nevis politiķis vai muzikants.

Pavļuts savulaik ārstu biedrības valdē paziņoja, ka ļoti daudz saprot medicīnā un pat špricēt protot. Tur viņš arī ir palicis: viņaprāt, vakcinācija ir tikai špricēšana. Šajā zināšanu līmenī atrodas arī Veselības ministrija, no kuras daži pēdējie ministri ir padzinuši ārstus un pieredzējušākos ierēdņus. Ministrijas sapratne par unikālu, bet lielā mērā pētniecības stadijā esošu produktu - mRNS vakcīnām - ir sapratne par stikla pudelīti ar cenu.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, profesore Dace Zavadska var apgaismot ierēdņus no rīta līdz vakaram, bet ierēdņiem nav sešu gadu medicīnas studiju, lai kaut ko saprastu. Vakcīnu iepirkumu kļūdas nāk no tā, ka valsts atbildīgā politiskā amatpersona un atbildīgie ierēdņi slimo ar trešā kursa studentu slimību - visu zinu, protu izrakstīt ibuprofēnu.

Tagad katru dienu tiekam aplaimoti ar skaitļiem, kas liecina par vakcinēto cilvēku daudzumu.

Šobrīd Latvijā vakcinē 10 - 20 reižu mazāk cilvēku, nekā būtu nepieciešams. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi nedēļā izlietot 100 000 vakcīnu uz miljonu iedzīvotāju. Pieņemot, ka Latvijā būtu vakcinējami 1,4 miljoni iedzīvotāju, tad katru dienu, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas, vajadzētu vakcinēt 20 000 iedzīvotāju.

Tā kā ikvienam iedzīvotājam jāvakcinējas divas reizes, vakcinācija šādā tempā aizņemtu vismaz piecus mēnešus, un kolektīvā imunitāte tiktu sasniegta rudenī.

Latvijā katru dienu, kad tiek vakcinēti divi vai trīs tūkstoši, valdībai lojālie sabiedriskie mediji vakcinēto skaitu cildina tādā toņkārtā, kas līdzinās Levitāna balsij Otrā pasaules kara laikā. Cildinot savus sasniegumus vakcinācijā, kāda atbildīga amatpersona sasit spārnus un dzied „kikerigū” kā gailis uz mēslu kaudzes, tiklīdz vista ir izdējusi olu.

Ja Latvijā vakcinācija turpināsies Pavļuta un Juhņēvičas vadībā tikpat „veiksmīgi” kā līdz šim, kolektīvā imunitāte tiks sasniegta 2025. gadā, un līdz tam būs obligātas maskas, ziepes, mājsēde, aizliegumi pirkt grāmatas, ieiet aptiekā vienlaikus diviem, apmeklēt savus slimos tuviniekus utt. Bet ļoti „svarīgi” būs ielaist un neārstēt citas slimības, kas nav Covid-19. Vismaz šobrīd Veselības ministrijai un ministram šķiet, ka nav ne vēža, ne sirds slimību, ne psihisko un citu slimību.

Viņi katru dienu atrod vainīgos - savulaik ierēdņi slikti iepirkuši vakcīnas, tauta kūtra vakcinēties, bet Daugavpilī kāda ģimenes ārste esot ieteikusi nesteigties ar vakcināciju.

Pavļuts ministra krēslā sēž jau vairāk par 100 dienām, un mēs jau varam apkopot viņa veikumu: tas ir vakcinācijas haoss.

Pavļuts svaidās ar naudu - 5,5 miljonus tērē vakcinācijas centriem, septiņus miljonus jaunajai Pavļuta vārdā nosauktajai e-veselībai, pusotru miljonu Vakcinācijas birojam, bet daži miljoni aizejot reklāmas kampaņai - nenodrukātajai avīzei, rullīšiem valsts televīzijā un džingliem radio, nobūstētām reklāmām sociālajos tīklos un „Re:Baltikai”, kas „atmasko” šo nejēdzīgo tēriņu noliedzējus.

Ja šo naudu samaksātu ģimenes ārstiem, veselības centriem un slimnīcām, vakcinācijā mēs būtu Eiropas līmenī, ja ne priekšā.

Veicām nelielu pētījumu ar piecām ģimenes ārstēm (tā nav zinātne, tā ir pieredze). Izdrukājām visus pacientus no prioritārajām grupām. Pirmajam, ceturtajam, septītajam utt. zvanīja pati ģimenes ārste un aicināja uz vakcināciju, otrajam, piektajam, astotajam utt.- ārsta palīdze, bet trešajam, sestajam utt. - reģistratore bez medicīniskas izglītības. Pēc sarunas ar ģimenes ārsti 40-50% pacientu piekrita ierasties uz vakcināciju, pēc sarunas ar ārsta palīgu - 20-30%, bet pēc sarunas ar reģistratori - mazāk par 15%. Te ir atbilde uz jautājumu, kāpēc „pavļutamanavakcina.lv” un četras rindas tikai atbaida vakcinēties gribētājus.

Bet ir arī otrs aspekts - ģimenes ārste sarunai un pārliecināšanai (un ierakstam haotiskajā „pavļutamanavakcina.lv”) tērēja 8 - 10 minūtes. Ja ģimenes ārstei jāzvana 1000 pacientiem, tad dienā, nedarot neko citu, viņa varētu sazvanīt 50 pacientus. Bet ģimenes ārstei ir jāpieņem pacienti, jāizraksta receptes, darba nespējas lapas un nosūtījumi, jāvakcinē bērni, jāskata analīzes un jāveic skrīnings. Pavļuts uzskata, ka ģimenes ārstei pacientu informēšana būtu jāveic par brīvu vēlās vakara stundās. Tādēļ Pavļuts ģimenes ārstiem un slimnīcu vakcināciju kabinetiem par vakcināciju maksā zem pašizmaksas, bet Vakcinācijas biroja darbiniecei maksā daudztūkstošu algu par haosa radīšanu.

Bet ģimenes ārsts taču pats nevakcinē, špricē māsa.

Vakcīnas cenā būtu jāiekļauj arī ģimenes ārsta prakses telpu īre un apkure, sterilitāte un higiēna, ārsta apskate, māsas darbs, maskas, cimdi, vizieris, aparatūra un medikamenti pirmajai neatliekamajai palīdzībai, reģistrācija, rindas organizēšana, datu ievade Čakšas vārdā nosauktajā, mūžam „uzkārtajā” e-veselībā, aukstumķēde, nemaz nerunājot par ārsta un māsas zināšanām un pieredzi. Patiesībā māsai par šo vakcīnu samaksā 20 eirocentus. Stundā par vakcināciju viņa nopelna vienu eiro un 20 centus, bet kāda pilsone Eva Juhņēviča - 30 eiro. Ir taču neliela atšķirība. Māsa atbild par pacienta veselību, bet Juhņēvičas un Pavļuta atbildība ir gudra muldēšana TV ekrānā.

Varbūt vakcināciju varētu uzņemties, piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte?

Man bija diskusija Rīgas Stradiņa universitātē. Sarēķinājām, ko maksā viena vakcīna, ieskaitot sabiedriskās attiecības, digitālos risinājumus, algas, nodokļus. Izrēķinājām, kādai jābūt naudas summai, lai augstskola uzņemtos piecu tūkstošu iedzīvotāju vakcināciju katru dienu ar visiem izbraukumiem uz Latvijas skolām, ražotnēm, lielākām darbvietām, precīzi izrēķinātu loģistiku, turklāt to darītu, apvienojot šos izbraukumus ar ievērojamu ārstu un speciālistu konsultācijām: šī summa bija mazāka nekā vidēji šobrīd tērē Veselības ministrija savām vakcinācijas akcijām.

Stradiņa universitāte varētu būt viena no spēlētājām. Samaksājiet ģimenes ārstiem un privātajiem spēlētājiem - VCA, VC4, MFD, ARS, Rīgas veselības centru apvienībai utt. 20 eiro par vakcīnu, viņi paši visu atrisinās, un vakcinācija notiks. Maksājot par vakcināciju zem pašizmaksas (bet šķērdējot visam nejēdzīgajam), mēs vakcinācijā mūžam paliksim pēdējie Eiropā.

Tātad galvenā problēma ir nauda?

Kovidpandēmijas dzinulis ir nauda, kas tiek nozagta valstij, respektīvi, mums visiem - nodokļu maksātājiem. Piemēram, pirmdien valdība nolēma, ka kovidkrīzes mazināšanai piešķirs 126,5 miljonus eiro. Valdošo partiju vadītāju alkatīgajai rosībai ir tāds vērdiņa atspulgs... Ne santīms no šīs naudas netiek medicīnai. Bet par 56 miljoniem, Pavļutam pat neko nedarot, varētu iepriekšminētajos piecos mēnešos pilnībā veikt visu vakcināciju Latvijā.

Elementāra matemātika. Pieņemsim, ka viena cilvēka vakcinācija maksā 20 eiro ar visu pierunāšanu, aicināšanu, ārsta apskati, reģistrāciju - tādā gadījumā tie ir 1,4 miljoni. Tā ir Eiropas cena - 20 eiro par vakcīnu, bet iespējams, ka Latvijā varētu runāt par 16 vai 18 eiro. Bet Pavļuts ģimenes ārstiem vai slimnīcām par vakcināciju maksā sešus vai septiņus eiro, savukārt nejēdzīgo vakcinācijas centru noma (tikai noma!) šobrīd uz vienu vakcinējamo (nav jau vakcīnu atbilstoši caurlaides spējām) izmaksā līdz astoņiem eiro. Nerunājot par reklāmām un vakcinācijas biroja zelta krēsliem...

Tad jau sanāk, ka valdība apzināti kavē vakcināciju?

Danielu Pavļutu vajadzētu izvirzīt Roberta de Niro balvai par lielāko ieguldījumu cīņā pret vakcināciju. Aktieris Roberts de Niro mēdz apbalvot dažādus ļaudis, kas cīnās pret vakcināciju. Nule pasludinātais balvu fonds ir 100 000 dolāru.

Manuprāt, 1000 vakcinācijas pretinieki nav nodarījuši tik daudz ļaunuma vakcinācijai kā Kariņš, Pavļuts un Juhņēviča. Ticība vakcinācijai ir mērķtiecīgi sagrauta.

Kariņš un Pavļuts nav ieinteresēti vakcinācijā un psihopandēmijas apturēšanā. Valdība ir izdarījusi visu, lai Latvijā nebūtu vakcīnu pietiekamā daudzumā, bet arī tad, kad vakcīnu pietiek, - lai vakcinācija tiktu vilcināta, lai cilvēkiem būtu neiespējami tai reģistrēties. Tad, kad ģimenes ārstam ir rinda ar 55 vakcinējamajiem, tiek atvests viens flakoniņš ar 11 devām, un arī tad - ar divu dienu kavēšanos.

Galvenais uzdevums vakcinācijai būtu - noņemt maskas, atgriezties sabiedrībā, strādāt, ceļot, bērniem iet skolā, studentiem atgriezties auditorijās un laboratorijās, ļaudīm nodoties savai brīvā laika nodarbei - sportam, dziedāšanai korī, baznīcas un teātra apmeklējumam, ballītei vai vienkārši - lai tiktos ar vecākiem un draugiem.

Ja Kariņa valdība būtu patiesi ieinteresēta vakcinācijā, publiskā retorika būtu - visiem, kas saņēmuši divas vakcīnas devas un vēl nogaidījuši divas nedēļas, maskas nēsāt aizliegts, tikties atļauts, viņiem nākas pulcēties, sarunāties, mācīties, strādāt un dzīvot.

Kāda ir Kariņa valdības retorika? Tas, ka jūs esat vakcinējušies, neko nenozīmē, jums visur jāstaigā maskā, aizliegts iekštelpās tikties ar tuviniekiem, ārtelpās (kur nudien vīrusu nekādi nevar nodot) arī nedrīkst pulcēties vairāk par divām mājsaimniecībām. Jo valdības un „Re:Baltica” uzpūstais baiļu burbulis var pārplīst. Vēl murgaināka ir karantīna un pašizolācija tiem, kas Covid-19 jau pārslimojuši vai divkārt vakcinēti.

Kariņa valdību patiesi satrauc tas, ka vakcinācija varētu pārtraukt Covid-19 izplatību Latvijā, un tad pārtrūktu iespējas šiverēties pa valsts kasi.

Atkal skan brīdinājumi, ka pieaug saslimstība.

Jau no kara laika ir zināms, ka bailes ilgtermiņā nestrādā. Cilvēki adaptējas baisajām situācijām un kārtējo baidīšanu vienkārši nesadzird. Otrā pasaules kara laikā cilvēki tiktāl pierada pie bailēm, ka pat nedaudz pieauga dzimstība.

Latvijas iedzīvotājus gada laikā valdība un mediji ir tik traki baidījuši, ka ļaudīm var līdz apnikumam stāstīt par trešo vai devīto vilni, viņi tik un tā meklēs metodes, kā ierobežojumus apiet, tāpēc diemžēl šīs pārspīlētās baidīšanas dēļ arī būs kūtri vakcinēties.

Tavuprāt, šis haoss turpināsies, un mēs dzīvosim pandēmijā līdz 2025. gadam?

Nē. Pirmkārt, Latvija nav izolēta valsts, un pūļa imunitāte mums jāskata vismaz Eiropas kontekstā. Savukārt Eiropa nav ieinteresēta, lai mēs pūļa imunitāti gaidītu uz viņu rēķina vai atstātu šeit slimības anklāvu. Domāju, ka jau tuvākajā laikā Eiropas Komisija Latvijas valdībai pateiks „fui”, pēc tam uzrūks, bet pēc tam - atmetīs atpakaļ mūsu iesniegtos dokumentus par finanšu atbalsta saņemšanu.

Domāju, ka itin drīz Kariņš būs spiests publiski nopērt Pavļutu, bet Pavļutam nāksies apsolīt 20 eiro par vienu vakcināciju abām ģimenes ārstu asociācijām, VCA, VC4, MFD un visu citu lielāko privāto kompānijām, laboratorijām, pašvaldību slimnīcām un universitāšu vadībai, un viss atrisināsies piecu mēnešu laikā.

Ko tu darītu, ja tev vajadzētu atrisināt vakcīnu neesamības problēmu?

Jūnijā vakcīnu Latvijā būs jau daudz par daudz. Un, iespējams, tā ir tikai sagadīšanās, ka vakcīnu būs gana tieši pēc pašvaldību vēlēšanām. Diemžēl valdības ķīviņos un lielo globālo farmācijas kompāniju konkurences cīņās ir iedragāta ticība „AstraZeneca”/Oksfordas universitātes vakcīnai, un nav ne mazāko šaubu, ka liela daļa cilvēku no šīs vakcīnas izvairīsies.

Cilvēki nedzird un nevēlas dzirdēt tādus argumentus, ka iespējama tikai viena smaga komplikācija uz miljonu vakcīnu, un tas ir daudz mazāk nekā smagu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits. Viņi redz tikai to vienu komplikāciju.

Es pazīstu Ivaru Kalviņu un vēl dažus Latvijas zinātniekus, kuru telefonā ir vairāku vadošo farmācijas firmu līderu telefonu numuri, tajā skaitā tādu, kas tepat Eiropā ražo vakcīnas.

Otrkārt, būtu laiks plaši pārņemt Izraēlas pieredzi. Izraēlā strādā ļoti daudz Rīgas Medicīnas institūta absolventu, arī ļoti ietekmīgos amatos. Izraēlas veselības ministrs labi runā krieviski, studiju gados daudzkārt bijis Jūrmalā, viņam ir izcila pieredze vakcinācijā, un viņš labprāt ar to padalītos. Mani Izraēlas draugi skaipo, sēdēdami krogā, un stāsta, cik viņiem ir brīvs un skaists pavasaris, ka viņi ir vakcinējušies, tādēļ pulcējas ne tikai krogā, bet arī klātienes konferencēs, sporta sacensību tribīnēs un protesta mītiņos pret atsevišķiem valdības lēmumiem.

Un treškārt, mums būtu par Eiropas naudu tūlīt jābūvē Biotehnoloģiju centrs, ko tauta sauktu par vakcīnu rūpnīcu.

Nu labi. Covid-19 kādreiz beigsies. Kas būs pēc tam?

Interesanta sarunas tēma būtu gripa. Šobrīd gripas nav. Gluži tāpat kā senāk gripas epidēmiju laikā cilvēki neslimoja ar rinovīrusu, sincitiālo vīrusu, paragripas vīrusu izraisītu klepu un iesnām.

Šķiet, ka vīrusiem arī ir sava kārtība. Viņi cilvēka šūnu uzskata par savām mājām, nevis par kopmītni. Stiprākais iedarbina cilvēka imūnsistēmu tā, ka pārējie netiek ielaisti. Ja cilvēks ar vakcīnām un dažādiem ierobežojošiem pasākumiem pieveiks SARS-CoV-2, atgriezīsies gripa un citi vīrusi.

Gripas vīrusi nav izmiruši. Gripas vīrusi joprojām sastopami putnos un cūkās, kā arī citos lopos un meža zvēros.

Lielākais gripas vīrusa avots nākamajām gripas epidēmijām un pandēmijām ir putni. Un nebūt ne meža vai ūdens putni, kā mums mēģina iestāstīt. Meža un ūdens putni lielākoties ietur divu metru distanci, ļoti reti atrodas telpās (būrītī?) kopā ilgāk par 15 minūtēm. Zvirbuļvanags varbūt apēd zīlīti ar gripu un pats saslimst, bet viņš nevar uzšķaudīt dumpim, mednim vai gulbim.

Toties cilvēku ierīkotajās putnu fabrikās vistas, tītari un pīles dzīvo gauži saspiesti, turklāt slēgtās telpās ar salīdzinoši sliktu ventilāciju. Lielākajās putnu fabrikās Āzijā vienlaikus kopā dzīvo desmitiem miljonu putnu, un tur iespējas gripas vīrusa mutācijai un izplatībai ir praktiski neierobežotas.

Interesanti ir pieņēmumi, ka gripa sāks atdzimt valstīs, kas labāk veiks vakcināciju pret Covid-19. Ja koronavīrusu izdosies limitēt, cilvēku elpceļu epitēlijā varēs atgriezties un plosīties citi vīrusi, pirmkārt, gripa.

Katru gripas sezonu papildina vēl neinficētu cilvēku skaits, ieskaitot ļoti mazus bērnus, kas, iespējams, nekad līdz tam nav saskārušies ar gripas vīrusiem. Cilvēki, kas līdz tam nav slimojuši vai ilgi pirms tam nav slimojuši ar gripu, kļūst par šīs gripas vīrusa klientiem - slimo smagāk, vīrusu izplata čaklāk.

Raugoties no šāda skatpunkta, vienā vai divos gados, līdz pasaule būs limitējusi koronavīrusu ar vakcīnu palīdzību, būs (divkārt vai trīskārt) palielinājies gan to bērnu skaits, kas ar gripas vīrusu nav slimojuši, gan to cilvēku skaits, kas sen ar gripu nebūs slimojuši, un imunitāte būs relatīvi zaudējusi atmiņu - un gripas vīrusam būs iespēja plosīties daudz jaudīgāk.

Stāsts par gripu, par meklējumiem gripas vakcīnas universalizācijā, par to, kāda pandēmija mūs sagaida, ir citas intervijas saturs. Gluži tāpat kā diskusija par mirstību ar sirds un asinsvadu slimībām, ar vēzi, ar adipozitāti, kas citugad bija gripas vīrusa komplikācija, bet šobrīd to nosaka SARS-CoV-2.

Svarīgākais