Edgars Tavars: Valdības kļūdu ir tik daudz, ka no tām var taisīt virtenes un krelles

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju, Saeimas deputātu Edgaru Tavaru (ZZS)

Vai taisnība, ka jūs būsiet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vienīgais premjera amata kandidāts? Vai arī būs kādi citi kandidāti?

Pašlaik viss vēl ir procesā. Latvijas Zemnieku savienība aizvakar izvirzīja Viktoru Valaini. Arī Latvijas Zaļā partija izvirzīs savu kandidātu. ZZS iekšienē notiek diskusijas par kandidātiem. Būs konkurence, lai pēc vēlēšanām būtu spēcīgs Ministru prezidents, kurš var vadīt valsti. Būs ļoti nopietni jāstrādā pie pandēmijas seku novēršanas kopējai sabiedrības labklājībai. Par kandidātiem mums ZZS ietvaros notiek demokrātisks diskusiju process.

Pagājušajā nedēļā premjers Krišjānis Kariņš TV 24 raidījumā izteicās, ka pie mazās vakcinācijas aptveres vainīgi kādi pseidopolitiķi un Saeimas deputāti, kuri stāsta sabiedrībai, ka pandēmijas nav un kovids nav bīstams. Kuri deputāti tie ir?

Neesmu dzirdējis, ka kādi deputāti tā runātu. Varbūt ir kāds politiķis no jaunajām partijām, kuras nav Saeimā? Bet grūti komentēt Kariņa vārdus un vārdos nenosauktus cilvēkus. Es personīgi tā neesmu runājis, un man nav tādu uzskatu, ka pandēmijas nav. Tā runāt būtu absurds. Mans uzskats, un arī ZZS Saeimas frakcijas uzskati ir tādi, ka valdībai jāpieņem skaidri, saprotami, izsvērti, profesionāli lēmumi. Tie var būt arī stingri, bet tiem jābūt uz rezultātu vērstiem. Un nevar tā darīt, ka vienā dienā tiek pieņemts viens lēmums, nākamajā kaut kas cits, kas ir pilnīgi pretējs iepriekšējam. Pēc tam nākamajās dienās iepriekšējie lēmumi tiek atcelti un tiek pieņemts atkal kaut kas cits. Kādi būs tirdzniecības ierobežojumi, vai būs obligāta vai neobligāta vakcinācija un tā tālāk. Ir pieņemta virkne haotisku lēmumu, un to ir tik daudz, ka sabiedrība tiek turēta stresā, neziņā, daudzi cilvēki vairs netic valdībai un netic arī, ka jāvakcinējas.

Kāda ir jūsu attieksme pret vakcināciju?

Es esmu vakcinējies, un tā ir manis paša atbildība un mana veselība. Bet jau pašā pandēmijas sākumā un vakcinācijas kampaņas sākumā bija nepieciešams godīgs profesionāļu skaidrojums. Bija nepieciešami arī citi normatīvie akti. Esmu no Saeimas tribīnes vairākkārt aicinājis valdību izvēlēties Dānijas modeli. Ja paši nevar izdomāt neko sakarīgu, paņemiet, iztulkojiet un norakstiet! Valdības koalīcijas nereti ir teikušas, ka grib tiekties Ziemeļvalstu virzienā. Tad kāpēc nepamācīties no Ziemeļvalstīm, kā attiekties pret kovidu un kā pārvarēt pandēmijas radīto krīzi?

Ziemeļvalstīs bija loģiski ierobežojumi, godīgi skaidrojumi no speciālistu puses, tur ekspertiem bija dots vārds izstāstīt visus “par” un “pret” par vakcīnu drošumu, vakcīnu efektivitāti. Bet, piemēram, mans dēls tika testēts 29. augustā, bet atbildi saņēma 11. septembrī. Kur tur kāda loģika, un kur šādai testēšanai ir jēga, ja atbildei būtu bijis jābūt nedaudzu stundu laikā?

Rezultāts ir tāds, ka tagad jau vairākas skolas ir atkal aizgājušas tālmācībā. Ir pilnīgi nevajadzīgs stress, un atkal ir mācību kvalitātes trūkums.

Kariņam un viņa valdībai bija ļoti daudz laika sagatavoties otrajam vai “trešajam vilnim” - kā pāriet uz klātienes mācībām, kā radīt drošu vidi klasē, kā nodrošināt gaisa ventilāciju klasē, kā darīt tā, lai masku nēsāšanas nosacījumi skolā būtu loģiski. Taču valdība daudzas lietas neapzināti vai varbūt pat apzināti ir darījusi tā, lai būtu sliktāk, ne labāk, lai vide būtu nedroša, nevis droša.

Ir jāsaprot, ka ļoti daudz cilvēku netic valdībai, arī dara par spīti, un politiķi nav tie, kam tagad būtu jāiet priekšplānā un jāmāca, kā darīt.

Vai jūs pats, ja ZZS būtu pie varas, rīkotos citādi? Ko darītu?

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš es vērsos pie Valsts prezidenta un pie Ministru prezidenta ar priekšlikumu izveidot profesionālu krīzes centru, bet valdība ielika Evu Juhņēviču par Vakcinācijas projekta biroja vadītāju ar lielu algu un kampaņā iesaistīja varai pietuvinātus “piāristus”, kas situāciju padarīja vēl sliktāku.

Redzam, ka saslimstības pieaugums ir kāpis, ir pieaudzis hospitalizētu cilvēku skaits. Ir hospitalizēti gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Paldies dievam, ka tie, kas ir vakcinēti, slimo daudz vieglākā formā un saslimst daudz retāk. Bet pietrūkst izskaidrojuma. Pašlaik būtu jābūt aktuālam jautājumam par to, vai un kad vajag trešo poti, bet ļoti daudz cilvēku nav pat sākuši vakcinēties. Kā tagad viņus pierunāt?

Ir izdarīta kļūtu virkne - no šīm kļūdām var vērt krelles. Tā vietā, lai mierīgi un izsvērti, pamatoti un precīzi pieņemtu lēmumus, notiek muļļāšanās un cilvēku biedēšana. Tagad, kad ir ziepes un saslimstība aug, tiek meklēta vaina kaut kur ārpusē, citos, atsevišķos politiķos, kuriem nav ne varas, ne ietekmes politikas procesos. Man tas šķiet diezgan nožēlojami. Bet tāds ir pašreizējās valdības stils.

Tā vietā, lai domātu, kā cilvēkus pasargāt, valdošās partijas ir atkal izdomājušas, kā pacelt sev algas. Valsts prezidents tā vietā, lai uzsistu dūri uz galda un padzītu tos, kas nestrādā, vēl filozofē, ka vajag radīt jaunus valsts ministru krēslus un ierēdniecisko aparātu vēl palielināt. Runāt par to viņš pie sevis aicina Saeimas frakciju vadītājus, lai gan pašlaik vajadzētu runāt, kā izvest valsti no pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes. Valsts ārējais parāds skrien debesīs kā lidmašīna paceļoties. Kā to varēs atdot?

Bet iekšlietu ministre tikmēr aizbrauc atpūsties uz Itāliju un liek “instragramā” bildes, kā plunčājas jūriņā. Ir problēmas ar žogu gar robežu, bet ministrei jūra līdz ceļiem.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais