Oļegs Burovs: Rīgas domes koalīcijai paveicies, ka tagad ir pandēmija

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

„Vicemērs Ķirsis (JV) pārstāv premjera partiju, Staķis („Par!”) – partiju, kurai ir veselības ministrs, Linda Ozola (JKP) – pārstāv partiju, kurai ir satiksmes un izglītības ministri. Jau sen esmu teicis: jums vajadzētu rūpēties par rīdziniekiem gan no veselības, gan ekonomiskās puses, jo tieši Rīgā ir visaugstākais inficēto skaits. Bet viņi klusē. Baidās no partijas vadoņiem? Varbūt mēram un vicemēram nav atbilstošas autoritātes savā partijā?” ironizē Oļegs Burovs, Rīgas domes (RD) deputāts no partijas „Gods kalpot Rīgai”. Šodien intervija ar Oļegu Burovu.

Drīz būs pagājis gads, kopš pie lieliem darbiem ķērusies Rīgas domes koalīcija ar Mārtiņu Staķi priekšgalā. Kā vērtējat jaunievēlēto darbarūķu veikumu?

Rīgas domes koalīcijai ir paveicies, ka tagad ir pandēmija. Normālā situācijā būtu skaidri redzams, uz ko viņi patiesībā ir spējīgi. Šobrīd varam secināt: Rīga ir pilna ar maziem projektiem un ar pagaidu risinājumiem. Kādu laiku Rīgu jau ir pārņēmusi stabiņu epidēmija, un mums atkal stāsta, ka tas ir pagaidu risinājums. Dažās vietās stabiņi ir kaut kāds risinājums, bet lielākoties šie stabiņi ir pilnīgi garām. Bet par visiem šiem pagaidu risinājumiem, kuriem nav nekāda izvērtējuma, rīdzinieki maksā savu nodokļu naudu. Neviens no Rīgas domes nav pajautājis CSDD, VUGD un NMPD viedokli par šiem stabiņiem. Kad RD vicemēram Ķirsim uzdod konkrētus jautājumus, viņš atbild tikai to, ka viss ir satiksmes drošības dēļ. Kādi ceļu satiksmes negadījumi ir notikuši, piemēram, uz Tērbatas ielas, kur ātruma ierobežojums ir 30 kilometri stundā? Ķirsis nezina.

Pagaidu risinājumi ir arī plastmasas podi uz dažām ielām?

Jā. Nereti izskatās diezgan bezgaumīgi. Bet nu kā pagaidu risinājumi... varbūt arī pieņemami. Zināt, Rīgas pašvaldība atšķiras no citām pašvaldībām ar to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tai vajadzētu sevi parādīt no vislabākās puses. Šobrīd mēs neredzam galvaspilsētu. Taču vajadzētu būt tā, ka uz Rīgu brauc skatīties no citām pilsētām, lai ņemtu piemēru. Bet ir citādi: daudzas Latvijas pilsētas ir gaumīgi sakoptas, ļoti labi izskatās, piemēram, Valmiera, Alūksne, Kuldīga, Jelgava, Cēsis, Ventspils, Liepāja un citas pilsētas. Un kas, piedodiet, interesants ir Rīgā? Kas šeit notiek tāds, lai uz Rīgu brauktu interesentu pulki?

Rīgā neredz ne pulkus, ne mazākas vienības. Protams, lielu vainu var uzņemties kovids, tomēr arī bez tā diez vai Rīgā būtu pulki. Kas par vainu?

Pilsētas centrs tiešām ir tukšs. Tā ir daudzu lielu pilsētu nelaime: cilvēki brauc prom no pilsētām. Pēdējos gados Rīga ir zaudējusi ap 40% iedzīvotāju. Līdz 2014. gadam Rīgā daudzus īpašumus iegādājās nerezidenti, bet pēc „Krim naš” šādu pirkumu skaits krasi samazinājās. Rīgas centra māju logos vairs neredz gaismas... Un kāpēc gan uz tādu pustukšu pilsētu braukt, piemēram, Jūrmalas un Pierīgas iedzīvotājiem, lai apmeklētu restorānu? Vajadzēs domāt, kur atstāt auto, kā apbraukt korķus utt. Jūs labāk izvēlēsieties kādu citu netālu pilsētu. Un tā - gribot vai negribot - no pilsētas centra tiek izmesti ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmējdarbība. Tagad vairākas ielas, kurās bija trīs braukšanas joslas, tiek sašaurinātas līdz vienai braukšanas joslai, visu pārējo atvēlot velosipēdistiem. Nu, tas ir prātīgi - veidot permanentus sastrēgumus? Ja gribas pilsētas centru, kur nav auto, tad vajag veidot pazemes un daudzstāvu autostāvvietas. Vai tās vajadzētu veidot par RD naudu? Domāju, ka ne. No privātuzņēmējiem interese par to ir, tad - uz priekšu. Tikai tad, kad tādas stāvvietas būs izveidotas, varēs sākt domāt par Rīgas ielu sašaurināšanu velosipēdistu un gājēju labā.

Bet Rīgas plānos tomēr ir arī lieli projekti. Piemēram, koncertzāle.

Brīnos, cik viegli galvaspilsētas vadība atteicās no Kongresu nama. Pirms kāda mēneša izskanēja informācija, ka RD piedāvā valstij Kongresu namu, lai tur izveidotu koncertzāli. Bet Kongresu namu līdz šim izmantojušas Rīgas skolas, citas pašvaldības struktūras, tur notiek arī visi komercpasākumi. Ja Kongresu namu izremontētu un nomainītu krēslus, šī koncertzāle arī turpmāk būtu pieprasīta. Arī maestro Raimonds Pauls savulaik ir paudis, ka bez lielās akustiskās koncertzāles pilsētai ir nepieciešama arī neliela kamerzāle ar mazāku skatītāju skaitu, bet ar labiem apskaņošanas rādītājiem.

Kur, jūsuprāt, vajadzētu būt koncertzālei?

Es balsotu par Andrejsalu. Zemes īpašums Daugavas akvatorijā ir ļoti vērtīgs. Arhitektūra upes vai jūras krastā - labs risinājums. Koncertzāle Andrejsalā veicinātu visas šīs pilsētas daļas attīstību. Tas būtu liels, nozīmīgs projekts. Bet RD vadība runā tikai par maziem projektiņiem, sadala naudu, neredzot plašumu.

Pie lielajiem projektiem ir pieskaitāma arī „Rail Baltica” būve.

Tas ir gadsimta projekts. Jādomā tā, lai tas stimulētu pilsētas un valsts attīstību, nevis tikai sadalītu Rīgu divās daļās. Kad vēl biju domes priekšsēdētājs, mēs ar attīstības departamenta cilvēkiem saskaitījām, ka pilsētas centram nepieciešams līdzfinansējums 110 miljonu eiro apmērā. Bet lai šis projekts būtu tiešām izcils, ir vajadzīgs ap 400 miljonu eiro līdzfinansējums. Satiksmes ministrija iedeva tikai 28 miljonus eiro. Ļoti žēl, ka šis gadsimta projekts pilsētu tikai sadalīs, un viss. Un atkal top aktuāls jautājums: cik aktīvs šajos jautājumos ir Reira un Kariņa partijas pārstāvis Vilnis Ķirsis un cik aktīva ir vicemēre Linda Ozola (JKP), runājot ar savu partijas biedru - satiksmes ministru Tāli Linkaitu?

Vecrīgā gandrīz neredz tūristus. Ieņēmumi no tūrisma - tas ir liels vai mazs projekts?

Vajadzētu būt lielam. Nekur neredzu Rīgas reklāmu - tūristi, brauciet uz Rīgu! Pie mums ir tas un tas, un tas! Brauciet uz Rīgu no Latvijas, no Baltijas valstīm, no Eiropas! Kādu laiku RD vadīja pagaidu administrācija - nepolitiski cilvēki. Jā, arī pirms gada bija kovids, tomēr vasarā parādījās reklāma: brauciet uz Rīgu, te ir viesnīcas, te ir restorāni! Tagad par Rīgu nav nekā. Toties ir reklāmas - brauciet uz Kuldīgu un Cēsīm! Brauciet uz Igauniju! Mūsu dome tikai diskutē, bet nevar izlemt un pateikt - būs tā un tā. Mums ir tikai „pagaidu risinājumi”. Rīgas izpildvarai ir ļoti grūti strādāt, jo nepārtraukti „strādā” dažādas komisijas un komitejas, proti, diskutē un diskutē. Darbdienās notiek pa divām, pa trim sēdēm, kas ilgst divas vai vairāk stundu, - darbdiena beidzas! Bet darbs reāli nenotiek... Tāpēc daudzi cilvēki aiziet no šīs bezjēdzības, bet daudziem RD administrācija „palīdz” aiziet. Tā notika arī ar Aivaru Tauriņu.

Paklausījos vienu no sēdēm, kad ķidāja „Rīgas mežu” bijušā vadītāja Aivara Tauriņa „lietu”. Teksti bija nožēlojami, un tie nekādā veidā neatklāja Tauriņa „vainu”.

Aivaru Tauriņu vērtēju augstu, viņš bija ļoti labs menedžeris. Strādājot ar Tauriņa kungu, man nebija pat aizdomu ēnas par viņa godīgumu. Tā RD administrācijas sazvērestības teorija mani neiespaidoja. Pret Tauriņu RD administrācija izturējās netaisnīgi un nekrietni. Tāda pati attieksme bija arī pret Centrāltirgus valdi: vai nu aizej pats, vai tevi piespiedīs „aiziet” pēc Tauriņa scenārija. Direktors izvēlējās aiziet pats. Nebūsim naivi - aiz visām šīm RD administrācijas bīdītajām lietām ir kaut kādas biznesa intereses. Toties RD vadībai faktiski nav nekādas intereses par Dziesmu svētku estrādi. Nav nevienas idejas, lai šis objekts kļūtu konkurētspējīgs.

Nuja, no Dziesmu svētku estrādes neko nevar „dabūt”... Atšķirībā no „Rīgas mežiem”. Bet kas tad viņus patiesi interesē?

Tas jāpajautā RD vadībai. Taču tas, par ko šobrīd vajadzētu runāt... Tagad valdībā notiek diskusijas par obligāto vakcināciju, un Rīgā ir daudz vispārizglītojošo skolu, tāpēc RD vadībai vajadzētu paust savu viedokli - ko darīt ar vakcināciju? Pedagogiem būs obligāta vakcinācija vai nebūs? RD vadība sēž stūrītī un klusiņām gaida: ko teiks valdība? Vicemērs Ķirsis pārstāv premjera partiju, bet Staķis pārstāv partiju, kurai ir veselības ministrs. Jau sen esmu teicis: jums vajadzētu rūpēties par rīdziniekiem gan no veselības, gan ekonomiskās puses, jo tieši Rīgā ir visaugstākais inficēto skaits. Bet viņi klusē. Varbūt baidās no saviem partijas vadoņiem? Varbūt mēram un vicemēram nav atbilstošas autoritātes savā partijā?

Arī šoreiz valdība ir aizkavējusies ar saviem vakcinācijas veicināšanas lēmumiem. Bonusu spēlē tagad ir iesaistījusies arī pašvaldība. Manuprāt, lēmumus jau vajadzēja pieņemt maijā. Tad bija iespēja arī pedagogiem Rīgā palielināt algas, nevis tagad, kad visi atrodas atvaļinājumā, piesolīt bonusus, kas pienāksies skolai, lai iegādātos kādas tehniskas lietas. Varbūt skolotāji vai skolas darbinieki ikdienā tās pat neizmantos. Tāpēc sasniegt 80% vakcināciju skolotāju vidū līdz 1. septembrim praktiski nebūs iespējams.

Kad vajadzēja tapt ievēlētiem, tad jau droši vien bija... Ļoti labi atceros, ka RD priekšvēlēšanu karsonī Vilnis Ķirsis apgalvoja, ka viņam esot plāns Rīgas infrastruktūras uzlabošanai, tostarp arī Brasas tilta remontam, kas pussadrupis stāv joprojām un „veiksmīgi” audzē bērziņus starp sliedēm...

Jā, tagad tik varētu sākt darīt, bet... Tur bija neveiksmīgi risinājumi gan iepriekšējās domes, gan pagaidu administrācijas laikā. Taču tagad nenotiek pilnīgi nekas, kaut arī budžetā ir paredzēti seši miljoni eiro Brasas tiltam. Pēc diviem gadiem ir paredzēti lielie dziesmu svētki, un mēs tikai varam cerēt, ka Brasas tilts būs atjaunots uz to laiku - kā gan mēs bez tā varētu iztikt dziesmu svētkos?

Ja runājam par Saeimas vēlēšanām, kas notiks mazliet vairāk nekā pēc gada - kādas jūsu prognozes?

Koalīciju veidojošajām partijām šobrīd reitings ir tik zems kā vēl nekad, un

loģiski, ka uz politiskās skatuves parādās cilvēki, kuri kritizē valdību. Runājot par mani un GKR, uzskatu, ka mūsu partija var startēt Saeimas vēlēšanās.

Pērnā gada RD vēlēšanas pierādīja, ka mēs neesam kaut kāds pielikums vienai citai partijai. Mums ir ko pateikt valstiskā līmenī. Un mēs protam strādāt. Tas nav normāli, ka Rīga ir kā pēdējā pietura tiem, kuri gatavi braukt prom no valsts, nav normāli, ka daudzi cilvēki dodas strādāt uz Rīgu, dzīvo kaut kādos hosteļos un nedēļas beigās brauc atpakaļ uz laukiem. Vajag panākt, lai tur, viņu dzīvesvietās, ir darba vietas. Skatīsimies, ar ko un vai varam veidot apvienību. Vai Ainārs Šlesers paveiks „mājasdarbu”, veidojot savu partiju? Kā ar savas partijas veidošanu veiksies Vjačeslavam Dombrovskim? Patlaban labi izskatās ZZS, kas daudzas lietas un problēmas vērtē pragmatiski.

Un kā tad ir Rīgas domē? Balsojumos neatbalstāt koalīciju?

Šobrīd valdošajai koalīcijai balsu pietiek. Atsevišķos balsojumos arī LKS ir kļuvusi progresīvāka.

Progresīvo krievu savienība? Ir novērots, ka „progresīvajiem” un LKS viedokļi daudz kur saskan.

(Smejas). Mēs balsojam „par”, ja priekšlikums ir loģisks. Nav jau tikai poga ar „pret”. Savulaik mēs atbalstījām Mārtiņa Staķa ievēlēšanu. Tagad mēs to nedarītu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.