Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi
Kas valdībai un Saeima būtu jādara, lai amortizētu skarbo degvielas cenu kāpumu un vispār gandrīz visu preču sadārdzināšanos ne tikai par procentiem, bet par reizēm? Kā vērtējat Latvijas valdības rīcību?
Norvēģijas valdība jau novembrī ieviesa atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektrības cenu kāpuma kompensēšanai. Latvijas valdība par elektrības tēmu sāka domāt janvārī. Norvēģijā algas ir četrreiz lielākas.
Līdzīgi arī tagad lielākā daļa valstu jau reaģē, pieņem lēmumus, samazina nodokļus vai ievieš fiksētas cenas, bet Latvijā ir tikai runāšana.
Vienkāršākais, ko varētu darīt, ir operēt ar nodokļiem - samazināt pievienotās vērtības un akcīzes nodokļus, ja produkta cena iet pāri kādai summai.
Nupat nesen naftas cena bija uzkāpusi līdz 123, pat līdz 126 dolāriem par barelu, pēc tam nokrita zem 100. Bija milzīgs lēciens arī 2008. gadā, kad cena bija 140. Taču tolaik nebija tik milzīgas benzīna un dīzeļa cenas kā tagad. Ir tāda kā vietēja, lokāla panika - degvielas cenas ir ārkārtīgi augstas joprojām, lai gan biržas cena ir stipri samazinājusies.
Cilvēku un uzņēmumu aizsardzība ir jāievieš, bet pasākumiem jābūt ļoti vienkāršiem - lai nav atkal kāda pieteikšanās atbalstam un atbalsta nedabūšana, ja uzņēmums vai lauksaimnieks neatbilst kādiem kritērijiem. To var paveikt, manipulējot ar nodokļiem.
Lauksaimniekiem pašlaik jāgudro, kad viņi varēs saņemt degvielu, bet jāgaida divas vai trīs nedēļas. Tā, manuprāt, ir valdības nolaidība. Iespējams, tas saistīts ar to, ka joprojām daļa valsts stratēģisko degvielas rezervju netiek glabāta Latvijā. Tā ir nepārdomāta rīcība. Tagad ir krīze, degvielas cenas ir augstas, bet zemkopjiem ir jāar un jāapsēj lauki. Šos jautājumus vajadzētu strauji risināt.
Konkurences padome tur kaut ko pētīs, vai degvielas cenas nav tik augstas, iespējams, karteļa vienošanās dēļ, bet tam nav jābūt traucēklim, lai valdība enerģiski rīkotos un meklētu, no kādām rezervēm ņemt dīzeļdegvielu, lai to var piegādāt zemkopjiem.
Ko jūs sakāt par tādiem ieteikumiem, ka tautai jāmaina paradumi, jābrauc kopā ar kaimiņu?
Tās ir muļķības un tukša pļāpāšana. Tāpat jau brauc kaimiņš ar kaimiņu un kooperējas, lai ietaupītu. Kad politiķi negrib darīt savu darbu un risināt tautsaimniecības problēmas, tad sāk izgudrot šādas blēņas. Tas ir no sērijas “ja jums nav maizes, tad ēdiet kūkas”.
Kas notiek Latvijas ostās?
Tranzīts ir apstājies, bet tā būtu vēl pusbēda. Tie Ostu likuma grozījumi, kas tika pieņemti februārī Saeimā, ir pilnīgi kaitnieciski.
Kā Latvija iegūs enerģētisko neatkarību no Krievijas?
Ir jārisina tie jautājumi, kas saistīti ar gāzes piegādi pa cauruļvadiem no Lietuvas.
Bet jautājumā par sašķidrinātās gāzes termināli, kuru bija paredzēts būvēt Skultē, varu teikt, ka tas bija apvīts ar aizdomām par korupcijas ēnu. Jaunās konservatīvās partijas sponsori, oligarhi, kas dzīvo Amerikā, bija iecerējuši nopelnīt uz Latvijas valsts rēķina. Ja būtu realizējusies Jaunās konservatīvās partijas shēma, “Latvenergo” nevarētu izvēlēties lētāku gāzi citos tirgos, bet būtu obligāti jāpērk tā gāze, kas tiek transportēta caur šo termināli. Mums vajag enerģētisko neatkarību, bet jāskatās, lai netiek īstenoti tādi koruptīvi projekti, kāds bija iecerēts Skultē. Nedrīkst pieļaut jaunas OIK, kas var tikt shēmotas, aizsedzoties ar krīzi! Ir jāuzmanās, jo karu laikos allaž ir personas, kas vēlas nopelnīt, uzspiežot valstīm neizdevīgus līgumus.
Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien Saeimā runāja par valdības paveiktajiem un plānotajiem darbiem. Kādas ir jūsu atziņas par viņa runu?
Varu pievienoties katram viņa vārdam par to, ka Krievija ir agresīvi uzbrukusi Ukrainai. Tas tik tiešām ir nosodāmi. Taču, kad viņš tika līdz Latvijai, es nesadzirdēju ne nopietnu analīzi par pēdējos gados padarīto, ne arī kādu konkrētu turpmāk veicamu darbu. Tikai pašslavināšanās un runāšana garām un apkārt.
