Vjačeslavs Dombrovskis: Aizņemšanās politikas paģiras būs smagas

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saruna ar Saeimas deputātu, partijas "Republika" līdzpriekšsēdētāju, bijušo ministru ekonomikā, izglītībā un zinātnē Vjačeslavu Dombrovski

Eksperti prognozē vēl drūmāku rudeni nekā iepriekšējā gadā. Krīzes plāna īsti nav. Kā vērtējat valdības lēmumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un vakcināciju?

Ar nožēlu jāsaka, ka sabiedrībā skaļas ir divas galējības - kovidhistēriķi un antivakseri. Diemžēl valdība neiet pragmatisku, izsvērtu ceļu, bet ir ieslīgusi galējā kovidhistērijā. Diemžēl tas, ko redzējām pēdējā pusotra gada laikā, demonstrē šo histēriskumu - ir bijuši maksimāli ierobežojumi, kas nav bijuši adekvāti, kas ir bijuši absurdi un dažkārt nav bijuši arī praktiski izpildāmi. Bet cena tautsaimniecībai ir bijusi ļoti dārga.

Tikmēr visādiem pabalstiem no aizlienētas naudas ir iztērēti gandrīz divi miljardi eiro.

Ja skatāmies uz Krišjāņa Kariņa valdības darbību četru gadu griezumā, tad šī valdība sāka ar valsts parādu aptuveni 10 miljardu apmērā, bet beigs ar 17 miljardiem - valsts parāds būs palielinājies par septiņiem miljardiem eiro.

Arī pašlaik joprojām valdībai nav atbilžu uz vairākiem ļoti svarīgiem jautājumiem, Piemēram, cik ilgi būs derīgs “sadarbspējīgais kovidsertifikāts”?

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju - puse - nav vakcinējušies, bet valdība saka, ka ekonomika būs atvērta tikai tiem, kas ir vakcinējušies, tātad skaidrs, ka puse pakalpojumu būs aizvērta. Tātad valdība grasās to kompensēt, aizņemoties naudu? Vai varbūt valdība grasās noskatīties, kā pakalpojumu sektorā notiks bankroti, cilvēkus atlaidīs no darba? Bet tad šie cilvēki izies ielās.

Ilgtspējīgas attīstības komisijā skatīsiet jautājumus par būvniecības nozares pārkaršanu. Atbildīgās amatpersonas gan izteikušās, ka pārkaršana nedraud. Kāds ir jūsu kā ekonomista redzējums, un cik pareizi ir lēmumi par lielu objektu būvniecību tieši šajā laikā?

Mēs komisijā redzam, ka Ekonomikas ministrijas nostāja ir lielā mērā atkarīga no tā, kādas prognozes tiek ņemtas vērā un ņemtas par pamatu. Ir divu veidu prognozes. Vienas ir statistiskās prognozes, kas balstās uz to, kas ir bijis līdz šā gada jūlijam. Bet ir arī ekspertu prognozes, piemēram, to ekspertu, kas darbojas rūpniecības jomā, prognozes.

Ekonomikas ministrijā uzskata, ka izmaksu pieaugums būvniecībā būs mazāks nekā 2%. Jebkuram cilvēkam, kurš ir saskāries ar šo jomu - ar remontiem vai būvniecību -, ir skaidrs, ka tas ir smieklīgi. Pēdējo mēnešu skaitļos redzam, ka būvniecības izmaksu sprādziens ir liels. Tostarp būvniecības jomas eksperti lēš, ka šis būvniecības izmaksu palielinājums ir gandrīz 10%.

Ja Ekonomikas ministrija par pamatu paņemtu ekspertu, nevis statistiskās prognozes, bet mēs jau pašlaik atrodamies “sarkanajā” ekonomikas pārkaršanas zonā. Tas nozīmē, ka jau šodien un pašlaik nodokļu maksātāji pārmaksā par publiskajiem būvniecības projektiem. Pārmaksā arī privātais sektors. Tas nozīmē, ka valdībai vajadzētu pašlaik piebremzēt ar jauniem projektiem un iecerēm būvniecības jomā. Liela nauda, un tā ir liela nauda no diviem miljardiem, kas šogad ir aizlienēti, aiziet būvniecības nozarei. Ar to vajadzētu piebremzēt.

Bet naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis...

Dažiem cilvēkiem šķiet, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Pašlaik tā saucamā procentu likme jeb maksa par naudas aizņemšanos ir tuvu nullei. Bet turpmāk tā nebūs. Tiklīdz parādīsies inflācija, bet inflācija jau ir, tad tās procentu likmes kāps. Procentu likmes būs tādas pašas vai lielākas nekā inflācija.

Tad jāparēķina. Latvijas valsts ir parādā 17 miljardus eiro. Šī nauda ir aizņemta uz īsu brīdi - uz vienu vai diviem, trim gadiem. To vajadzēs pārfinansēt. Tas nozīmē atkal iet uz tirgu un atkal aizņemties naudu. Bet turpmāk procentu likmes būs citas - ja inflācija būs ap 3%, parāda apkalpošanas izmaksas būs vismaz pusmiljards. Tā būs nauda, ko vajadzēs atņemt citām nozarēm -veselības, izglītības, labklājības un citām. Tās paģiras būs smagas.

Finanšu ministrijai valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam bija jāiesniedz Ministru kabinetā vairāk nekā pirms gada, taču tas joprojām nav izdarīts. Vai tas faktiski nozīmē, ka nodokļu politikas reformas top šaurā lokā vai tā vispār netiek plānota ilgtermiņā?

Tas liecina par haosu valsts pārvaldē. Īpaši tādā svarīgā jomā kā nodokļu politika, kur valdībai ir pienākums dot savu svarīgu redzējumu par to, kas notiks vai nenotiks nākamo septiņu gadu laikā. Ir taču tik daudz runāts, ka nodokļu politikai vajadzētu būt stabilai, prognozējamai, lai uzņēmēji zina, kas notiks. Taču Finanšu ministrija jau vairāk nekā gadu uz šiem jautājumiem neatbild. Ir atrunas, ka kovida pandēmija, taču Veselības ministrijai pandēmija tomēr nav traucējusi pastāstīt par saviem plāniem un iecerēm.

Ja Finanšu ministrija jau gadu nespēj noformulēt savu nostāju, tad tas ir haoss.

Esat nodibinājis jaunu politisko partiju “Republika”. Kā panāksiet to, ka tā nav vienu Saeimas vēlēšanu projekts?

Partija “Republika” ir vismaz uz 20 gadiem. Tā ir partija, kas ir sakņota misijā panākt uzlabojumus sociālajā, veselības, uzņēmējdarbības jomā. Apsolām, ka nebūs neviens pensionārs, kurš saņems mazāk par 400 eiro. To spēsim izdarīt jau pirmajā gadā.

Tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāgaida 20 gadi. Mēs apsolām, ka mūsu darbības laikā alga Latvijā četros gados vidēji bruto sasniegs 2000 eiro.

Pensionāru Latvijā ir ļoti daudz. Kur ņemsiet naudu?

Tas ir solījums, kuru spēsim izpildīt savas valdīšanas pirmajā gadā. Un visiem pensionāriem tiks būtiski paceltas pensijas šajā laikā. Un nodokļu slogs nemainīsies - būs stabilitāte.

Slavens ir Kariņa teiciens “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”. Tomēr tā ir aizņemta nauda. Kā vērtējat to, kur tā tiek tērēta, un kā prognozējat atdošanas scenāriju? Atkal būs “jāsavelk jostas” ?

Ir nepieciešami tādi ierobežojumi, kas ir izsvērti un nepieciešami. Bet ir piemērs. Kariņa valdība un arī Saeima noraidīja mūsu priekšlikumu. Te bija runa par cilvēkiem, kas ir pārslimojuši kovidu, bet kuri nevar to pierādīt, jo ģimenes ārsts viņiem ieteica labāk palikt mājās.

Runa ir par vismaz vai apmēram 20 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kuri varētu saņemt kovidsertifikātu. Viņi varētu saņemt tos pakalpojumus, kas ir pieejami valstī - iespēju pusdienot restorānā, apmeklēt koncertus. Taču viņi to nevar.

Valdība ir noraidījusi mūsu priekšlikumus. Tas nozīmē, ka puse ēdināšanas nozares nestrādās, pusei uzņēmumu būs problēmas, puse darbinieku ies projām un meklēs darbu citās valstīs.

Valstij vajadzēs atkal aizņemties - maksāt pabalstus par to, ka pieprasījuma nav. Tātad būs bankroti, cilvēku atlaišana, varbūt arī cilvēki ielās.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais