Saruna ar finanšu eksperti Sandru Vilcāni
Sandra Vilcāne, finanšu jomas speciāliste ar vairāk nekā 20 gadu stāžu, nu jau četrus gadus cīnās pret iecerēto dolomīta ieguves megakarjera izveidošanu netālu no Ikšķiles, blakus viņas mātei piederošajam īpašumam “Lindas”.
Viņas piesaistītie profesionālie un autoritatīvie eksperti ir atzinuši - vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļi krasi pasliktināsies līdz pat iespējamam veselības apdraudējumam. Tikmēr projekta izstrādātāju veiktie aprēķini un pētījumi veikti pavirši un nekorekti. Arī līdzšinējā vietējā izpildvara un arī atbildīgās valsts institūcijas iedzīvotāju viedoklī ieklausījušās vien formāli.
***
Vai tolaik, kad jūsu ģimene iegādājās “Lindas”, nenojautāt, ka šo apkaimi varētu skart radikālas pārmaiņas?
Protams, nē. Tolaik visos attīstības plānos šī teritorija arī ilgtermiņā bija iezīmēta kā lauksaimnieciskā zona, ar mežu, pļavām. Tieši tādēļ arī izšķīrāmies par īpašuma iegādi, jo manai mātei kā II grupas invalīdei ir ļoti būtiski dzīvot tīrā un nepiesārņotā vidē. Bet jau pavisam drīz Ikšķiles novada dome bez jebkādām konsultācijām ar iedzīvotājiem mainīja zonālo plānojumu no lauksaimnieciski izmantojamas zemes uz rūpniecisko zonu. Faktiski jau tolaik tas nozīmēja, ka ikviens zemes īpašnieks, kuram pieder vismaz pieci hektāri zemes, var uzsākt karjeru veidošanu. Tā arī notika, un dažu gadu laikā darbu uzsāka pieci dolomīta un smilšu ieguves karjeri.
Vai šie jau esošie karjeri jau ir atstājuši ietekmi uz apkārtējo vidi?
Ir, turklāt visai ievērojamu. Karjeriem kļūstot arvien dziļākiem, viss “liekais” ūdens, kas no grunts ieplūst rakšanas zonā, tiek izsūknēts un novadīts kādā virszemes ūdenstilpē. Tādējādi būtiski krītas gruntsūdeņu dabiskais līmenis, jo veidojas tā sauktā depresijas piltuve. “Lindās” to sajutām uzreiz, jo par vairākiem metriem atkāpās ūdens piemājas dīķī. Cieta arī netālu esošais Salēku ezers - arī tur strauji kritās ūdens līmenis, šīs pārmaiņas uzskatāmi esam fiksējuši gan mēs, gan citi apkaimes iedzīvotāji.
Šobrīd jūs aktīvi cīnāties pret SIA “Granāti Plus” iecerēto vēl viena karjera izveidošanu “Lindām” blakus esošajā īpašumā “Granāti”. Ar ko šis karjers atšķirsies no jau esošajiem, un kāpēc tā ietekme uz vidi varētu būt daudz ievērojamāka?
Galvenokārt ar apjomu - esošie karjeri nepārsniedz 5 ha, bet iecerētais būs vismaz 20 ha liels. Turklāt SIA “Granāti Plus” pasūtītajā ietekmes uz vidi novērtējumā nav pat norādīts precīzs dziļums, no atsevišķām pozīcijām secināms, ka tas būs ievērojami lielāks nekā jau esošajos karjeros. Neoficiāli izskanējusi pat versija, ka varētu tikt sasniegta pat 70 metru robeža. Ģeoloģijas zinātņu doktors Astrīds Freimanis savā atzinumā norādījis, ka tas varētu atstāt neprognozējamas katastrofālas sekas uz gruntsūdeņiem - apdraudēti varētu būt pat tiešā tuvumā esošie Ogres Zilie kalni, kas ir Eiropas nozīmes dabas piemineklis. Turklāt “Granāti Plus” pasūtītajā pētījumā tā autori nav ņēmuši vērā vēl kādu būtisku aspektu, uz ko arī norādījis doktors Freimanis, proti, summāro depresijas piltuvi, kura veidosies jaunajam karjeram kopā ar jau esošajiem. (Astrīda Freimaņa atzinumu var izlasīt šeit.) Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka “Lindās” pašlaik esošais urbums vairs nespēs nodrošināt nepieciešamo dzeramā ūdens apjomu, būtībā citu biznesa interešu dēļ tiek atņemts mums piederošs resurss - dzeramais ūdens, turklāt nepiedāvājot nekādu kompensācijas mehānismu.
Vēl būtiski, ka topošā megakarjera izstrādei potenciāli atvēlēts 30 gadu ilgs periods. Tātad ar visiem potenciālajiem riskiem apkārtējiem būs jāsadzīvo teju visa atvēlētā mūža garumā? Šādā aspektā raugoties, izstrādātāju paviršā un neieinteresētā attieksme jau sāk robežoties ar cinismu.
Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc pirmā ietekmes uz vidi novērtējuma saņemšanas 2018. gadā izstrādāja vairāk nekā 30 punktu programmu, kas bija jāizpilda potenciālajam karjera izstrādātājam SIA “Granāti Plus”. Šobrīd ir iesniegts jaunais novērtējums. Vai tajā bija rodamas atbildes uz visiem jautājumiem?
Kad VPVB nāca klajā ar šiem uzdevumiem, bijām optimistiski noskaņoti, jo uz papīra šī programma izskatījās patiešām cerīgi. Diemžēl uzdotais mājas darbs vai nu vispār netika izpildīts, vai tika izpildīts pavirši un nekompetenti.
Kas ir būtiskākie jautājumi, uz kuriem atbildes nav rodamas arī jaunajā novērtējumā?
Pirmkārt, par paredzamo dolomīta ieguves veidu, izmantojot spridzināšanas metodi. Izstrādātāja iesniegtajos aprēķinos izmantota Vācijā izstrādāta formula, kas ir absolūti nepieņemami. Vēl vairāk, izrādās, ka mūsu likumdošanā vispār nav paredzēta procedūra spridzināšanas darbu atļaujas izsniegšanai, respektīvi, neviens šobrīd nevar norādīt, kādi aprēķini būtu jāveic. Šāda apjoma spridzināšanas ietekmei (paredzēti vismaz 700 sprādzienu, lai gan patiesais skaits varētu būt daudz lielāks, jo šis viens sprādziens patiesībā būs vairāku sprādzienu kaskāde) nav tikai lokāls raksturs - ietekmēti var tikt dziļāki un plašāki ģeoloģiskie slāņi. Vieglprātīga pieeja, šajā gadījumā lietotā “cipariņu” ierakstīšana citu valstu izstrādātās formulās, var novest pie patiesi neprognozējamām sekām. Būtībā jebkādu atļauju izsniegšana šādu darbu uzsākšanai būtu jāaptur līdz attiecīgas likumdošanas bāzes izveidošanai. Starp citu, manā rīcībā ir arī Ekonomikas ministrijas sagatavots atzinums, kurā apliecināts, ka šobrīd karjeru veidošanai un ekspluatācijai nepieciešamā likumiskā bāze ir nepilnīga un būtu nepieciešams izstrādāt precīzus standartus. Turklāt iecerētā karjera teritoriju šķērso uzņēmumam “GASO”' piederošs gāzes vads, atsevišķs atzars izbūvēts arī uz “Lindām”. Līdz šim “GASO” viedoklis ir bijis nepārprotams - līdzšinējās drošības garantijas no karjera veidotāju puses nav pietiekamas, un uzņēmums kategoriski nepiekrīt jebkādu spridzināšanas darbu veikšanai.
Otrkārt, par trokšņa līmeni un gaisa piesārņojumu. Mērījumi un secinājumi, kas atrodami atzinumā, pat nespeciālistam liek šaubīties par to ticamību. Jau mērījumu veikšanai izvēlētais laiks - 20. janvāris. Karjera izstrādei ir sezonāls raksturs, un lielākie darbi tiek veikti vasaras periodā. Veikt mērījumus ziemā ir, mazākais, nekompetenti. Iesniegti ir kaut kādi skaitļi uz 300 lappusēm, bet nav neviena (!) speciālista veikta šo datu apstrāde un analīze ne par trokšņa līmeni, ne gaisa piesārņojumu. Ko mums dod pliki, turklāt apšaubāmām metodēm iegūti dati, ja nav piesaistīts neviens ar attiecīgu kompetenci apveltīts eksperts? Jā, dažos jautājumos varam atrast ar zinātniskiem grādiem apveltītus uzvārdus, piemēram, jautājumā par ietekmi uz zaļo ķirzaku populāciju. Es negribu teikt, ka arī tas nav svarīgi, bet tomēr ir virkne vitāli būtiskāku jautājumu, par kuriem kompetenta viedokļa nav. Un pat tajos gadījumos, kur pieaicināto ekspertu profesionalitāte šaubas it kā nerada, būtu svarīga arī alternatīva lietoto metožu un izdarīto secinājumu analīze. Citādi iznāk tā - pats dziedu, pats aplaudēju. Manuprāt, to nevar saukt par konstruktīva pieeju.
Un vēl ļoti būtiski - šajā jaunajā izvērtējumā ne ar vārdu nav pieminēta iespēja, ka ieguve notiks ar drupināšanas metodi (gadījumā, ja spridzināšana tiks aizliegta). Tas radikāli mainītu visus mērījumus gan par gaisa piesārņojumu, gan trokšņu līmeni. Tā kā šī iespēja no novērtējuma autoru puses ir ignorēta, tā, protams, netika izvērtēta arī sabiedriskās apspriešanas gaitā. Tādēļ jaunais ziņojums vispār būtu noraidāms kopumā. Par to esmu informējusi gan VPVB, gan VARAM, gan Ogres novada pašvaldību un citas atbildīgās institūcijas. S. Vilcānes iesniegumu var lasīt šeit.
Vai sabiedriskās apspriešanas sapulcē jūs darījāt zināmus savus un citu iedzīvotāju iebildumus?
Jau izziņojot sabiedriskās apspriešanas sapulci, kas pastāvošo ierobežojumu dēļ turklāt notika attālināti, nācās secināt, ka mūsu viedokli neviens patiesībā negrib dzirdēt. Apspriežamais dokuments - ietekmes uz vidi novērtējums - kļuva pieejams nepilnas divas nedēļas pirms izsludinātās sapulces. Šis novērtējums bija uz 170 lappusēm, turklāt tam bija vairāki pielikumi (vēl vismaz 200 lappuses, daļa no tām angļu valodā). Kad protestējām, ka tik īsā laikā fiziski nav iespējams sagatavot argumentētas iebildes, nemaz nerunājot par to, ka daļai iedzīvotāju var rasties problēmas ar svešvalodu, saņēmām atbildi, ka sapulce tiekot sasaukta atbilstoši likuma prasībām un spēkā esošajiem noteikumiem, tādēļ tā notiks neatkarīgi no mūsu gatavības iesaistīties konstruktīvā dialogā. Ignorēts tika arī arguments, ka virknei potenciālo interesentu ir problēmas ar interneta nepārtrauktības nodrošināšanu. (Sapulces laikā tieši tā arī notika, daļai dalībnieku pazuda interneta pieslēgums, bet sapulces vadītājus šis fakts ne mazākajā mērā neietekmēja, viss notika jau pēc iepriekš izstrādātā scenārija.) Arī noteiktais sapulces ilgums - divas stundas - tika sadalīts šādi: 1,5 stundas ziņojuma sniegšanai, 30 minūtes diskusijai. Atvainojiet, bet kādus jautājumus var kvalitatīvi izdiskutēt pārdesmit minūtēs? Īsāk, 3. decembra sapulce, tās norise un organizētāju neslēptā attieksme skaidri parādīja, ka šis pasākums ir tikai ķeksīša pievilkšanai, nevis patiesai iedzīvotāju uzklausīšanai.
Ja sapulces norise tiešām bija tik formāla, vai mēģinājāt panākt tās atzīšanu par nenotikušu un spēkā neesošu?
Protams, ka darījām visu, lai notikušo cirku apstrīdētu. Diemžēl vērsties tieši pie atbildīgās institūcijas VPVB nebija jēgas, jo sapulcē piedalījās toreizējais biroja vadītājs, kurš uz mūsu iebildumiem atbildēja ar frāzi - nu ja jau esam sanākuši, tad novedīsim vien līdz galam. Respektīvi, VPVB šāda situācija apmierināja. Vērsos arī pie augstākas institūcijas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - ar prasību atzīt sapulci par spēkā neesošu. Uz to saņēmu valsts sekretāra Edvīna Balševica parakstītu vēstuli, kurā tika norādīts, ka sapulce notikusi paredzētajā laikā, pēc paredzētās kārtības, tādēļ tā atzīstama par notikušu. Un punkts. Ne vārda par lietas būtību, tikai formāla atruna, turklāt ar norādi, ka lēmums nav pārsūdzams. Neskatoties uz to, tomēr vērsos tiesā, kuru diemžēl arī zaudēju. Tāda nu ir šobrīd likumdošanā nostiprinātā realitāte - primāri tiek aizstāvētas jebkāda biznesa intereses, iedzīvotāju tiesības nobīdot otrajā plānā.
Pēc jūsu stāstītā rodas iespaids, ka jūsu un pārējo apkaimes iedzīvotāju intereses saskārušās ar patiesi ietekmīgu biznesa struktūru vēlmēm. Vai ir zināms, kas ir SIA “Granāti Plus” īpašnieki?
Varu vadīties tikai no publiski pieejamās informācijas. “Lursoft” datu bāzē redzams, ka SIA “Granāti Plus” īpašnieki ir divi jaunieši, kuri ar derīgo izrakteņu ieguvi līdz šim nav nodarbojušies. Viņi ir vēl vairāku dažāda profila uzņēmumu valdēs. Spriežot pēc iesniegtajiem pārskatiem, pagājušajā gadā uzņēmums nodokļus nav maksājis, uzrādīti tikai ņemti aizdevumi. Vairākkārt pieminētajā sabiedriskajā apspriešanā SIA “Granāti Plus” pārstāvēja kāds kungs, kuru daži klātesošie atpazina kā ar Ventspils uzņēmēju Igoru Skoku saistītu personu. Bet es nevēlos nodoties nekādām spekulācijām. Neatkarīgi no tā, kas stāv vai nestāv aiz “Granāti Plus” izkārtnes, svarīgākais ir panākt, lai neviens mūsu valstī nevarētu veidot savu biznesu uz citu cilvēku likumīgo interešu rēķina. Un par to mēs cīnīsimies, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos tiesiskos līdzekļus.
Par atļauju uzsākt karjera izstrādi galējais vārds pieder pašvaldībai. Vai jaunā Ogres novada dome, jūsuprāt, ir gatava pieņemt izsvērtu lēmumu?
Gribētos jau domāt, ka jā. Tomēr līdz brīdim, kad Saeima izdarīs līdz šim nepaveikto un novārtā pamesto darbu attiecīgās jomas likumdošanas sakārtošanā, arī pašvaldības kompetencei pastāvēs zināmas robežas - tā nevar liegt atļauju “biznesa” uzsākšanai pat tad, ja tas ir tiešā pretrunā ar iedzīvotāju interesēm, bet atbildīgās institūcijas jau ir devušas “zaļo gaismu”. Atliek vien cerēt, ka katrs deputāts izvērtēs ne tikai formālus argumentus, bet pirms rokas pacelšanas “par” vai “pret” apzināsies arī viņam uzticēto atbildību. Gan tiesisko, gan morālo.
