Emīls Jakrins: Atverot autoceļu uzturēšanas nozari brīvajam tirgum, valsts zaudēs 200 miljonus

"Autoceļu uzturēšanas iepirkums ir sadalīts 19 reģionālos iepirkumos. Šādus mazus nogrieznīšus privātais sektors bez sevišķām problēmām savā starpā sadalīs. Tikmēr “Latvijas autoceļu uzturētājs” bankrotēs." © Rūta Kalmuka/F64

Saruna ar SIA “Vincents” valdes priekšsēdētāju Emīlu Jakrinu

Kā vērtējat drīzās pārmaiņas Latvijas autoceļu uzturēšanā?

Pagājušā gada novembra sākumā Saeima pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita ierosinājuma (Jaunā konservatīvā partija, JKP) pieņēma grozījumus Autoceļu likumā, padarot autoceļu uzturēšanu par nozari, kas darbojas brīvā tirgū. Tik tālu man kā konservatīvam kapitālistam nav iebildumu. Taču šis konkrētais gadījums manā skatījumā ir viens no nesaimnieciskākajiem un izšķērdīgākajiem lēmumiem, kāds pēc Latvijas neatkarības atgūšanas jelkad pieņemts.

Vēsturiski daudzu gadu garumā valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir uzturējis kārtībā visus valsts ceļus, kas ir ārpus pašvaldību robežām - apmēram 20 tūkstošu kilometru garumā. No tiem kādi deviņi tūkstoši ir asfalta seguma ceļi. Gadu gaitā valsts šajā uzņēmumā ir ieguldījusi desmitus un simtus miljonu eiro. Pēc manā rīcībā esošās informācijas šā brīža aktīvu vērtība vien ir 70 miljoni eiro. Uzņēmumā strādā 1200 - 1400 darbinieki. Uzņēmumam ir apmēram 30 reģionālās bāzes. Tas uztur simtiem tehnikas vienību, tam ir savas ražotnes un izejvielu ieguves karjeri.

Pašlaik jau ir izsludināts konkurss, pieteikšanās, ja nemaldos, jau maijā. Tas novedīs pie situācijas, ka šis valsts veidotais aktīvs vienkārši bankrotēs.

Autoceļu uzturēšanas iepirkums ir sadalīts 19 reģionālos iepirkumos. Šādus mazus nogrieznīšus privātais sektors bez sevišķām problēmām savā starpā sadalīs. Tikmēr “Latvijas autoceļu uzturētājs” bankrotēs - mana prognoze, ka nedabūs nevienu no šīm lotēm. Pat ja dabūs kādu, tur būs darbs vien desmitiem cilvēku. Tātad zudīs šīs vairāk nekā 1200 darba vietas, visticamāk par lētu naudu tiks izpārdoti uzņēmuma aktīvi. Labākā gadījumā tie tiks izpārdoti, sliktākā tie nonāks maksātnespējas administratora rokās, un šis daudzus miljonus vērtais uzņēmums tiks izpārdots par dažiem miljoniem eiro.

Manuprāt, ja likumdevējs gribēja iet šajā virzienā uz tirgus atvēršanu, to vajadzēja darīt citādi - piešķirot uzņēmumam tiesības uzturēt autoceļus vēl uz pieciem gadiem un pārdodot šo uzņēmumu izsolē.

Šajā gadījumā valsts iegūtu to, ko vēlas satiksmes ministrs - liberalizētu tirgu, ar lielu varbūtību iegūt arī kādu lielu starptautisku spēlētāju, kurš par šo uzņēmumu samaksātu, pēc manām aplēsēm, simt miljonus. Un arī konkurence reāli tiktu veidota.

Taču pašlaik būs tā, ka valsts zaudēs simt miljonus, ko varētu iegūt, uzņēmumu pārdodot, un 100 miljonus, ko zaudēs, novedot bankrotā “Latvijas autoceļu uzturētāju”, kopā valsts zaudēs 200 miljonus eiro un neiegūs neko no cerētajiem labumiem. Zinot šo nozari, es domāju, ka cenas paliks gana augstas un konkurence būs tikai šķietama.

Esmu pārliecināts, ka šeit briest izšķērdīga rīcība ar valsts naudu. Par šo politiķu lēmumu agri vai vēlu būs atkal parlamentārā izmeklēšanas komisija. Būs Valsts kontroles redzējums. Jautājums būs, vai šis lēmums ir tikai nesaimniecisks vai tīši kaitniecisks?

Taču gan Linkaitam, gan citiem JKP ministriem visādi interesanti gājieni iet viegli cauri - reti kad viņus kāds aptur... Nekādu seku arī nav.

Bet mēs nedzīvojam tikai šodienā vai pāris gadu laikā. Agri vai vēlu un arī nākamā gada oktobrī gan jau atradīsies citi politiķi, kas pašreizējo valdošo politiķu lēmumus pētīs un cels gaismā. Tik klaja, tik liela uzņēmuma novešana līdz bankrotam netiks nepamanīta. Manā skatījumā tā būs izvērtēšanas vērta. Pašlaik sekas vēl nav iestājušās, taču pēc pāris mēnešiem vai pat ātrāk, kad “Latvijas autoceļu uzturētājs” sāks atlaist darbiniekus, es vairs nebūšu vienīgais vai viens no retajiem, kas par to runās.

Pašlaik aktuālas ir diskusijas par Latvijas ostu pārveidi - par to pārvaldes modeli. Vai vajadzēja izslēgt no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu valdēm pašvaldību pārstāvjus? Tagad pret Linkaita plāniem ostās protestē tajās strādājošie uzņēmēji, taču neizskatās, ka valdībā kāds iebildumus ņems galvā.

Neredzu to labo mērķi, uz kuru ved Linkaits. Kravu piesaiste ir privātu uzņēmēju darbs. Valsts to var sekmēt, var būt neitrāla un var traucēt, kravu apgrozījumu samazinot. Pašlaik diemžēl redzams, ka realizējas trešais scenārijs - valdības darbības ir negatīvas tādā ziņā, ka kravu plūsmas dramatiski samazinās.

Ostas aizņem milzīgas teritorijas tajās pašvaldībās, kur tās ir. Neiesaistīt pašvaldību ostu pārvaldībā ir muļķīgi. Ļoti daudz lēmumu ir saistīti ar pašvaldību - ir jautājumi, kuri jāapspriež valdības ministrijām ar pašvaldībām, diskutējot pie viena galda. Taču tā vietā tiek pretnostatīta valsts un pašvaldība, valsts diktē “no augšas”.

Tālis Linkaits ir “noracis” dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Vai viņš pareizi darīja?

Ja viņa mērķis bija kaitēt Latvijas dzelzceļa un tranzītbiznesa nozares konkurētspējai, tad pareizi. Tajās dzelzceļa līnijās nāksies “kurināt” dīzeļdegvielu, bet, ņemot vērā nākotnes tendences uz “zaļumu”, nekas labs nav sagaidāms - Latvijai par to nāksies daudz maksāt vai pat vispār pārtraukt dīzeļlokomotīvju izmantošanu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais