Truksnis: Jūrmalnieki zina, ka Latvijas Zaļā partija pilda solījumus. Tāpēc es turpinu būt mērs

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (Latvijas Zaļā partija)

Jūs atkal esat pilsētas mērs, un šī nav pirmā reize. Rīgā brīnās, kā jums tas izdodas...

Kad es sāku tā nopietni vadīt Jūrmalu pirms 11 gadiem, pilsētā vēl bija liela nestabilitāte - pašvaldības sadrumstalotība, bieža priekšsēdētāju mainība. Tas šajā laikā ir izbeidzies, un tas nāk pilsētai par labu. Tolaik bija svarīgi mainīt šo skandalozo pilsētas tēlu, kas pamazām arī ir izdevies.

Vēl ļoti nopietna nepieciešamība bija atrisināt nekustamā īpašuma nodokļa problēmas.

Vēl problēma bija tā, ka iepriekšējos plānošanas periodos Jūrmala nebija pielaista klāt Eiropas Savienības finansējumam. Citas lielās pilsētas dabūja Eiropas naudu, bet Jūrmala 2007. - 2013. gadā nedabūja. To vajadzēja lauzt un mainīt, un tas ir izdevies.

Mums pārmet visādus “grēkus” - ka dodam cilvēkiem atbalstu, neliekam maksāt augstu nekustamā īpašuma nodokli, ka pensionāriem ir zāļu pabalsti, ir jaundzimušā pabalsts, ir brīvpusdienas skolēniem un braukšana autobusā jūrmalniekiem par velti. Taču šie atvieglojumi veido tikai apmēram 5% no pilsētas budžeta - budžets ir sabalansēts un pārdomāts.

Strādājam arī pie investīciju projektiem - pašlaik esam piesaistījuši 87 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem un 50 miljonus paši investējuši pilsētas attīstības vajadzībām. Galvenais, ka vairs nav tās raustīšanās no grāvja uz grāvi, kas agrākos laikos neļāva pašvaldībai pieņemt nopietnus lēmumus un produktīvi strādāt. Tagad ir izdevies nolikt Jūrmalas pašvaldības darbu uz normālām sliedēm. Un jūrmalnieki to novērtē.

Vēl jūrmalnieki novērtē to, ka ir tomēr politiķi Latvijas politikā, kas pilda savus solījumus. Tas gan nav raksturīgi Latvijas politikai, tomēr tādi politiķi ir.

Mēs uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām nācām ar solījumiem par parku, ceļu, kultūras objektiem, kas ir pats par sevi saprotams, bet vēl solījām 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim Jūrmalas iedzīvotājiem. Tas neskar ārzemniekus, kas nemaksā nodokļus pilsētai - viņiem jāmaksā pilna summa.

Kāpēc bija tāds solījums, un kāpēc to izpildījām? Tāpēc, ka nekustamā īpašuma nodoklis jūrmalniekiem ar atlaidi ir apmēram tāds pats kā jelgavniekiem vai liepājniekiem. Taču jūrmalnieki nav trīs reizes bagātāki par jelgavniekiem vai liepājniekiem.

Ir oponenti, kas mums pārmet, kāpēc tad nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ir arī Jūrmalas bagātniekiem - kāpēc viņi maksā mazāk?

Varētu jau viņus šķirot, bet rodas jautājums, kur būs tā līnija, kuru novilksim - ja cilvēka ienākumi ir 100, 50, 30 tūkstoši gadā vai ja 20? Zeme ir viena - uz zemes var uzcelt pili un var uzcelt būdiņu. Ir būdiņas, kas celtas senos laikos un kur dzīvo skolotāja, bet var būt uzcelta arī pils. Par būdiņu pienāktos mazs nodoklis, par pili - liels. Varētu jau arī dalīt jūrmalniekus bagātajos un nabagajos, bet tad izjūk visa sistēma. Un nav jau to bagātnieku nemaz tik daudz. Pilsētā ir 13 000 kadastrālo vienību, bet to bagātnieku ir labi, ja 500. Ja pašvaldība sāks šķirot iedzīvotājus, tad izjuks visa pašreizējā sistēma - pašlaik ir ļoti vienkārši - izsūtām visiem rēķinus, visiem ir 90% atlaide, to var viens cilvēks izdarīt. Ja sāksim iedzīvotājus šķirot, tad būs jātērē liels administratīvais resurss, lai nodokli iekasētu - vajadzēs ņemt no visiem iesniegumus, pārbaudīt visiem ienākumus. Beigās varbūt administratīvie izdevumi sanāks lielāki nekā nodoklis, ko varēsim iekasēt.

Un vēl ir tāds faktors, ka pašlaik pašvaldības cīnās par iedzīvotājiem. Ja bagātam cilvēkam ir nekustamais īpašums gan Rīgā, gan Jūrmalā, tad viņš padomās, kur labāk deklarēties - ja Rīga dos labākus nosacījumus attiecībā uz viņa nekustamā īpašuma nodokli, tad viņš varbūt deklarēsies Rīgā.

Ir vairāki iemesli, kāpēc šo sistēmu uztaisījām vienkāršu.

Šī lieta vēl pirms astoņiem gadiem ārkārtīgi satrauca jūrmalniekus - viņi dzīvoja tādā baiļu gaisotnē, ka tūlīt notiks “genocīds” pret jūrmalniekiem, kuriem nekustamā īpašuma nodoklis kļūs nepanesams, un viņiem būs jāatstāj savas mājas, kurās viņu ģimenes dzīvojušas paaudzēm ilgi. Jo kāds miljardieris varbūt būs blakus nopircis īpašumu par ļoti dārgu naudu, tāpēc būs milzīgi pieaugusi arī apkārtējo īpašumu kadastrālā vērtība. Šis jautājums ir atrisināts, un nesamērīgi nodokļi nav jāmaksā.

Ieejot Jūrmalas domes ēkā, vestibilā uz galda pamanīju anketu, kas jāaizpilda pensionāriem, lai saņemtu pabalstu medikamentu pirkšanai. Vai tā nav pašvaldības naudas šķiešana?

Jā, esam pildījuši solījumu rūpēties par pensionāriem un par ģimenēm ar bērniem. Pensionāriem dzīves kvalitātes nodrošinājumam ir svarīgi medikamenti, tāpēc mēs kompensējam 150 eiro zāļu iegādei.

Par Jūrmalu mēdz teikt, ka mēs esam “bagātā Jūrmala” un ka nav jau liela māksla dot visādas atlaides un sabiedrisko transportu par brīvu. Taču, dārgie kritiķi, kad mēs esam samaksājuši 12 miljonus jeb septīto daļu mūsu ieņēmumu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tad beidziet mums teikt, ka esam “bagātā Jūrmala”! Tad mēs esam vienādi ar citām pašvaldībām.

Un tad pašvaldībām ir politiskā izšķiršanās - vienas var darīt to, citas kaut ko citu. Mums ir sava politika un savas izvēles.

Sabiedrisko transportu par brīvu izvēlējāmies tāpēc, ka Jūrmala ir ļoti gara pilsēta - mums ir Lielupe un ir Ķemeri. Sabiedriskais transports par brīvu ir tam, lai dažādas pilsētas vietas sasaistītu, lai būtu pieejami pakalpojumi, lai ģimenēm ar bērniem būtu pieejami pulciņi. Pensionāriem sabiedriskais transports par brīvu iedod dzīvību - viņiem ir pilnvērtīga dzīve, ja nav jāsēž savās četrās sienās, ja var aizbraukt ciemos no Ķemeriem uz Bulduriem, ja var apmeklēt muzejus, kas arī ir par brīvu.

Jūrmalā tika palielināts jaundzimušā pabalsts līdz 500 eiro. Jūrmala ir vienīgā pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits nevis samazinās, bet palielinās.

Ik pa četriem gadiem nāk jauni mandātu gribētāji, zinātāji, kā labāk, un Trukšņa kritizētāji, taču iedzīvotāji paskatās, ka Trukšņa vadītā dome ir agrāk solījusi un solījumus izpildījusi. Tā ir cilvēku reālā dzīve - viņiem ir svarīgas praktiskās lietas, piemēram, tas, ka bērnudārzos un skolās līdz pat 12. klasei pusdienas ir par brīvu. Sabiedriskais transports par brīvu nozīmē, ka ģimenei ar diviem bērniem apmēram 200 eiro mēnesī ietaupās.

Viena lieta ir investīcijas, stratēģija nākotnei, bet ir arī tā, ka tai ģimenei, kas plāno bērniņu, vajag stabili justies un jāzina, vai rīt dramatiski nesaruks ieņēmumi, tam pensionāram zāles vajag pirkt šodien, jo rīt varbūt būs par vēlu un tās nebūs vairs vajadzīgas.

Mums, protams, ir arī investīciju projekti un daudz stratēģiju dažādās jomās. Ir iecere Jūrmalai kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā - tas viss ir. Bet ne mazāk svarīgi ir parūpēties, lai šajā nākotnē Jūrmalā būtu cilvēki. Es domāju, ka 1000 eiro jaundzimušā pabalsts ģimenēm varētu būt visnotaļ noderīgs, un mēs pie tā strādājam, lai šādu summu nākamajā gadā nodrošinātu.

Mēs strādājam arī pie ieceres, lai jūrmalniekiem varētu nodrošināt braukšanu uz Rīgu vilcienā par brīvu. Par to esam runājuši ar “Latvijas dzelzceļu” un runāsim vēl. Ja jau ir tāda nepieciešamība samazināt izmešus, no automašīnām pārsēsties uz sabiedrisko transportu un Rīgā tam par godu ir jau daudz stabiņu izvietots, tad jo īpaši nepieciešams ir, lai Jūrmalā cilvēki pārsēžas uz elektrisko vilcienu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) arī domā, ka tā ir laba ideja, ja būs vienotā biļete un cilvēki pārsēdīsies uz vilcieniem, tikai nākamais teikums viņa sacītajā ir tāds, kam nevaru piekrist - viņš pauž, ka nevajag vadāt ar vilcienu arī bagātniekus. Bet šie bagātnieki jau no saviem bentlijiem nepārsēdīsies uz vilcienu, ja viņam būs brīvbiļete. Bet, ja viņš to izdarīs, tad tas būs lieliski! Būs tīrāka un zaļāka vide.

Es Jūrmalas attīstību redzu tā, ka tai nav jābūt kā megapolei, kas cilvēku izspiež kā citronu un paņem no viņa visu, un izdzīvo tikai tas, kurš stiprs. Jūrmalai manā uzskatā jābūt kā miera ostai, kur cilvēks jūtas drošs, kur viņa bērniem ir brīvpusdienas, bet vecumā pašvaldība palīdz nopirkt zāles un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Tomēr relatīvi nesen - pirms pieciem gadiem arī jūs bijāt iejaukts skandālos. Vai tagad vētras bangošana Jūrmalas miera ostā ir rimusies?

Jā, bija epopeja par partiju finansēšanu, no kā KNAB centās vēl izzīst ārā visādas citas lietas. Īsti beigusies vēl nav tiesvedība vienā lietā, tāpēc par to nedrīkstu izteikties.

Kriminālprocesi tika uzkonstruēti pirms 2017. gada vēlēšanām, un uz Kauguru kultūras nama skatuves KNAB darbinieki kā Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji aģitēja, ka jābalso par viņiem, nevis par “korumpēto” Truksni.

2016. gadā mani saņēma ciet par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Pēc tam vēl tika izgudrotas lietas klāt par kaut kādām kukuļņemšanām un dzīvokli, kurā es faktiski dzīvojis nebiju... Vienu krimināllietu izbeidza prokuratūra - par partiju finansēšanu konstatējot, ka tur nav nozieguma sastāva. Otru lietu izbeidza pats KNAB. Ir vēl viena lieta - par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī viltota dokumenta izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Tas ir tā, ka tiek kaut kas saslaucīts un makšķerēts - ja nevar par vienu lietu apsūdzēt, tad izdomā kaut ko vēl un vēl. Kad vienas lietas izgāžas, izdomā vēl kaut ko. Arī šajā trešajā lietā pirmajā instancē ir mani attaisnojošs spriedums, bet līdz galam lieta vēl nav iztiesāta, un komentēt vēl to nevaru.

Ar to pirmo lietu bija tā, ka gluži normāli un dabiski cilvēki mēdz savā starpā tikties un runāties. Šādās sarunās mēdz nonākt arī līdz tam, ka cits citam pavaicā, vai nevēlies atbalstīt mūsu partiju. Es taču to nezinu un neesmu atbildīgs par to, ko cits citam ir vaicājis un kādā veidā ko atbalstījis. Varbūt kāds tur bija kaut ko pārkāpis, pārskaitījis savu vai ne savu naudu... Es taču tur klāt neesmu stāvējis.

Tas jau bija skaidrs arī pašam KNAB. Viņi taču zināja, ko viņi zina, ko nezina. Viss, ko viņi zināja - ka es kādam esmu pavaicājis, vai kādi uzņēmēji nevar atbalstīt partiju. To zināja arī KNAB, ka neesmu veicis nekādus noziegumus, bet tik un tā rīkojās - galvenais bija uztaisīt kratīšanu, aizturēšanu, šovu.

Bet nu ar tukšiem šoviem acīmredzot nepietiek, lai iegūtu varu Jūrmalā. Jūrmalnieki mani pazīst. Tāpēc esmu pilsētas mērs.

* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais