Saruna ar Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski
Jūsu 24. februāra ieraksts “Twitter” kontā ”Visus šos gadus ar zināmu izpratni skatījos uz latviešu bailēm par Krievijas draudiem, taču nekad tos neuztvēru nopietni. Neticēju, ka tas, kas ir šorīt noticis, ir reāls un iespējams.” Tas izpelnījās lielu jūsu sekotāju reakciju. Ko vēlējāties ar šo ierakstu pateikt?
Biju ne tikai patiesi šokēts par Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Esmu bijis kritisks pret Vladimira Putina politiku, bet iepriekš viņu uzskatīju par puslīdz racionālu ģeopolitisku spēlētāju. 24. februāra rītā sapratu, ka kaut kas nozīmīgs gan man, gan daudziem citiem ir paslīdējis garām, neesam pievērsuši nepieciešamo uzmanību un apzinājuši Putina patieso ambīciju apmēru. Daudzu latviešu attieksmi pret Krieviju es biju uzskatījis tikai par emocionālu vēsturiskas traumas mantojumu. Bet ir izrādījies, ka šīs bažas ir bijušas pamatotas, un 24. februārī tas apstiprinājās.
Ir redzams, ka pašlaik saistībā ar Krievijas agresiju gan pasaulē, gan Latvijā notiek sabiedrības polarizācija. Kas šajos apstākļos jādara, lai Latvijas sabiedrību vienotu? Vai būs kāds kodols, ap ko varēs vienot Latvijas sabiedrību?
Vienojošais kodols ir skaidrs un nepārprotams - tā ir kopīga izpratne par pamatvērtībām, demokrātija, tautu tiesības uz pašnoteikšanos, brīvība, likuma vara. Pašlaik ir tests ar lakmusa papīru - tas, kurš piederīgs šīm vērtībām, nosoda Putina režīmu. Es domāju, ka Putinu pašlaik nosoda ne tikai latvieši, bet arī krievvalodīgo vairākums.
Nekādā gadījumā nedrīkst pilnībā izslēgt, atsvešināt un vajāt tos cilvēkus, kas pašlaik vēl nav gatavi šim testam. Daudziem krieviem pašreizējie notikumi ir šoks, kas līdz pamatiem ir satricinājis viņu pasaules uztveri. Ceļš līdz realitātes pieņemšanai var būt grūts un sāpīgs.
Saprotu, ka daudzos latviešos ir neuzticēšanās krieviem. Neuzticēšanās sakne ir gan rūgtajā vēsturē, gan dažkārt diemžēl arī ikdienas dzīvē. Bet nedrīkst visiem piekarināt vienu birku. Es to saku kā politiķis, kurš daudzus gadus kopā ar dažādām partijām un ar dažādām metodēm ir mēģinājis būvēt tiltus starp latviešiem un krieviem.
Ir trīs dažādas krievu grupas. Vieni ir “lielāki latvieši nekā paši latvieši”. Šī grupa nav liela, viņu nav vairāk par 10 procentiem, tie pārsvarā ir jauni cilvēki, kas lieliski prot latviešu valodu, vai arī cilvēki, kas ir ieradušies Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā, bēgot no Putina Krievijas.
Un ir otra grupa - tie ir apmēram 30 procenti no krievvalodīgajiem, kuri ar visu sirdi un prātu ir palikuši PSRS. Tie pārsvarā ir gados vecāki cilvēki, kas dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un visticamāk tā arī nodzīvos savu mūžu.
Pārējie 60 procenti ir “klusais vairākums”. Liela viņu daļa tagad ir apjukusi. Vienai daļai Putins ir bijis simpātisks, bet vienlaikus viņi gribētu iekļauties Latvijas sabiedrībā un būt piederīgi šai valstij. Tas ceļš uz realitātes pieņemšanu var būt arī garāks, tas visticamāk nenotiks vienā dienā. Tā tas parasti notiek - sākumā ir nolieguma posms, pēc tam dusmas, tad depresija un tā tālāk, līdz beidzot nāk pieņemšana. Ātrums, ar kuru šī pieņemšana notiks, dažādās sabiedrības grupās būs dažāds.
24. februāris ir devis mums iespēju izveidot lielāku kopīgu kodolu saliedētai sabiedrībai - par to “paldies Putinam”. Ikviens var izdarīt kaut ko labu, lai palīdzētu Latvijas krieviem šajā ceļā. No latviešu puses ir ļoti svarīgi neļauties dusmām un šo iespēju nesabojāt - nelikt krieviem domāt, ka visi ir pret krieviem tāpēc, ka visa pasaule ir nostājusies pret Putinu un viņa paklausīgo galmu.
Kā jūs redzat Latvijas ekonomikas tendences šī gada griezumā, ņemot vērā pasaules ģeopolitisko situāciju, milzīgo ārējo Latvijas parādu un inflāciju? Kā tas ietekmes Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti?
Mūsu ekonomiskā situācija tuvākajā laikā pasliktināsies. Krievijas agresija pret Ukrainu panāca to, kas pirms divām nedēļām vēl šķita neiespējams - Rietumu pasaule visā nopietnībā sper soļus, lai ekonomiski izolētu Krieviju. Tādā pašā veidā savulaik tika izolēta Ziemeļkoreja un Irāna.
Latvijai Krievija visu laiku ir bijusi nozīmīgs ekonomikas partneris, bet turpmāk tā nebūs. Mēs tiksim galā - jāpasaka skaidrs nē, jāmeklē jaunas iespējas, jauni tirgi, un būs iespējas tos atrast un adaptēties.
Ar kopīgām vērtībām vēl ir par maz, ir vajadzīga arī kopīga vīzija un misija. Es uzskatu, ka šāda kopīga misija ir Latvijas ambiciozas un straujas attīstības projekts. 20 gadu laikā ir jāsasniedz Zviedrijas attīstības līmenis. Mums jāizveido savs, īsts veiksmes stāsts. Un šis veiksmes stāsts ir iespējams arī bez ekonomiskas sadarbības ar Krieviju. Ir piemēri - Honkonga, Singapūra, Izraēla. Šīs valstis ir pierādījušas, ka ekonomisks brīnums ir iespējams arī bez lielāko tuvāko lielo kaimiņu piedalīšanās. Un man ar maniem domubiedriem ir idejas, kā to panākt.
Jūs esat atzinis, ka politiskās partijas “Republika” izveide kopā ar bijušo KPV.LV pārstāvi Sandi Ģirģenu bija kļūda. Kāpēc pieļāvāt šo kļūdu?
Uzsākot kopīgu, nopietnu lietu, vispirms bija jāpārliecinās, vai tiem cilvēkiem, kas veido organizācijas kodolu, ir kopīgi mērķi. Jāatzīst, ka tam tika veltīts par maz laika un vērības. Nedrīkst iet kopā ar kādu tikai tāpēc, ka ir pa ceļam un tikai viens vai divi kopīgi mērķi, kas saistīti ar pārstāvniecību Saeimā. Tomēr mūsu pieredze pierādīja, ka visam pamatā ir vērtības. Mēs noticējām klātpienākušo cilvēku apliecinājumam, ka viņiem ir tādas pašas vērtības kā mums, bet to vajadzēja rūpīgi pārbaudīt. Mūsu gadījumā šis apliecinājums izrādījās formāls un nepatiess. Izrādījās, ka šie cilvēki turpina KPV.LV tradīcijas un viņiem ir KPV.LV vērtības un darbības principi.
Kādi ir jūsu un jūsu pārstāvētās biedrības plāni 14. Saeimas vēlēšanām? Vai gribat tajās piedalīties?
Galvenais ir tas, ka pastāv domubiedru kopa - biedrība “Republika 2030”, kurā esmu valdes priekšsēdētājs. Diemžēl šīs biedrības izveidotā partija “Republika” viena cilvēka nodevības dēļ ir pazaudējusi 95 procentus sava IQ. Bet biedrības “Republika 2003” cilvēku kodols ir palicis, viņi ir gatavi turpināt strādāt tālāk. Šie cilvēki noteikti būs atrodami kandidātu sarakstos, un vēlētājiem būs iespēja par viņiem nobalsot.
Kurā vai kuros sarakstos šo cilvēku vārdi būs jāmeklē? Kurā sarakstā startēsiet jūs pats?
Par to pašlaik ir priekšlaicīgi runāt. Visam savs laiks.
