Filips Rajevskis: Dobeles koalīcijas veidošanas krimināllieta nedrīkst "karāties" gadiem ilgi

© Oksana Džadana/ F64

Saruna ar politologu Filipu Rajevski

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu par kukuļošanu pret diviem Saeimas deputātiem saistībā ar “politisko tirgošanos” par amatu sadali Dobeles pašvaldībā.

Kriminālprocess sākts pret Saeimas deputātu, bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (frakcija “Neatkarīgie”) un kādu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem.

Lai panāktu varas maiņu Dobelē, ZZS Saeimas frakcijas telpās uz tikšanos ar deputātiem Viktoru Valaini un Uldi Auguli ieradies Nemiro ar savu palīgu un Dobeles domnieku Māri Feldmani. Tieši viņam piederēja izšķirošā balss Dobeles pašvaldībā, kur par mēru tika ievēlēts ZZS pārstāvis Ivars Gorskis, bet Feldmanis kļuva par vicemēru. Kā to saprast - vai koalīcijas veidošanas sarunas un diskusijas par amatiem tagad būs kriminālsodāmas?

Droši vien, ka velns slēpjas detaļās, bet detaļas mēs neviens pagaidām nezinām. Jācer, ka KNAB zina, kāpēc šādu kriminālprocesu uzsāk. Jo normāls politiskais process paredz, ka tiek dalīta vara - amati. Tiek slēgtas savstarpējas vienošanās, kur vieni atbalsta kādus vienus kandidātus uz amatiem, citi kādus citus. Tā tas ir noticis vienmēr un visur.

Es ceru, ka viss nav tik vienkārši, ka piepeši turpmāk politiskais process tiks kropļots. Jo tad tiks pārtraukta tāda prakse, kas ir demokrātijā - ka tie, kas iegūst varu, iegūst arī amatus un iespējas realizēt savu programmu.

Te ir daudz jautājumu - te pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Jācer, ka tas nebūs negatīvs precedents.

Bet varbūt detaļās velna nemaz nav? Varbūt ir politiskais pasūtījums, lai paralizētu Saeimas opozīcijas partijas?

Nevar visam, kas notiek, karināt klāt politiskā pasūtījuma birkas. Bet noteikti šajā lietā ir ļoti svarīgi, lai atrisinājums nāk pēc iespējas ātrāk, lai KNAB pēc iespējas ātrāk to izmeklē un atklāj, kas ir bijis, kas nav bijis, un tad vai nu aizver to lietu, vai virza uz prokuratūru. Šī lieta nedrīkst “karāties” gadiem ilgi.

Būtu labi, ja KNAB tā darītu. Taču ļoti bieži ir tā, ka lietas velkas gadiem ilgi - iesākas skaļi, bet pēc tam pamazām izplēn un beigās izčab.

Tā tiešām ir ļoti liela problēma, ka mēdz būt lietas, kas skaļi iesākas un beidzas ne ar ko. Bet tās ietekmē politiķa vai amatpersonas reputāciju. Jo, pat ja lieta izčākst, tā velkas politiķim līdzi kā ēna.

Kā vērtējat jaunos kovida izplatības novēršanas noteikumus?

Noteikumi varbūt ir novēloti, bet pareizi. Tie ir nepārprotami vērsti uz “vakcinācijas aptveres” palielināšanu.

Vienā daļā Eiropas tiek atviegloti un atcelti dažādi ierobežojumi, jo sabiedrība ir vakcinēta, bet Latvija iet pretējā virzienā un ir spiesta ierobežojumus pastiprināt. Tas mums daudz maksās sociāli un ekonomiski.

Es nedomāju, ka pārliecinātu vakcinācijas pretinieku ir ļoti daudz. Taču viņi ir skaļi. Bet lielākajai daļai pagaidām nevakcinētu cilvēku trūka impulsa iet vakcinēties. Jācer, ka jaunie noteikumi sekmēs šāda impulsa rašanos. Rindas pie vakcinēšanas centriem rāda, ka noteikumi laikam ir nostrādājuši. Redzēs gan, cik ilgi tās rindas turēsies un kādi būs skaitļi, bet vakcinēto skaitam ir jāsasniedz 70%, lai mēs varētu normāli dzīvot.

Atkal veselības aprūpes sistēmai draud krahs, sabrukums, katastrofa. Jau pie 1000 kovidpacientiem? Bet naudas taču ir bijis tik daudz kā nekad agrāk. Valdībai bija trīs miljardi papildu kovidnaudas.

Jā, 80 miljoni bija papildu gultasvietu izveidošanai. Rodas iespaids, ka nauda ir “izķiņķelēta”.

Valsts kontrolei būtu tam jāpievērš uzmanība. Ja veselības aprūpes sistēmas kapacitāte nav pieaugusi, rodas jautājums, kur tā nauda palika? Vai tā nav aizgājusi privātās medicīnas barošanā, hipotētiskā gultu iespēju radīšanā? Tāpēc ir svarīgi, lai Valsts kontrole turpina revīzijas un kliedē bažas, ja nauda tomēr ir bijusi izlietota tai paredzētiem mērķiem. Bet gultasvietu problēma joprojām pastāv, veselības aprūpes sistēma joprojām ir vāja. Par to kādam būtu jāuzņemas atbildība - ja ne citāda, tad vismaz politiskā.

Elektrībai, gāzei, degvielai cena ir kāpusi mežonīgā ātrumā. Kādi pasākumi šajā situācijā būtu jāveic valdībai? Saeimas opozīcijas priekšlikumus samazināt PVN pozīcija nav atbalstījusi.

Tēma par inflāciju virmo gaisā jau sen - vismaz pusgadu. Pasaulē atgūstas ekonomika un inflācijas spiediens ir milzīgs. Latvija kā laimes saliņa ir gaidījusi, kad arī līdz mums atvelsies vilnis. Bet bija zināms, ka būs inflācijas vilnis visur. Latvijas eksperti vēl pirms pāris mēnešiem stāstīja, ka mums inflācija nedraud, bet ir citās valstīs analītiķi, kuri lēš, ka atsevišķos laika nogriežņos inflācija var sasniegt pat 10%. Tas ir milzīgi - ko tādu sen neesam piedzīvojuši. Tāda inflācija padara nabadzīgos vēl nabagākus. Šādā situācijā ir jautājums, kā šai sabiedrības daļai sniegt palīdzību, neradot vēl papildu inflācijas spiedienu uz ekonomiku?

Pašlaik ir ekonomikas atgūšanās process, bet ir komplikācijas - inflācija energoresursu cenā, loģistikā u.c. Bet šāda situācija ir neparasta - neviens agrāk nebija gaidījis ne šādus ekonomikas satricinājumus, ne arī pandēmiju, kas ir būtiski ietekmējusi visas jomas.

Lai vai kā, valdība nevar izlikties, ka energoresursu cenu kāpuma nav. Diezin vai pašreizējie sociālā atbalsta pasākumi būs pietiekami.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais