NDK priekšsēdētājs: dubultpilsonība ar Krieviju un nesakārtotā valsts robeža – reāls drauds mūsu valsts drošībai

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kādēļ dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju ir drauds mūsu valsts drošībai, kādēļ šāda dubultā pilsonība ir iespējama, kādēļ pēdējo mēnešu laikā aktivizējušies Krievijas un Baltkrievijas centieni pārbaudīt tieši Latvijas valsts robežas caurejamību, kā iezīmēsies dubultās pilsonības un robežas drošības jautājumu risināšana “Jaunās vienotības”, ZZS un “Progresīvo” pārstāvētajā valdībā – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Krievijas miljonārs Pjotrs Avens joprojām ir Krievijas, Latvijas un arī Luksemburgas pilsonis. Kādas ir mūsu valsts pozīcijas dubultās pilsonības ar Krieviju jautājumā, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd Krievija būtiski vienkāršojusi Krievijas pilsonības piešķiršanas procedūru?

Iesaku iepazīties ar Saeimas arhīva dokumentiem, kad pēdējo reizi tika grozīts Pilsonības likums. Grozījumu gaitā trešajā lasījumā pēkšņi maģiski uzrādās priekšlikums, kur starp rindām bija apslēpta iespēja iegūt dubulto pilsonību ar Krieviju. Tas tolaik notika, risinot tieši Avena gadījumu. Brīdī, kad deputāti balsoja par grozījumiem, to bija grūti saprast un pamanīt. Punkts, uz kā pamata Avenam piešķīra dubulto pilsonību, ir ļoti neskaidrs. Interesanti, kā iniciatīva bija šo mīklaino punktu iestrādāt likumā un tādējādi sakārtot Avenam pilsonības jautājumu.

Esam tur, kur esam. Ir problēma. Kā to risināt? Jūs esat NDK priekšsēdētājs un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs.

Viens variants ir vērt vaļā Pilsonības likumu un šo robu dubultās pilsonības iegūšanai ar Krieviju aizvērt ciet. Taču ir nianses. Tā kā pilsonība ir piešķirta un tiek atņemta, sāksies tiesvedības. Jāparedz, ka viens otrs dubultpilsonis šajā situācijā atteiksies no Krievijas pilsonības, paturot Latvijas pilsonību. Nākamā nianse - līdz ar šo jauno valdību, kas ir izveidota, nezinu, vai tā ir prātīga doma vērt vaļā Pilsonības likumu. Tiklīdz likums tiek atvērts, tas paredz iespēju tur iestrādāt jebko, tajā skaitā, piemēram, nulles pilsonību, kad visi nepilsoņi kaut kādā periodā kļūst par Latvijas pilsoņiem, un citus brīnumus. Tāpēc septiņas reizes jānomēra, pirms šo Pilsonības likumu vērt vaļā. Vēlme atrisināt vienu pareizu lietu var radīt problēmas citās jomās. Ja jautājums ir tieši par Avenu, tad es ar lielu nepacietību gaidu, kad Satversmes aizsardzības birojs nāks klajā ar gala slēdzienu par Avena pilsonības iegūšanas likumību un vai tajā nav riski valsts nacionālajai drošībai. Cita starpā Tieslietu ministrija ir tā institūcija, kura ar dažādiem speciāliem likumiem var regulēt problemātiskās jomas.

Kamēr mēs šeit runājam, tikmēr Krievijas un Latvijas dubultpilsoņu loks kļūst aizvien lielāks. Nav izslēgta iespēja, ka arī Eiroparlamenta deputāts un Vladimira Putina simpatizants Andrejs Mamikins jau ir kļuvis par dubultpilsoni.

Jā. Tā ir vēl viena nianse, kura ir pietiekami sarežģīta. No vienas puses, sabiedrībā visi zina, ka Avenam ir šīs divas pilsonības, bet noteikti ir tādi Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi, kuri kādā brīdī ir ieguvuši Krievijas pilsonību. Cik daudz to ir, neviens precīzi nevar pateikt. Viņi saņem arī Krievijas pensijas un to nav paziņojuši Latvijas iestādēm.

Ko šajā situācijā varam darīt? Vienkārši nevarīgi noplātīt rokas vai tomēr pieņemt konkrētus lēmumus?

Ja būtu laba sadarbība ar kaimiņvalsti, šādus gadījumus būtu iespēja izķert.

Bet tur jābūt starpvalstu līgumam, kas šobrīd, kara apstākļos, nav iespējams.

Protams, vienīgais, kas atliek, ir cerēt uz nejaušām situācijām, kurās nejauši varam konstatēt, ka personai ir divas pilsonības, no kurām Latvijas pilsoņa vei nepilsoņa statusu tā nedrīkstēja saglabāt.

Vai šiem jautājumiem nevajadzētu veltīt īpašu NDK sēdi un šo jautājumu virzīt apspriešanai arī Nacionālās drošības padomē? Vai nav tā, ka dubultā pilsonība ar Krieviju nav nekas labs mūsu valsts drošībai?

Protams, ka tas nav nekas labs. Viens veids, kā šos cilvēkus var atklāt un identificēt, ir caur dažādiem norēķiniem, kuri tiek veikti ar Krieviju. Tādēļ esmu uzsvēris, ka mūsu valsts nedrīkst sniegt īpašu atbalstu personām, kuras saņem no Krievijas sociālos maksājumus. Mums ir jāiegūst precīza informācija par šādu personu ienākumiem. Piemēram, personai Latvijā ienākumu nav vai tie ir ļoti mazi, un šī persona ir pieteikusies mazturīgās personas statusam, taču vienlaikus šī persona saņem sociālos pabalstus uz citiem kontiem no Krievijas.

Vai mūsu slepenie dienesti ir spējīgi šādas finanšu plūsmas pārbaudīt?

Šis pat nav slepeno dienestu jautājums. Šis jautājums ir jārisina Labklājības ministrijai, taču tā šo problēmu visu laiku ir ignorējusi. Viņi ir atbildīgi par Latvijas sociālo budžetu. Skaidrs, ka sociālie maksājumi bieži vien tiek pilnīgi nelietderīgi izšķērdēti. Pētot sociālo pabalstu plūsmu, atsevišķos gadījumos mums būtu iespēja identificēt, ka personai ir ciešāka saite ar Krievijas Federāciju. Taču, ja naudas plūsmas neiet caur Latvijas komercbankām, bet caur ārvalstu bankām, tad to pārbaudīt ir praktiski neiespējami.

Neoficiālā informācija vēsta, ka pēdējo mēnešu laikā no Krievijas un Baltkrievijas puses īpaši aktivizējusies Latvijas robežas stiprības zondēšana ar migrantu palīdzību. Austrumu robežas infrastruktūras izveide būšot gatava tikai 2031. gadā. Kādus pasākumus mēs veicam, lai risinātu šo būtisko mūsu drošības jautājumu?

Ja runājam par migrantu apturēšanu, Latvija ir pastiprinājusi robežas uzraudzību, piesaistot lielākus Nacionālo bruņoto spēku resursus. Nesen notikušās militārās mācības arī saistītas ar to, lai parādītu, ka ir bruņoto spēku klātbūtne austrumu robežas sargāšanā. Kaimiņvalstis arī mums ir sniegušas atbalstu, līdzīgi kā mēs viņiem sniedzam atbalstu līdzīgās situācijās. Situācija ir sarežģīta un tomēr stabila. Jāturpina vērt ciet robežas robus, kuri tur ir ilgstoši bijuši. Jāturpina būvēt gan žogu, gan robežas joslu. Jārūpējas par robežsargu rekrutēšanu.

Kādēļ Krievija un Baltkrievija šobrīd visaktīvāk testē tieši Latvijas robežu? Viņiem ir kādi tālejošāki mērķi?

Iemesli ir vairāki. Baltkrievija ik pa laikam ir testējusi gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Polijas robežas. Otra nianse ir tāda, ka šie migranti savstarpēji sazinās un viņiem ir arī atbalstītāji Eiropā. Līdz viņiem ir nonākusi informācija, ka Latvija varētu būt vieglākais ceļš uz Eiropu. Iepretim daudzām Rietumeiropas valstīm, kuras vāji sargā savas robežas, Polijas un Baltijas valstu atbilde izaicinājumiem ir priekšzīme visai Eiropai, kā nepieļaut masveida imigrāciju.

Šobrīd robežsardze ir “Jaunās vienotības” politiskā kontrolē, Aizsardzības ministrija ir “Progresīvo” kontrolē. Jautājums par jūsu NDK priekšsēdētāja amata likteni. Ja šis amats nonāks “Progresīvo” rokās, ļoti iespējams, sagaidāms būtiski labvēlīgāks režīms gan pret migrantiem, gan pret dubulto pilsonību ar Krieviju?

Jā. Tāds risks ir. Kopējais valdības kurss var izmainīties no tā, ka nevis mēģināsim atturēt migrantus, bet, gluži otrādi, viņus var aicināt pie mums iekšā. Tāds risks saglabājas. Protams.

Ko politikas kuluāros dzird runājam par NDK priekšsēdētāja likteni?

Tas būtu jājautā citām Saeimā ievēlētām partijām. No savas puses tupinu darīt savu darbu. Ir saplānotas komisijas sēdes. Izskatīšanā nonāk dažādi likumu grozījumi. Aizvadītajā nedēļā Saeimā pieņēmām grozījumus, kuri ļauj precīzāk identificēt ārvalstniekiem piederošos nekustamos īpašumus Latvijā, lai novērstu sankciju pārkāpumus. Rudens sesijā jāatrisina arī Maskavas nama jautājums. Kamēr vien esmu komisijas vadītājs, tikmēr pilnvērtīgi veikšu savu darbu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.