Ķīnas vēstnieka Liana Dzjaņcjuaņa atbildes, kā Ķīna vērtē Krievijas iebrukumu Ukrainā un globālās drošības izaicinājumus

© Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā

Uz “Neatkarīgās Rīta Avīzes” galvenā redaktora jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Lians Dzjaņcjuaņs.

Kāda ir Ķīnas Tautas Republikas nostāja par Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar to saistītām tēmām, piemēram, Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā valstī, Krievijas lēmums atzīt tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas, Krimas pussalas aneksija, rietumvalstu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un NATO paplašināšanās, iekļaujot Zviedriju un Somiju?

Šobrīd joprojām turpinās Ukrainas krīze, kas ir devusi triecienu un atstājusi iespaidu uz Eiropu un starptautisko sabiedrību. Ķīna pauž dziļu nožēlu, ka situācija Ukrainā ir nonākusi līdz šādam stāvoklim. Ķīnas pamatpozīcija Ukrainas jautājumā ir rezumējama kā “četras nepieciešamības”, proti, ir jārespektē visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, jāievēro ANO statūtu mērķi un principi, ir jāuztver nopietni visu valstu likumīgās drošības problēmas, un ir jāatbalsta visi centieni atrisināt krīzi mierīgā ceļā. Kopš krīzes uzliesmojuma Ķīna ir pieturējusies pie autonomijas, objektivitātes un taisnīguma principiem, kā arī ir veicinājusi miera sarunas un spēlējusi konstruktīvu lomu situācijas deeskalācijā. Ķīna pieturēsies pie iepriekšminētajām pamatnostādnēm, sniegs atbalstu un cer, ka Krievija un Ukraina pārvarēs grūtības un turpinās miera sarunas.

Ķīna uzskata, ka sankcijas un spiediens neatrisinās problēmu un radīs jaunas problēmas. Mēs redzam, ka pieaugošās sankcijas Eiropā, tostarp Latvijā, un pat globāli nopietni ietekmē enerģētiku, transportu, pārtiku, piegādes ķēdes un citas jomas.

Ķīna atzinīgi vērtē visus starptautiskos centienus veicināt miera sarunas, un visām iesaistītajām pusēm ir jāatbalsta Krievija un Ukraina, lai panāktu mieru sarunu ceļā.

Ķīnas nostāja Eiropas drošības jautājumā ir konsekventa un skaidra. Mēs ceram, ka visas puses ievēros drošības nedalāmības principu, respektēs viena otras leģitīmās bažas, pieturēsies pie vienotas, visaptverošas, uz sadarbību balstītas un ilgtspējīgas drošības koncepcijas, kā arī dialoga un sarunu ceļā veidos līdzsvarotu, efektīvu un ilgtspējīgu reģionālās drošības arhitektūru. Tikai tādā veidā mēs varam patiesi panākt ilgstošu mieru un stabilitāti Eiropā.

Kopš kara sākuma Ukrainā Ukraina un Krievija ir daļēji izslēgtas no globālā tirgus. Tam ir bijusi nopietna ietekme uz enerģijas un degvielas cenām, kā arī graudu un augu eļļas cenām, kas arī rada bada un sociālās nestabilitātes riskus daudzās jaunattīstības valstīs. Kā šis izaicinājums ietekmēs Ķīnas ierosinātās Globālās drošības un Globālās attīstības iniciatīvas?

Miers un attīstība joprojām ir mūsu laikmeta motīvi, taču tie saskaras ar daudzām problēmām. Nestabilitāte un nenoteiktība, ar ko saskaras pasaule, ir ievērojama. Ņemot to vērā, pagājušā gada septembrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ANO vispārējās debatēs izvirzīja Globālas attīstības iniciatīvu, aicinot starptautisko sabiedrību paātrināt 2030. gada ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas īstenošanu, izveidot globālu attīstības kopienu, koncentrējoties uz tādām galvenajām sadarbības jomām kā nabadzības samazināšana, nodrošinātība ar pārtiku, cīņa ar epidēmiju un vakcīnas, attīstības finansēšana, klimata pārmaiņas un zaļā attīstība, industrializācija, digitālā ekonomika un savienojamība, lai panāktu spēcīgāku, zaļāku un veselīgāku globālo attīstību. Vairāk nekā pusgadu pēc iniciatīvas ierosināšanas savu atbalstu jau ir izteikušas vairāk nekā 100 valstis, un Apvienoto Nāciju Organizācijas “Globālās attīstības iniciatīvas draugu grupas” dalībvalstu skaits sasniedzis 55 valstis. Visas puses atzinīgi novērtēja globālās attīstības iniciatīvu un sadarbojās, lai stiprinātu politikas dialogu, apmainītos ar labāko praksi un veicinātu praktisku sadarbību, kas jau ir nesis agrīnus rezultātus.

Tajā pašā laikā, lai tiktu galā ar kopīgiem globāliem izaicinājumiem un veicinātu globālo drošību, prezidents Sji Dzjiņpins šā gada aprīlī Boao foruma Āzijai ikgadējās konferences atklāšanas ceremonijā izvirzīja Globālās drošības iniciatīvu, uzsverot, ka drošība ir attīstības priekšnoteikums un ka cilvēce ir neatņemama drošības kopiena. Jāturpina pieturēties pie vīzijas par kopēju, visaptverošu, uz sadarbību vērstu un ilgtspējīgu drošības koncepciju, ievērojot visu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, ievērojot ANO statūtu mērķus un principus, nopietni uztverot visu valstu likumīgās drošības intereses, un jāturpina risināt domstarpības un strīdus starp valstīm mierīgā dialoga un konsultāciju ceļā, saglabājot vispārējo drošību tradicionālajās un netradicionālajās jomās. Šī nozīmīgā iniciatīva pārmanto un veicina ANO statūtu garu, nodrošina fundamentālu risinājumu miera deficīta novēršanai un veicina Ķīnas risinājumu starptautiskās drošības izaicinājumiem.

Šobrīd Ukrainas krīze ietekmē normālu starptautiskās tirdzniecības attīstību un rūpniecības un piegādes ķēžu stabilitāti, apdraudot globālo pārtikas, enerģētikas un finansiālo drošību. Ķīna ir gatava veikt padziļinātu viedokļu apmaiņu ar visām pusēm par Globālās attīstības iniciatīvu un Globālās drošības iniciatīvu, izmantojot Apvienoto Nāciju Organizācijas platformu un daudzpusējus un divpusējus kanālus, lai sniegtu gudrību un enerģiju un veicinātu politiskos risinājumus dažādiem starptautiskiem un reģionāliem karsto punktu jautājumiem, un saglabātu mieru pasaulē.

Ķīnas Tautas Republikas prezidents Sji Dzjiņpins Boao foruma Āzijai 2022. gada konferences atklāšanas ceremonijā sacīja: “Aukstā kara mentalitāte tikai grautu globālā miera sistēmu, hegemonisms un varas politika tikai apdraudētu mieru pasaulē, un bloku konfrontācija tikai saasinātu drošības izaicinājumus 21. gadsimtā.” . Vai varat aprakstīt Ķīnas iniciatīvas Ķīnas un ASV konflikta mazināšanai?

Boao foruma Āzijai 2022. gada konferences atklāšanas ceremonijā prezidents Sji Dzjiņpins uzstājās ar galveno runu “Sadodoties rokās, risināt izaicinājumus un sadarbojoties veidot gaišu nākotni”, uzsverot, ka, vislielākais spēks ir vienotība un visefektīvākā metode ir solidaritāte, lai izlauztos cauri miglai un dotos pretī gaišai nākotnei. Pēdējo divu un vairāk gadu laikā starptautiskā sabiedrība ir veltījusi smagas pūles, lai tiktu galā ar Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem un veicinātu pasaules ekonomikas atveseļošanos un attīstību. Grūtības un izaicinājumi vēl vairāk liecina, ka cilvēce ir kopiena ar kopīgu nākotni. Valstīm ir jāseko laikmeta tendencēm, kas raksturo mieru, attīstību un abpusēji izdevīgu sadarbību, jāvirzās pareizā virzienā, veidojot kopienu ar kopīgu cilvēces nākotni, jāsadodas rokās, lai risinātu izaicinājumus un caur sadarbību veidotu gaišu nākotni.

Kā pastāvīgajām ANO Drošības padomes dalībvalstīm un divām pasaules lielākajām ekonomikām stabila Ķīnas un ASV attiecību attīstība kalpo abu valstu un visas pasaules kopējām interesēm. Ķīna iebilst pret Ķīnas un ASV attiecību definēšanu kā konkurējošu, un konfrontācija nav ne abu valstu, ne pasaules interesēs. Jebkurš mēģinājums ierobežot Ķīnu nekad nebūs veiksmīgs. Fakti parāda, ka Ķīna un ASV iegūs no sadarbības un zaudēs no konfrontācijas. Sadarbība ir vienīgā pareizā izvēle. Tā ir mācība, kas gūta kopš Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējo attiecību atsākšanas pirms pusgadsimta.

Šobrīd Ķīnas un ASV attiecības arvien vairāk saskaras ar izaicinājumiem, jo atsevišķi cilvēki ASV ir raidījuši nepareizus signālus “Taivānas neatkarības” spēkiem un cenšas “izmantot Taivānu, lai kontrolētu Ķīnu”, kas ir ļoti bīstami. Taivānas jautājums attiecas uz Ķīnas un ASV attiecību politisko pamatu, un, ja tas netiks pareizi risināts, tam būs graujošas sekas. ASV pusei ir stingri jāievēro vienas Ķīnas princips un trīs Ķīnas un ASV kopīgie paziņojumi un ar Taivānu saistītie jautājumi jārisina apdomīgi un pareizi.

Prezidents Sji Dzjiņpins ierosināja, ka Ķīnas un ASV attiecībās jaunajā laikmetā nepieciešams ievērot savstarpējas cieņas, mierīgas līdzāspastāvēšanas un abpusēji izdevīgas sadarbības principus, tādējādi norādot Ķīnas un ASV attiecību attīstības virzienu. Prezidents Baidens atbildēja pozitīvi un uzņēmās svarīgas saistības, piemēram, necensties sākt jaunu auksto karu, necensties mainīt Ķīnas sistēmu, necensties pretoties Ķīnai, stiprinot alianses, neatbalstīt “Taivānas neatkarību” un neplānot stāties pretī Ķīnai. Ķīna vienmēr ir skatījusies un risinājusi Ķīnas un ASV attiecības saskaņā ar trim prezidenta Sji Dzjiņpina izvirzītajiem principiem. Cerams, ka ASV izpildīs prezidenta Baidena dotos solījumus. Pašreizējā starptautiskajā situācijā dialoga un sadarbības stiprināšana starp Ķīnu un ASV, kā arī pareiza domstarpību pārvaldība un izvairīšanās no konfliktiem un konfrontācijām kalpo abu tautu interesēm un attaisno starptautiskās sabiedrības cerības.

ES un Ķīnā pastāv dažādas stratēģijas, lai risinātu Covid-19 pandēmijas problēmas. Kā jūs raksturotu Ķīnas pandēmijas novēršanas politiku? Šobrīd epidēmijas situācija Šanhajā un citās Ķīnas daļās šķiet beigusies. Kā jūs vērtējat Ķīnas ekonomikas attīstības prognozes šogad?

Kopš Covid-19 uzliesmojuma Ķīnas valdība vienmēr ir izvirzījusi cilvēkus un dzīvību pirmajā vietā un pieturējusies pie “dinamiskās nulles Covid” politikas, kas ir sasniegusi sākotnējos rezultātus pandēmijas novēršanā un kontrolē un nodrošinājusi stabilu ekonomisko un sociālo darbību.

Ķīnas “dinamiskā nulles Covid” politika ir nevis panākt nulle inficēšanos, bet gan epidēmijas kontroli pēc iespējas īsākā laikā ar viszemākajām sociālajām izmaksām, kā arī maksimāli aizsargāt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī normālu ražošanas un dzīves kārtību. Tā ir stratēģija ar viszemāko kopējo sociālo cenu. “Dinamiskā nulles Covid” politika ir zinātnisks lēmums, kas balstīts uz daudziem faktoriem, piemēram, Ķīnas lielo iedzīvotāju bāzi, lielo vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaitu un nevienmērīgo medicīnas resursu sadalījumu starp reģioniem. Tieši pateicoties “dinamiskās nulles Covid” politikas ievērošanai, kopš šā gada marta Ķīnas pandēmijas profilakse un kontrole ir izturējusi vissmagāko pārbaudi kopš cīņas pret pandēmiju Uhaņā un sasniegusi pakāpeniskus rezultātus. Pašlaik pandēmijas situācija Šanhajā, Pekinā un citās pilsētās pakāpeniski uzlabojas. Prakse ir pierādījusi, ka Ķīnas valdības profilakses un kontroles politika iztur laika pārbaudi un mūsu profilakses un kontroles pasākumi ir zinātniski un efektīvi.

Tajā pašā laikā Ķīnas valdība ir nepārtraukti pielāgojusi profilakses un kontroles pasākumus atbilstoši laikam un apstākļiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, veselīgu un stabilu ekonomikas un sabiedrības attīstību ar labiem profilakses un kontroles rezultātiem, vienlaikus maksimāli aizsargājot cilvēku dzīvību un veselību. 2020. gadā Ķīna kļuva par vienīgo lielo ekonomiku pasaulē, kas sasniegusi pozitīvu ekonomikas izaugsmi. 2021. gadā IKP pārsniedza 110 triljonus juaņu, kas ir par 8,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopš šā gada sākuma starptautiskā situācija ir bijusi nemierīga, globālā pandēmija turpina izplatīties un saasinās ģeopolitiskie konflikti, daži negaidīti faktori ir pārsnieguši paredzēto, un ir palielinājies spiediens uz ekonomiku. Neskatoties uz to, šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika gada griezumā pieauga par 4,8%. Pirmajos četros mēnešos Ķīnas kopējā ārējās tirdzniecības importa un eksporta vērtība pieauga par 7,9%, investīcijas pamatlīdzekļos pieauga par 6,8%, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 4%, patēriņa cenas pieauga par 1,4%, bet bezdarba līmenis bija 5,7%.

Raugoties uz nākamā posma tendencēm, joprojām ir daudz labvēlīgu apstākļu, lai Ķīnas ekonomika saglabātu stabilu izaugsmi visa gada garumā, neskatoties uz zināmu īslaicīgu spiedienu. Pirmkārt, sagaidāms, ka patēriņa atveseļošanās tendence turpināsies; otrkārt, paredzams, ka palielināsies investīciju stimulējošā ietekme; treškārt, paātrināsies rūpniecības modernizācijas un attīstības temps; ceturtkārt, zaļā un inteliģentā transformācija veicinās uzlabojumus; piektkārt, atvēršanas priekšrocības kļūst arvien skaidrākas. Kopumā nav mainījušies Ķīnas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes pamati, kā arī nav mainījušās liela potenciāla, noturības un plašas attīstības iespējas. Ķīna var efektīvi tikt galā ar dažādiem riskiem un izaicinājumiem un dot pozitīvu enerģiju pasaules ekonomikā.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais