„Ja krievu karavīram, nu tādam, kam nejauši sanāca notriekt Malaizijas pasažieru lidmašīnu, sanāk ielaist raķeti kaut vienā no Dņepras HES, tad straume aiznesīs visas HES lejpus tās, un Enerhodaras atomelektrostacija (AES) paliks bez dzesēšanas. Ar šādu scenāriju liela daļa Ukrainas – tostarp Krima un Donbass – paliks neapdzīvojama,” prognozē ārsts Pēteris Apinis. Šodien saruna par lielākajiem riskiem šajā fašistiskās Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu.
Tevi kā ārstu satrauc karš vai - vēl kas vairāk - atomkarš?
Esmu pacifists, es karu ienīstu. Karš nozīmē ne tikai kritušos un ievainotos, karš nozīmē milzīgu dzīvības resursu samazināšanu planētai. Milzīgu piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu. Bet tu taču nevēlies, lai es atkārtoju visu to, ko sarakstījuši portāli un sociālie tīkli.
Šodien Krievijas armija jau ir Enerhodarā, kur atrodas Eiropas lielākā atomelektrostacija...
Manī bija pārliecība, ka mūžu nodzīvošu bez kara un atombumbas. Tagad vairs neesmu tik drošs par to, ka mēs neieraudzīsim atomsēni. Man ir bažas ne tik daudz par atomieroču izmantošanu, kā par nukleāru vai ķīmisku katastrofu.
Dņepra ir diža Ukrainas upe, pie kuras atrodas ne tikai lielas pilsētas, bet uz šīs upes ir arī sešas (var teikt, ka astoņas) lielas HES ar lielām ūdenskrātuvēm. Bet pie lielākās - Novokahovkas HES ūdenskrātuves, - atrodas Enerhodara ar lielāko AES Eiropā. Un vēl tur ir milzu termoelektrostacijas. Atomelektrostaciju dzesē no Novokahovkas ūdenskrātuves. Ja nav ūdenskrātuves, ir nukleāra katastrofa.
Tas, kas mani šajā karā visvairāk satrauc, ir krievu karavīra spējas pieņemt, maigi sakot, netradicionālus lēmumus.
Ja krievu karavīram, nu tādam, kam nejauši sanāca notriekt Malaizijas pasažieru lidmašīnu, sanāk ielaist raķeti kaut vienā no Dņepras HES, tad straume aiznesīs visas HES lejpus tas, un Enerhodaras atomelektrostacija paliks bez dzesēšanas. Ar šādu scenāriju liela daļa Ukrainas - tostarp Krima un Donbass - paliks neapdzīvojama. Visai ticami tiek minēts, ka Enerhodaras katastrofa simtkārt pārsniegtu Černobiļas iznīcības jaudu.
Krievijas armijas iebrukuma dēļ no Enerhodaras elektrostacijas aizmuks atomfiziķi un inženieri. Un vēl - Krievijas armija, kas sāks zaudēt karu, var atomelektrostacijas avāriju radīt apzināti, cenšoties publiskajā telpā to „piešūt” ukraiņiem.
Kara noziedznieks Putins jau ir paspējis nožvadzināt atomieročus vai vismaz licis tiem notraukt putekļus.
No šāda aspekta mums būtu jāatceras Antons Čehovs, kurš teica - ja izrādes pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad pēdējā cēlienā tā noteikti izšaus. Ja Putins pirmajā kara cēlienā parādīja ballistisko raķeti ar atomgalviņu, tad kāds uz šīs zemeslodes nukleāro sēni ieraudzīs.
Sazinos ar saviem kolēģiem Amerikā, kas pasaules līmenī cīnās pret globālo piesārņojumu. Protams, Amerika ir tālu, no turienes viss nav redzams, bet viņi apgalvo, ka tūlīt krievu rokās var nonākt milzu ķīmiskās rūpnīcas, kas ražo Ukrainai pesticīdus, bet avārija pesticīdu rūpnīcā jau ir cita mēroga katastrofa.
Absolūti lielākā pasaules avārija ir notikusi Indijā, Bopalā, 1984. gadā, naktī no 2. uz 3. decembri. Gāzes sprādziens notika „Union Carbide India Limited” pesticīdu rūpnīcā, sprādziena rezultātā cilvēki tika pakļauti galvenokārt metilizocianāta ietekmei. Indijas valdība apstiprināja 3787 nāves gadījumus, vēl 8000 cilvēku nomira divu nedēļu laikā. Tika reģistrēti 558 125 cietušie, no kuriem 38 478 bija guvuši smagas traumas.
Neesmu atradis pietiekamu apstiprinājumu informācijai, ka Indijas rūpnīcu bija būvējuši padomju speciālisti, bet mani kolēģi to apgalvo.
Un vēl - viss rāda, ka tūlīt sāksies karš par degvielu. Visas degvielas krātuves tiks spridzinātas, un vēl dažas naktis Ukraina būs apgaismota. Pesticīdu ražošana ir ļoti energoietilpīga, bet rūpnīcas degvielas cisternu spridzināšana var beigties ar drausmīgu katastrofu.
Un tomēr - vai atomieroči Putina rokās nenozīmē trešo pasaules karu?
Citēsim klasiķus. Savulaik Alberts Einšteins esot Edgaram Trumenam komentējis iespējamo atomieroču lietošanu: „Es nezinu, ar kādiem ieročiem cīnīsies trešajā pasaules karā, bet ceturtajā karos ar nūjām un akmeņiem.”
Ja laimēsies un mēs iztiksim bez atomkara, cik ilgi šis karš var turpināties?
Vai tu man jautā - kad beidzot Krievija būs sakauta? Man atmiņā ir 1991. gads. Gatavoju jūlija žurnālu, un desmit ārstiem, kas bija iesaistījušies politikā, uzdevu jautājumus, no kuriem viens bija: „Kad Latvija beidzot būs brīva?” Atbildes bija izvairīgas, bet viena no tām man palikusi atmiņā. Ārstu biedrības idejas autors, Stradiņa slimnīcas radiologs Aigars Migals teica: „Man jūs visus jāapbēdina. Tas vēl vismaz mēnesi nenotiks.” Viņam izrādījās taisnība: augusta beigās notika pučs, un Latvija atvēra durvis uz neatkarību.
Šoreiz es būšu pesimistiskāks - līdz brīdim, kad Ukrainas armija sāks dzīt Krievijas bruņotos spēkus laukā, tostarp no Krimas, paies vismaz trīs mēneši.
Man arī ir ļoti bail no sliktā scenārija, bet es ticu labajam scenārijam.
Krievi Ukrainā nogurs, nespēs sasniegt savus mērķus, karavīri būs bez motivācijas un labprāt padosies gūstā. Ja ukraiņi sāks iegūt iniciatīvu, NATO līderi pārtrauks drebēt bailēs, sāks piegādāt ukraiņiem tankus un raķetes. Ukraiņi amerikāņu tankos iebrauks Krimā un Donbasā.
Ja īstenosies šāds scenārijs, gruzīni atcerēsies par viņiem atņemto Dienvidosetiju un Abhāziju, kur tajā brīdī vairs nebūs Krievijas armijas. Ja Krievija karu zaudēs, būs zināms juku periods. Un tas būs īstais brīdis, kad latviešiem nāksies aiziet pēc 1075,31 kvadrātkilometra savas zemes - Abrenes pilsētas un Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastiem, kas mums brutāli atņemti 1944. gadā.
Negribu būt ļauns, bet es atceros Putina teicienu par miruša ēzeļa ausīm. Kas to lai zina, kādā kontekstā šo teicienu nāksies lietot, ja Putins Ukrainas avantūrā zaudēs.
Tu tiešām domā, ka mēs varētu atgūt Abreni?
Jāsāk ar to, ka Ukrainas karš nav jauns paņēmiens, un Putina mērķis ir mistisks referendums vienā vai otrā Ukrainas pagastā, kas viņam dod tiesības lemt par daļu Ukrainas vai visu Ukrainu.
Referendums vai tautas nobalsošana lielgabalu stobru pavēnī ir viņa mīļākais politiskais risinājums. Šādā veidā Moldovai atdalīta Tiraspoles Piedņestras republika, Gruzijai - Abhāzija un Dienvidosetija, kaut kādā mērā krievu ieroči ir vienā vai otrā virzienā bīdījuši Kalnu Karabahas konfliktu.
Tiesa, šādas kustības veiktas arī citur Eiropā bez Krievijas atbalsta, piemēram, Serbijai atņemta Kosova. Lielvarām tīk žvadzināt ieročus un pārdalīt robežas.
Tomēr latviešiem vienmēr der atcerēties, ka mums ir atņemta Abrene ar sešiem pagastiem, Igaunijai - Petseru rajons, bet Somijai - Austrumkarēlija ar Vīpuriem, Sallu un Petsamo.
Vispirms pašiem sev ir jāatgādina, ka mums ir brutāli atņemta zeme, pilsēta un pagasti ar baznīcām, skolām, slimnīcu, centrālo staciju un latviešu kapiem. Un mums ir jānodod šī ziņa igauņiem un somiem. Vēsturniekiem un juristiem jau šobrīd vajadzētu pāršķirstīt dokumentus par Abrenes atgūšanu.
Eižens Finks esot teicis, ka Latvija dabūs savas zemes atpakaļ.
Es domāju, ka Eižena Finka paredzējumi ir mutvārdu pārstāstu lirika. Un šī lirika stāsta, ka Finks paredzējis - kad Krievija sāks karu un zaudēs, Latvija dabūs savas zemes atpakaļ. Iespējams, ka viņš paredzēja Krievijas karu Afganistānā un PSRS sabrukumu. Bet varbūt arī ne.
Bet par tiem Finka paredzējumiem ir tā - tālajā 1989. gadā pats Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa laikā publicēju Finka pareģojumu, ka gadā, kurš būs rakstīts no abiem galiem vienādi, un - kad aprīlī uzziedēs ceriņi, Latvija būs brīva. Tici vai netici - vienīgo reizi manas dzīves laikā ceriņi Rīgā 29. aprīlī ir uzziedējuši 1991. gadā. Tad nu mēs varam gatavoties, ka atbilstoši Finka pareģojumiem Krievija karu zaudēs.
Nu labi, bet ar šiem stāstiem tu patiesībā pieļauj, ka Krievija sabruks.
Esmu strādājis par ārstu Sibīrijā, mācījies Maskavā, man Krievijā ir daudz draugu. Labprāt runāju krieviski. Un vēl - mani fascinē krievu mūzika, krievu literatūra un krievu teātris. Krievu valoda un kultūra ir ļoti nozīmīga pasaules sastāvdaļa. Un mani nebūt nepriecē tas, ka manas dzīves laikā Krievija sabruks un aizies vēstures mēslainē.
Vēstures mācība ir sarežģīta. Šobrīd Kazaņas un Ufas bērni skolā krievu valodā mācās, ka lielākais ļaunums Krievijas teritorijā bijuši tatāru karotāji, kuru tieši pēcteči ir šie Tatarstānas un Baškirstānas iedzīvotāji. Ja mēs pasekojam līdzi šodienas Krievijas publiskajai vēstures interpretācijai, izrādas, ka ukraiņi ir tie paši krievi, kas mākslīgi atdalīti ļauno tatāru un ļauno poļu vēsturisko nejaucību ietekmē. Publiski tiek nomelnoti tatāru karotāji, kuru pēcteči veido vismaz ceturto daļu varenās Krievijas armijas. Diez vai varenie mongoļu/tatāru hani, kas pirms sešiem gadsimtiem pārdalīja Austrumeiropu, varēja iedomāties, ka viņu rīcība tiks atzīta par vēstures melnāko lapaspusi.
Diez vai Putins un viņa līdzgaitnieki spēj iedomāties, ka viņu rīcība nākotnē netiks vērtēta gaišās un saulainās nokrāsās. Ukrainas katastrofu vēl pēc septiņdesmit gadiem atcerēsies mūsu šodienas laikabiedri, bet manas paaudzes cilvēki - vēl gadus trīsdesmit. Un tad pavērosim - kas šajos trīsdesmit gados notiks ar Putina tik iemīļotajiem referendumiem.
Krievijai visbīstamākais referendums notiks Kaļiņingradā. Ar labu rietumniecisku PR šā apgabala ļaudīm tiks radīts sapnis par dzīvi bagātajā Rietumeiropā. Pēkšņi Kaļiņingradas iedzīvotāji atcerēsies visas piecas frāzes, ko zina vācu valodā (tādas kā „Hitler kaput” un „Volkswagen - das bestes Auto”), un pārliecinoši nobalsos par autonomiju vai vēl trakāk - pievienošanos Vācijai. Bet Vācija taču būtu pelnījusi dažus miljonus iedzīvotāju, kas laiku pa laikam pieprasa krievu valodu kā otro valsts valodu, vai ne?
Daudz reālāks scenārijs ir daļas Dienvidsibīrijas pievienošanās Ķīnai. Jau šobrīd Blagoveščenskas pusē ķīnieši ir mažoritāte.
Nebūtu grūti iztēloties, ka daļa Krievijai piederošo Klusā okeāna salu iedzīvotāju labprāt vēlētos Japānas sociālās garantijas un tās nodrošinošo pilsonības statusu.
Šobrīd Maskava ir lielākā musulmaņu pilsēta uz ziemeļiem no Stambulas. Nē, nē, es nudien nekādas prognozes nevēlos paust. Bet tomēr mieru neliek ziņa, ka Serbijai tika atdalīta tās vēsturiskā teritorija, ortodoksālās baznīcas dzimtene Kosova, kurā ievērojami pieauga islāmiskā albāņu minoritāte, bet mazumā gāja etnisko serbu skaits. Krievijā šobrīd krievu skaits samazinās vismaz par 50 000 mēnesī.
Tu iezīmēji skaudru ainu nevis pie mums, bet Krievijā. Bet ja nu Putins uzvar Ukrainas karā un pavēršas pret Baltijas valstīm?
Patiesībā es jau sen gribu zināt, kur ir mans „Javelin”. Manas orientierista iemaņas būs labas, lai zinātu, kur sagaidīt krievu tankus. Bet patiesībā tas ir daudz plašāks jautājums - galvenokārt par mūsu cilvēku zināšanām un varēšanu aizsargāt sevi un glābt citus. Esmu gatavs daudz ko pastāstīt, bet tev taču nav vietas vēl 100 000 zīmēm?
Tad atliksim to uz nākamo reizi - cerībā, ka piepildīsies tavs labākais scenārijs.
Lai notiek.
