Normunds Vilnītis: Tiesībsargājošās iestādes ir kļuvušas par valdošo partiju politiskā pasūtījuma galdu

© Rūta Kalmuka/F64

Saruna ar partijas “Par cilvēcīgu Latviju” biedru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Normundu Vilnīti

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēmis uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt politiskajai partijai “Par cilvēcīgu Latviju” (iepriekš - “KPV LV”) valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā. Kas notiek?

Ir divas lietas, kas šķiet nesaprotamas ne tikai man, bet, domāju, arī lielai daļai sabiedrības. Vienas citas pašlaik koalīcijā strādājošās partijas pārstāvis savulaik ar skandālu publiski paziņoja, ka viņš saņem naudu no citas tās pašas partijas vadītāja un legalizē to, iemaksājot partijas kasē. Pagājis jau vismaz gads, un līdz šim nekāda reakcija no tiesībsargājošo iestāžu puses nav bijusi, šai partijai finansējums nav atņemts un partija netiek likvidēta. Brīnumaini un interesanti, ka viens no partijas valdes locekļiem atzīst nelegālas partijas finansēšanas faktu, bet finansējumu šī partiju apvienība - “Attīstībai/Par!” - turpina saņemt.

Otrs aspekts, kas man šķiet zīmīgs un kur var vilkt paralēles, ir tā saucamā Grinberga lieta, kas izskanēja divtūkstošo gadu sākumā. Tajā laikā ekonomikas ministrs bija zināmais Krišjānis Kariņš.

Tolaik viņš vērsās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Beigu galā 2008. gadā pēc ilgas tiesāšanās Aivaru Lembergu attaisnoja.

Tagad Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) nevēršas pret vienu personu vai vienu pašvaldību, bet pret veselu politisko partiju. Jo premjera pārraudzībā esoša iestāde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pildot politisko pasūtījumu, vēršas pret partiju, kas ir legāla, spējīga darboties, kas attīstās un kas pašlaik ir opozīcijā valdībai un Krišjānim Kariņam.

Pie varas esošajiem nepatīk mūsu aktīvā darbība, īpaši jau tas, ko dara Saeimas deputāts Māris Možvillo (“Par cilvēcīgu Latviju” (PCL)), kurš saka to, ko domā - piemēram, par vakcinācijas brīvību, lai cilvēkiem tiek dota brīva izvēle - vakcinēties vai nē. Viņš Saeimas balsojumos neatbalsta LGTB ideoloģiju, un vēl daudzos jautājumos viņš pauž viedokli, kas nav “pa spalvai” valdošajai varai.

Ir skaidri redzams, ka KNAB vēršanās pret partiju PCL ir politiski motivēts pasūtījums,

tāpat kā pasūtījums bija Grinberga lieta.

Skumji, bet mēs jau zinām no vēstures, ka ne Aleksejs Loskutovs, ne Jānis Maizītis vai citas procesā iesaistītās personas par šādu nelikumīgu vēršanos neatbildēja.

Kāpēc Grinberga lieta un PCL finansējuma apturēšanas lieta ir līdzīgas?

Grinberga lietā Krišjānis Kariņš gribēja iecelt Ventspils brīvostā amatpersonu, taču nebija noformējis dokumentu korekti - nebija norādījis Grinberga personas kodu. Tā bija paviršība un tiesiskais nihilisms.

PCL gadījumā dokumentā ir norādīts nevis partijas reģistrācijas numurs, bet PCL reģistrācijas numurs bankā - “Swedbank”. Šāda lēmuma izpilde tiesiskā valstī ir neiespējama. Arī pašu izdoto lēmumu faktiski izpildīt ir neiespējami, jo birojs prasa tikai pārskatīt naudas izlietojumu. Un te nav runa par vienkāršu kļūdu, uz kārts ir veselas organizācijas, politiskās partijas, pastāvēšana.

Vai PCL ir īstenā “Kam pieder Latvija.lv” (KPV.LV) juridiskā mantiniece?

Neapšaubāmi jā. KPV.LV stāsts ir beidzies, nosaukums ir mainīts, taču juridiskā persona ir palikusi tā pati. Finansējums tika piešķirts partijai - partijas biedriem, bet ne atsevišķiem partijas līderiem, kuri partijas biedru uztverē partiju ir nodevuši. PCL mērķis ir apvienot līdzīgi domājošus politiskus spēkus un pastāvēt neatkarīgi ne no kādiem sponsoriem. Bet tas nepatīk valdošajai koalīcijai, tāpēc mums tiek atņemts finansējums - lai varētu likvidēt PCL pastāvēšanas finanšu pamatu. Valdošā koalīcija neparko nevēlas pieļaut, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē konkurents būs partija, kas ir neatkarīga no sponsoriem un realizē tādu politiku, kas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs.

2010.-2011. gadā bija aktuāls jautājums par partiju finansēšanas modeli. Jūs tajā laikā bijāt KNAB priekšnieks. Kas notika ar šiem modeļiem?

Es iestājos pret to, ka ar partiju finansēšanas lietām jānodarbojas KNAB. Jo KNAB ir izpildinstitūcija. Nav normāli, ka partiju finanses kontrolē premjera pārraudzībā esoša iestāde. No premjera labvēlības ir atkarīgs KNAB un tā priekšnieka liktenis. Manā laikā premjers bija Valdis Dombrovskis, un tad, kad es nepildīju viņa nelikumīgos rīkojumus, viņš noorganizēja manu nomelnošanas kampaņu presē un noņemšanu no amata.

Atminos, ka pie mums viesojās Vācijas Augstākās tiesas tiesnešu delegācija. Kad mēs pastāstījām, ar ko KNAB nodarbojas un kā pārraudzībā KNAB atrodas, viņi saķēra galvu un brīnījās, kā tas var būt, kā tas iespējams, ka ar partiju finansēšanas lietām nodarbojas iestāde, kas ir premjera pārraudzībā. Viņiem šāda uzbūve šķita ļoti dīvaina - tas taču tiešā veidā rada draudus demokrātijai un politisko partiju neatkarīgai darbībai.

Pašlaik valsti faktiski vada tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), kurš šantažē visus pārējos un grauj ekonomiku. Viņam ir visas iespējas veikt spiedienu uz tiesībsargājošajām iestādēm - gan uz policiju, gan uz prokuratūru, gan, iespējams, uz KNAB. Vienīgās, kas, manuprāt, vēl pretojas un nevēlas pakļauties politiskam diktātam, ir tiesas. Kaut gan pietiekami skaidri ir vērojami centieni pārņemt pirmās instances tiesas, tās mēģinot aizpildīt ar saviem kadriem.

Kāds ir pamatojums, kāpēc jāņem nost finansējums partijai PCL?

KNAB uzskata, ka piešķirtais finansējums ir izlietots nelikumīgi. Taču šāds apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem un faktiem. Situāciju var salīdzināt ar šādu kāzusu. Zemnieks Māris nolīgst zāģerus Jurģi un Kristu par 500 eiro nozāģēt meža gabalu. Jurģis darbu izpilda un saņem no zemnieka naudu par darbu, bet tad atnāk KNAB un prasa Jurģim, lai viņš parāda motorzāģa dokumentus. Jurģis saka, ka to nomājis no kaimiņa un samaksājis 50 eiro, ka nezina, kur ir rakstveida līgums - varbūt mājās, varbūt pazaudējis, vai vispār ir aizmirsuši uzrakstīt. Tad KNAB pasludina visu darījumu par nelikumīgu, jo par zāģa izmantošanu nav dokumentu, un liek samaksāt visu Jurģa saņemto naudu valsts budžetā. Lai gan Jurģis mežu ir nozāģējis par tirgus cenu un zemniekam Mārim pretenziju nav. Absurds? Taču šāda ir KNAB loģika.

Pārbaudē KNAB ir konstatējis trešās personas, kas ir veikušas finanšu, grāmatvedības noteikumu pārkāpumus. Lai gan pašai partijai šādi pārkāpumi nav konstatēti, KNAB secina, ka viss partijai piešķirtais finansējums ir nelikumīgs. Trakākais, ka ierēdņi, kas paši šo lietu ir izmeklējuši, tagad paši izlemj steigā atņemt partijai finansējumu, nedodot mums tiesības sniegt paskaidrojumus, sniegt savu viedokli. Tagad uz šā paša pamata ir griba apturēt arī partijas darbību, kas faktiski nozīmē likvidāciju. Kurā vēl valstī kas tāds ir iespējams?

Pastāv vēl iespējas tiesāties, bet visi saprot, ka tiesa beigsies tad, kad būs beigušās vēlēšanas un valdošajiem vajadzīgais rezultāts sasniegts. Bet es nezinu un nevaru iedomāties nevienu valsti, kurā var apturēt politiskas partijas darbību šādā veidā - uz divu vai trīs klerku subjektīvu secinājumu pamata. Šāda līmeņa lēmumus būtu tiesīga izlemt tikai un vienīgi tiesa, pastāvot ļoti nopietniem pierādījumiem. Pašreiz lēmumā konstatētie apstākļi, piemēram, nenoformēti dokumenti vai nepilnīgi uzrādītās nostrādātās darba stundas, faktiski satur nevis partijas, bet iespējamus administratīvus pārkāpumus trešo personu - reklāmas aģentūras un to apakšuzņēmēju - darbībās. Kāds sakars ar to ir partijai?

Kā vērtējat tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu, ka nepatiesu ziņu izplatītājiem jāpiespriež pāris gadi cietumsoda?

Cilvēku grupējums, kas ar dažādiem līdzekļiem ir tikuši pie varas, meklē veidus, kā izrēķināties ar saviem politiskajiem un biznesa konkurentiem. Tas vistiešākajā veidā norāda uz to, ka mūsu valstī parādās autoritārisma un valsts nozagšanas pazīmes. Šī grupa pārņēmusi un turpina pārņemt varu tiesībsargājošajās iestādēs, prokuratūrā un tiesās, lai gan faktiski viņiem šāda mandāta nav un mērķis nav tiesiskuma realizēšana. Mums valstī paliek arvien mazāk pat šķietamas demokrātijas, un tas, ko JKP un citas valdošās partijas bīda un cenšas realizēt, ir autoritārisms. Un Jāņa Bordāna iniciatīva ir radīt vēl vienu papildu instrumentu, ar kuru izrēķināties ar politiskajiem oponentiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir nācis klajā ar iniciatīvu mainīt likumu tā, lai turpmāk tās partijas, kuru frakcijas Saeimā izjūk, paliek bez valsts finansējuma. Kāds jums ir viedoklis par to?

Ja ir runa par cilvēku cepurē, kurš to var nenoņemt pat valsts himnas skanēšanas laikā, tad šādas un līdzīgas idejas jau izskanēja iepriekš. Pret to skaļi iebildām un rakstījām gan uz Valsts prezidenta kanceleju, gan iebildām publiski. Tas, iespējams, bija arī vēl viens no iemesliem, kāpēc mums vienīgajiem un paātrināti atņēma finansējumu.

Dīvaini, ka cilvēks, kas ieņem Valsts prezidenta amatu, publiski uzstājoties, ir uzsvēris, ka nav pieļaujams, ka partiju darbība varētu būt atkarīga no privātpersonu ziedojumiem un tas rada atkarību no ziedotāju labvēlības.

Un viņš nobijies himnas laikā stāv melnā hūtē un neaizver muti tieslietu ministram, kurš cilvēkus uzdrošinās saukt par okupantu pēctečiem.

Būtībā ir tā, ka tiek iznīcināta partija, kurā nav ne smakas no naudasmaisiem un ietekmīgiem ziedotājiem. Pašreizējā politiskā elite prasa, lai partija atmaksā izdomātu sodu gandrīz 100 000 eiro apmērā, lai gan labi zina, ka tās pašreizējiem biedriem šādas naudas nav un nebūs, jo nav saistības ar cigarešu kontrabandu vai azartspēļu biznesa magnātiem.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais