Aija Žīgure: Neesmu saņēmumi nevienu prasību vai mājienu, kādiem jābūt statistiskajiem rādītājiem

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure tagad var sacīt visu, kā ir bijis un kā ir iestādē, kurā viņa strādā no 1975. gada un kuru vada no 1998. gada. No visu pasaules valstu statistikas iestāžu vadītājiem viņa šobrīd ir amatā visilgāk.

Vai priekšniecība prasa no jums plāniem vai politiķu solījumiem atbilstošus skaitļus, jeb samierinās ar to, ka kā nu ir, tā ir?

Varu teikt pilnīgi godīgi, ka pa visu to laiku, ko es strādāju tādā līmenī, ar kuru augstākas amatpersonas sazinās, man nav bijusi neviena prasība, neviens lūgums vai mājiens, ka kādam ciparam jābūt pielabotam noteiktā veidā. Ir bijuši jautājumi pēc tam, kā tā var būt, ka CSP publicētie skaitļi ir pārāk lieli vai mazi. Tā ir uzslava mūsu valsts pārvaldei. Zinu, ka citās valstīs ir citādi. Bet apšaubīt un pārjautāt visiem ir tiesības. Tas ir labi, ka cilvēki interesējas un saņem paskaidrojumus, kā šie dati tapuši. Mēs mēģinām šādus jautājumus apsteigt un jau preses relīzēs ietveram ne tikai ciparus, bet skaidrojumu, kā tie iegūti. Ne pārāk sen nācās pamatot augsto inflācijas rādītāju, pašlaik jāizskaidro lielais kritums ārējā tirdzniecībā.

Vai Latvijas politiķi un ierēdniecība saprot, ko jūsu publicētie skaitļi parāda, ko nozīmē un kādu reakciju prasa?

Valsts pārvaldē ir cilvēku grupa, ar kuru varam sadarboties. Taču tai vajadzētu kļūt lielākai un stiprākai. Ir novērots, ka interese un izpratne par dažādiem datiem palielinās, bet ir arī gadījumi, kad CSP izveido lielus datu masīvus analītiskiem mērķiem un redz, ka tos vispār neviens nav atvēris. Tagad Valsts kancelejai ir idejas, kā mācīt ierēdņus datus lietot. Tā ir laba iniciatīva.

Dzīvojam 30 gadus tirgus saimniecībā, finansistu un menedžeru augstskolas mums uz katra stūra.

Cilvēkiem vajadzētu nonākt kaut cik pienācīgā kompetences līmenī, lai tas, kurš lasa vai skatās ziņas, saprastu, ko nozīmē, sacīsim patēriņa cenu indekss. Nevajadzētu fokusēties tikai uz to, ka piena paka vakar maksāja eiro, šodien - eiro un 30 centus. Katram jāattīsta minimālas maņas pat to, kā veidojas valsts ekonomika. Nākamajā ekonomisko zināšanu līmenī jāpaceļas tiem, kuri izvēlas būt uzņēmēji. Vēl tālāk jātiek tiem, kuri ekonomisko datu pētīšanu izvēlas par savu profesiju.

Bet tikai retajiem izdodas no pētīšanas nonākt līdz secinājumiem, no secinājumiem - līdz rīcībai.

Jaunie laiki statistikas iestādēs veidojas ar zināmu cikliskumu. To varētu kaut kādā mērā saistīt ar tehnoloģiju progresu. Jaunākais laiks ir iesācies kādus gadus piecus vai vairāk atpakaļ, kad mēs sākām apvienot dažādu institūciju reģistros uzkrātos datus statistikas ražošanai. Bet ir jāiet tālāk uz datu savietojamību un datu apmaiņu. Tas atmaksājās kovidlaikā, kad lēmumu pieņemšanai vajadzīgie dati bija vajadzīgi katru dienu. No tiem mēs veidojām daudzdimensionālos datu profilus par nosacīto “Jāni Bērziņu”, kura vakcionēšanās vai nevakcionēšanās tika aplūkota saistībā ar viņa vecumu, dzīves vietu, izglītību, profesiju, ienākumu līmeni un veidu. Interese par datu tabulām mazinās. Vērtība datiem ir tad, kad mēs tos varam salikt no dažādiem aspektiem atbilstoši lietotāja vajadzībām. CSP ir izteikusi vēlmi tapt par datu analīzes un kompetenču centru. Statistikas pasaule vairākus gadus ir parādījies koncepts, ko latviskotam kā “datu stjuartu". Būtība ir datu bāzu savietošanai nepieciešamā sakārtošana: vienoti standarti, klasifikācijas, aizpildītas visas rūtiņas. Ja tā viss ir sakārtots, tad paveras ļoti lielas iespējas jums kā datu interesentiem saņemt sev vajadzīgo produktu.

No vienas puses labi, ka kāds mani atbrīvo darba pašam izpētīt 10 datu tabulas, bet no otras puses risks, ka statistikas vārdā žurnālistiem un politiķiem iesmērēs ideoloģiski vai politiski tendenciozus, nopirktus vai debilus apgalvojumus.

Jā, kvalitāte - tas ir ļoti būtisks aspekts! Lai dati būtu savlaicīgi atjaunoti, lai nevaldītu princips “atkritumi iekša - atkritumi āra”. Tāpēc visam jābūt koordinētam, pie kā VARAM strādā, bet ļoti, ļoti lēnām viņi virzās. Varu atļauties teikt, ka runas par datos balstītu politiku neatbilst tam līmenim, kādā reāli notiek datu veidošana. Mums ir vesela rinda reģistru, kuros trūkst koordinācijas vai kuri vienkārši atļaujas nedarīt to, kas tiem uzdots, jo darīt ir grūti. Es nesaprotu, kā cilvēki var atļauties tādu uzvedību. Protams, tas ir saistīts ar noteiktu resursu ieguldījumu, bet ieguvēji būtu visi, kuru darbam ir nepieciešami kvalitatīvi un savlaicīgi dati. Šodienas dinamiskajā pasaulē ātrums ir nozīmīgs faktors. Tāds, lūk, ir “stjuarta” uzdevums sekot, lai lietotāji nesaņemtu vecus datus, neaizpildītas datu rindas vai muļķības.

Kurš gan būs ar mieru aizpildīt tabulu rūtiņas tā, lai datu lietotāji varētu sākt saprast, kāpēc, piemēram, medicīna par diviem miljardiem eiro gadā Latvijā kļuvusi sliktāka nekā vēl nesen bija par miljardu gadā?

Varbūt tur ir problēma, bet varbūt nemaz nav. CSP un valsts reģistru dati var kalpot par atbalsta punktu, lai sāktu pētīt tos datus, kādus vāc Veselības ministrija. Jums jāstrādā ar tiešajiem datu turētājiem un jāpieņem, ka šie datu turētāji vēlēsies saprast, kur paliek viņiem piešķirtais finansējums. Valsts kopējā statistika nebūs zelta nūjiņa, kas norādīs uz vainīgajiem, ja tādi ir. Mēs nestrādājam ar individuālajiem datiem, bet lielie datu masīvi dod iespēju pāriet uz konkrētu problēmu risināšanu. Protams, šīs problēmas ir ļoti svarīgas, bet lielie datu masīvi vairāk piemēroti attīstības virzienu identificēšanai.

Vai jūs ziniet piemērus, ka kāds tiešām ir kaut ko sasniedzis tāpēc, ka izmantojis CSP datus?

Jā, svaigs, kaut arī neliels piemērs nāk no Satversmes tiesas darbinieku apmācībām, kurā viņi teikuši, ka statistikas datus izmanto. Mazliet iepriekš statistikas dati tika integrēti profilos un izmantoti daudzu ar Covid-19 apkarošanu saistītu lēmumu pieņemšanā. Ir vēl rinda praktisku piemēru, kur savietojot datus no dažādiem datu avotiem, tiek iegūti lēmumu pieņemšanai noderīgi datu masīvi. Izglītības nozares vērtēšanai un darba tirgus prognozēšanai tiek izmantots, nu jau vairākus gadus veidotais, augstskolu un profesionāli tehnisko skolu absolventu monitorings.

Kādas sakarības no CSP savāktā datu kopuma jūs uzskatāt par vissatraucošākajām?

Mēs saprotam, ka bez birokrātijas neviena valsts pastāvēt nevar un tāpat piekrītam, ka mazā valstī pārvalde izmaksā procentuāli dārgāk nekā lielā valstī. Bet to nu gan es gribētu, lai man kāds skaidrāk pasaka, kā Latvijas valsts pelnīs. Visi gribam dzīvot labāk, gribam lielākas algas, taču CSP var pastāvēt par naudu, ko kāds nopelna sūrā, grūtā darbā. Un šajā punktā būtu vajadzīga analītika. Es gan kā vadītāja, gan kā jebkurš cits Latvijas iedzīvotājs gribētu, lai kāds man izstāsta ceļu uz naudas nopelnīšanu. Jā, tā būtu uzņēmējdarbības veicināšana, bet pietrūkst konkrētība par prioritātēm. Vairums cilvēku neņem datus tieši no statistiķiem, bet šie dati tomēr tiek iekļauti stāstos, ko publika dzird no politiķiem, vēl citām amatpersonām vai publicistiem. Visi atsaucas uz mūsu datiem par to, cik daudz cilvēki Latvijā nopelna, cik daudzi dzimst un mirst, cik daudzi dzīvo ģimenēs, pilsētās vai laukos, mājās vai dzīvokļos, cik daudzi izmanto datoru un internetu. Tie ir taustāmie rādītāji, kas varētu būt interesanti man kā šīs valsts iedzīvotājai.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Bet kādus secinājumus no šiem rādītājiem spējat ģenerēt tieši jūs kā šo datu pirmavots?

Parasti man prasa tā, vai mēs dzīvojam labi, vai dzīvojam slikti. Varu atbildēt, ka dzīvojam ļoti dažādi. Atšķirības mūsu sabiedrībā ir pārāk lielas. CSP dati var pamatot mērķi šīs atšķirības samazināt, lai ikdienišķās vajadzības šeit bez grūtībām spētu apmierināt jebkurš.

Kādus ieteikumus datu vākšanas un apstrādes attīstībā atstāsiet nākamajam CSP vadītājam vai vadītājai?

Jauna ēra, jaunas pieejas būs! Par jauno vadītāju noteikta lēmuma nav. Tāpēc varu runāt tikai par to, ka nākamais vadītājs pārņems labu iestādi ar tradīcijām, kas daudz senākas nekā mana vadīšana, pat ja šobrīd esmu visilgāk amatā esošā valsts statistiskas iestādes vadītāja vai vadītājs pasaulē. Darbinieki ir labi gan ar to, ka vēlas labi padarīt savu darbu, gan ar to, ka vēlas mācīties.

Tādā gadījumā nevaram nepieminēt Latvijas Republikas statistikas nozares un statistiskās iestādes izveidotāju un vadītāju Marģeru Skujenieku (1886-1941).

Varam tikai noliekt galvu šī cilvēka priekšā. Bet Latvijas statistikai vispār veiksme smaidījusi tādā nozīmē, ka statistikas iestādes vadītāji reti mainījušies visos laikos. Pasaulē ir valstis, kur šādi vadītāji mainījušies pārāk bieži un tas nodarījis acīm redzamu kaitējumu. Attiecībā uz CSP nākamā un visu turpmāko vadītāju izvēli teikšu, ka statistikas iestāde diez vai pakļaujas klasiskajai vadīšanas teorijai, ka labs vadītājs var vadīt jebko. Te tomēr ir jābūt profesionālām zināšanām. CSP šobrīd ir unikāla ar to, ka šeit veiksmīgi apvienojas trīs, varbūt pat četru paaudžu statistiķu zināšanas un pieejas datu apstrādē. Pēckovida laiks ar attālināto darbu uzliek vadītājiem papildu slogu, lai nodrošinātu datu kvalitāti. Tas ir vēl viens apsvērums, kāpēc statistikas iestāde būtu jāvada profesionālam statistiķim, bet tādam, kam ir ambīcijas un spējas iedvest savu pārliecību kolektīvam.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Kādus galvenos attīstības posmus jeb pārmaiņu punktus jūs vēlētos atzīmēt par visu to laiku, kad strādājat, tajā skaitā vadāt CSP?

Ja skatāmies no šodienas pagātnē, tad esmu jau minējusi pāreju uz datu integrāciju pēdējo piecu gadu laikā vai pat iepriekš. No mūsu iekšējo procesu viedokļa svarīga bija ap 2000. gadu sāktā pāreja uz centralizēto datu apstrādi, mazinot sadrumstalotību pa rajoniem. Pašas pamanāmākās izmaiņas statistiķu darbā, protams nodiktēja pāreja no padomju laika plānsaimniecības uz tirgus saimniecību Latvijas Republikā. Ar gandarījumu varu teikt, ka cenu statistiku Latvijas Republikā esmu izveidojusi no tās pirmsākumiem. Padomju laikā cenas noteica Cenu komiteja, bet kopš 1990. gada - uzņēmēji. Valstij par cenām atlika atbildība pret starptautiskajām institūcijām, no kurām pirmā bija Starptautiskais Valūtas fonds. Tas interesējās par jauno, neatkarīgo valsti un prasīja datus, lai varētu Latviju parādīt iekšzemes kopprodukta, maksājumu bilances un patēriņa cenu izmaiņu tabulās. Cenas bija manā pārziņā. Fonds atsūtīja lielu speciālistu, bijušo Jaunzēlandes statistikas iestādes vadītāju, un mēs kopā staigājām pa veikaliem un tirgiem, braukājām pa rajoniem, izvēlējām preces patēriņa grozam. Cenu tēma atjaunojās arī Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā. No Latvijas prasīja norādīt cenas precēm, kādu te nemaz nebija. Nebija ne jauno automašīnu, ne jaunu slimnīcu gultu cenu, jo iztikām ar lietotām mantām no tās pašas Eiropas Savienības.

Kā izveidojās atbilstība starp jūsu amata pienākumiem un personību?

Man vienmēr ir patikušas pārmaiņas. Garš, garlaicīgs, lēns - tas nav man. Tāpēc ļoti vērtīgi, ka man ir bijusi iespēja piedzīvot un veidot pārmaiņas. Augstskolā mani taču mācīja darboties ar koka skaitīkļiem, bet tagad audzinām mākslīgo intelektu. Es esmu bijusi vairāk krīzes nekā stratēģiskais menedžeris. Nākamajam CSP vadītājam būs ļoti svarīgi izkopt spējas pārliecināt par savām idejām un izveidot savu komandu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais