„Es neiestājos pret atšķirīgu viedokļu paušanu! Šajā gadījumā pār darbinieku ir šaubu ēna, proti, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā,” teic Rolands Irklis, Valsts kontroles (VK) vadītājs, atbildot uz jautājumu par to, vai viņam ir bažas, ka Līga Krapāne – nedod, Dievs! – vēlreiz varētu paust savu viedokli. Runa ir par VK darbinieces Līgas Krapānes „neticamo uzdrīkstēšanos” – parakstīties zem viedokļvēstules par vakcinācijas procesu un valdības neizdarībām šajā procesā.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis patlaban ir „sarunu procesā” ar VK sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas nodaļas vadītāju Līgu Krapāni, kura maija beigās parakstīja valsts augtākajām amatpersonām nosūtīto vēstuli, ko parakstīja 150 personas - ar jautājumiem par vakcināciju pret kovidu.
Vēstulē „Par nepieciešamību pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos, kā arī par valsts pienākumu uzņemties atbildību” bija iekļautas pārdomas par testu precizitāti, par iespējamu sabiedrības maldināšanu testu drošības jautājumos, kritizēta tendence padarīt vakcināciju par obligātu, kā arī uzdoti vairāki jautājumi un izteikti lūgumi, piemēram, kovidvakcinācijas veidlapā sniegt informāciju par visiem vakcinācijas riskiem un blakus efektiem, valstij uzņemoties atbildību par vakcīnu nodarīto kaitējumu veselībai un dzīvībai.
Šajā vēstulē nebija nedz vakcinācijas noliegšanas, nedz pandēmijas briesmu apšaubīšanas, toties bija daudz nepatīkamu jautājumu valdošajai šķirai, un tieši tas, manuprāt, bija par iemeslu, lai „rečekistes” un „sabiedriskie mediji” saņemtu grūdienu ar pilnīgi konkrētu uzdevumu: pēc iespējas efektīvāk nomelnot gan vēstules rakstītājus, gan parakstītājus.
Tā vietā, lai cilvēcīgi un saprotami uzrunātu visas sabiedrības grupas un slāņus, valdošie veica haotiski histēriskas darbības, faktiski vēršoties pret visiem cilvēkiem un noskaņojot viņus pret sevi, pret jebkuru saprātīgu darbību - ja vien tāda būtu. Tagad visiem kopā vajadzētu domāt par to, ko darīt, nevis turpināt pretstāves eskalāciju, sakūdot vakcinētos pret nevakcinētajiem, šaubīgos pret pārliecinātajiem utt.
Tieši par to bija runa 150 cilvēku parakstītajā vēstulē, uz kuru valsts augstākās apamtpersonas gan vēl nav atbildējušas. Vai nu nav, ko teikt, vai nu Valsts kanceleja vēl nav izdalījusi atbildes standarta tekstu... Jā, atklātība nenākas viegli pat drosmīgajām valsts amatpersonām.
Toties pie apvāršņa ir jau pirmais atklātības upuris: VK darbiniece Līga Krapāne, kura parakstījusi minēto vēstuli. Valsts kontrolieris Rolands Irklis ir gatavs viņu atlaist no darba.
Šodien intervija ar Rolandu Irkli.
Vai Līgai Krapānei darbs jau uzteikts?
Precizēšu. Darbs Līgai Krapānei nav uzteikts. Mums ir viedokļu atšķirības par to, vai attiecīgās vēstules parakstīšana bija laba rīcība, ņemot vērā viņas ieņemamo amatu Valsts kontrolē.
Bet kā tad vērtēt jūsu piedāvājumu par pušu vienošanos?
Mēs esam sarunu procesā par radušos situāciju, kurā viens no variantiem ir neturpināt darba attiecības uz vienošanās pamata.
Vai pats esat lasījis vēstuli, kas tika nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām?
Jā, protams.
Un ko jūs tur saskatījāt... tik kriminālu?
Vēstule ir par tēmām, kas bijušas Valsts kontroles revīziju tvērumā vai arī potenciāli varētu tur nonākt, piemēram, par testēšanas un vakcinēšanas procesu. Ņemot vērā to, ka Valsts kontrolei ir pienākums revīzijās darboties objektīvi, tostarp objektīvi skaidrot informāciju par revīziju rezultātiem, tad pretrunīga viedokļa paušana par revidējamajām tēmām ir vērtējama ar zināmu risku. Šajā vēstulē - saskaņā ar portālā lsm.lv pausto, - ir arī maldinoša un nepatiesa informācija. Tas uzliek vēl lielāku risku, un informācijas publiskošana par šīm tēmām var tikt apšaubīta no objektivitātes viedokļa.
Kurš konkrēti apgalvoja, ka vēstulē ir dezinformācija?
Tas izriet no lsm.lv publikācijas. Savā veidā to pagrieza arī kasjauns.lv žurnālisti. Katrā ziņā - uz VK darbinieku, kurš ir atbildīgs par objektīvas un patiesas informācijas izplatīšanu, krīt šaubu ēna. No tādām situācijām ir jāizvairās.
Tieši kas jums šajā vēstulē šķiet dezinformatīvs?
Tur ir ļoti daudz apgalvojumu.
Konkrēti?
Tur ir apgalvojumi par to, ka testi nav precīzi.
Tas gan ir sen zināms apgalvojums, par šo tēmu jautājumi tiek uzdoti bieži, taču paliek bez atbildēm.
Tas ir apgalvojums, kas acīmredzami izrauts no konteksta. Vēstulē minēti antigēnu testi, un šie testi nav tie, kas ieiet statistikā. No sižeta, no kura tas bija paņemts, skaidri redzams, ka nav runa par vispārējiem testiem. Ir arī apgalvojums, ka valsts vairāk nekā gadu ir leģitimizējusi neprecīzus tekstus kā pamatu indivīda tiesību ierobežošanai bez jebkādas iespējas to apstrīdēt taisnīgā tiesā. Bet ir taču personas, kas vērsušās Satversmes tiesā par konkrētiem ierobežojumiem.
Ļoti labi, ka ir tādas personas, kas vērsušās tiesā, aizstāvot savu viedokli. Bet jūs neļaujat to paust Līgai Krapānei. Turklāt ir arī tāds Satversmes 100. pants, kurā teikts: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Cilvēkiem noteikti ir tiesības uz viedokli. Arī Līgai Krapānei. Bet šajā gadījumā nav runa tikai par viedokli, ir runa par parakstīšanos zem noteiktiem apgalvojumiem, kas satur nepatiesu informāciju.
Tas ir - jūsuprāt, satur nepatiesu informāciju. Bet vēstules tonis ir skaidrs: tas ir 150 cilvēku viedoklis par to, ka valsts nedara gandrīz neko, lai viestu skaidrību vakcinēšanas lietā, tas ir prasījums atbildēt uz vairākiem absolūti konkrētiem jautājumiem, kuru svarīgums skar pilnīgi visu sabiedrību.
Cilvēki var uzdot jautājumus, es tiešām neiebilstu. Bet vēstulē ir daudz apšaubāmu apgalvojumu, un citi žurnālisti arī saskatījuši to, ka šī vēstule satur nepatiesu informāciju. Jebkuram valsts iestādes sabiedrisko attiecību speciālistam vajadzētu izvairīties no situācijām, kad viņa apgalvojumi tiek pasniegti kā dezinformācija. Ja mums būtiski atšķiras viedokļi par to, ko drīkst vai ko nedrīkst darīt amatpersona, tas var būt pamats šādai sarunai starp mani un Līgu Krapāni.
Kā jūs vērtējat Līgu Krapāni kā VK darbinieci?
Līdz šim (strādāju kopš janvāra) vērtēju samērā labi, pienākumi pildīti laikus un korekti. Līdz šai dienai man nebija nekādu iebilžu. Tagad ir jautājums par to: vai varam kopā strādāt tālāk, vai šādi gadījumi var atkārtoties?
Kādi gadījumi, jūsuprāt, varētu atkārtoties? Ka viņa, nedod, Dievs, varētu paust savu viedokli?
Es neiestājos pret atšķirīgu viedokļu paušanu! Šajā gadījumā pār darbinieku ir šaubu ēna, proti, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā.
Joprojām neredzu nekādu dezinformācijas kampaņu.
Šeit arī mums abiem acīmredzot ir atšķirīgi viedokļi. Un tas ir normāli, ka viedokļi atšķiras. Un katram ir savs viedoklis par to, kas ir un kas nav korekta rīcība. Ar Krapānes kundzi mēs patlaban esam tieši tādā pašā sarunu ciklā.
* * * * *
Vēstule, kas Līgai Krapānei maksājan amatu, atrodama šeit.
