Kuru preču cenas četrkāršos dabas resursu nodoklis?*

© Ekrānuzņēmums/Saeima

2024. gada budžeta likumu pavadošajā paketē valdība un Saeima iekļāva arī Dabas resursa nodokļa likmju celšanu un nodokļa attiecināšanu uz vairākām līdz šim ar nodokli neapliktām preču grupām. Turpmāk tirgotāji maksās nodokli par tekstilizstrādājumu realizāciju un ievešanu Latvijā (apģērbu, kā arī mājas tekstilu un apaviem), jo tādā veidā varot samazināt dabas piesārņošanu ar novalkāto apģērbu atliekām un pārdomātāk izmantot resursus.

Par saistību starp dārgāku apģērbu un tīrāku vidi “Neatkarīgajai” stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere:

Sākšu ar to, ka dabas resursu nodokļu likmju celšanai nebūs būtiskas ietekmes uz apģērbu cenām, jo jau tagadējās cenās ir ierēķināti ražotāju un tirgotāju izdevumi par atkritumu apsaimniekošanu.

Nē, līdz šim es pats maksāju atkritumu aizvācējiem par mana praķīša ierakšanu Getliņu kalnā. Ja tagad nodokļa nauda aizies tekstila dalītajai vākšanai un pārstrādei, man būs jāmaksā mazāk par sadzīves atkritumu aizvākšanu, bet vairāk par jaunu apģērbu. Principā tā ir tā pati depozīta sistēma, kas pudelēm, tikai bodnieku gaumē.

Vides piesārņojums ar depozītu sistēmā iekļautajiem dzērienu iepakojumiem ir samazinājies, bet mēs nevaram šajā sistēmā iekļaut pilnīgi visu.

Ko nevar valsts ar ierēdņiem, to uzņēmēji var.

Ar iepakojumu, īpaši ar dzērienu iepakojumu ir vienkārši, tāpēc uz to depozītu visā pasaulē daudzas valstis attiecina. Tas tāpēc, ka dzērienus mēs nemēdzam glabāt gadiem. Izdzeram un pudeli varam nodot. Bet apģērbu, apavus valkājam vairākus gadus, varbūt ar pārtraukumiem, un tad var paiet daudzi gadi starp mēteļa nopirkšanu un novalkāšanu līdz ārā metamam stāvoklim. Līdz ar to vairs nav iespējams izsekot šo priekšmetu kustībai, lai būtu iespējams izmaksāt naudu par šo priekšmetu nodošanu savācējiem. Tas pats ar elektronisko preču un daudzu citu preču tirdzniecību un lietošanu. Ražotāju atbildības sistēmas piemērošana - jā, bet depozīta sistēma jebkurai precei - nē. Vācijā bija mēģinājums attiecināt depozīta sistēmu uz šampūnu pudelēm, bet pieeja sevi neattaisnoja.

Vai Pierīgas un Jūrmalas meži, meži ap Jelgavu un Liepāju un Ventspili un Daugavpili valstī ar augstāku ražotāju atbildību Dabas resursu nodokļa likmju veidā izskatīsies tīrāki nekā meži ar vecajām Dabas resursu nodokļa likmēm?

Jāskatās, kā ražotāju atbildības sistēma darbosies kopā ar pašvaldību veidoto atkritumu vākšanas sistēmu. Izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā nav tikai par likmju celšanu, bet arī atbilstoši šim likumam iekasēto līdzekļu pārdale starp valsti un pašvaldībām. No tā, ko iekasē par atkritumu apglabāšanu poligonos, valstij paliekoša daļa vairāku gadu laikā samazināsies no pašreizējiem 85% līdz 20%. Pārējais aizies pašvaldībām ar nosacījumu, ka tās tiešām izpildīs savus pienākumus atkritumu apsaimniekošanā. Tagad mēs no pašvaldībām prasām noteiktu atkritumu konteineru skaitu uz iedzīvotāju skaitu, bet turpmāk prasīsim noteiktu atkritumu plūsmu daudzuma dalītu savākšanu, kas tālāk tiek nodots pārstrādei un pārstrādāts. Ja pašvaldība, sadarbojoties ar izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju un ražotāju atbildības sistēmām, būs nodrošinājusi noteikto atkritumu dalīto vākšanu un atbilstošu apjomu pārstrādi, pašvaldībai būs pieejama nodokļa nauda. Ja savākto un apsaimniekoto atkritumu daudzums kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā vai pašvaldībā kādā gadā nebūs bijis pietiekams, šī pašvaldība nākamā gadā nesaņems ieņēmumus no dabas resursu nodokļa maksājumiem.

Cik tāda sistēma droša pret atskaišu viltošanu?

Latvijā vairāk nekā desmit gadus darbojas atkritumu pārvadājumu uzskaites (elektroniskā) sistēma - APUS. Šajā laikā sistēma attīstīta pietiekami, lai tiešām varētu izsekot, kādi atkritumi savākti un kur tie palikuši. Piemēram, 7. augusta vētras rezultātā tika nodarīti kaitējumi īpašumiem - norauti daudzi jumti, izdauzīti logi u.c.. Valsts nolēma iedzīvotājiem palīdzēt ar šīfera savākšanu un apglabāšanu, kas ir dārga, jo azbestu saturošais šīferis ir bīstamais atkritums. Valsts uzņēmās segt izmaksas par vētras rezultātā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem apmaksāja tikai tādu atkritumu daudzumu, par kādu APUS sistēma liecināja, ka uz bīstamo atkritumu apglabāšanas vietām ir aizvests šīferis. APUS datus ievada atkritumu pārvadātāji, pārstrādātāji un atkritumu apglabāšanas poligonu apsaimniekotāji.

Kāpēc Dabas resursu nodokļa likmes jāceļ tieši tagad?

Likumprojekts ar jaunajām nodokļa likmēm tika izstrādāts jau pirms pirms trijiem gadiem. Taču Ministru kabinets šo likumprojektu vienkārši neizskatīja - atlika vienreiz, atlika otrreiz, atlika trešoreiz. Tad un arī šajā gadā, atsākot darbu pie likumprojekta, mēs šos likuma grozījumus plaši skaidrojām sabiedrībai, dažādām mērķgrupām.

Saeimas opozīcija lika uzsvaru uz cīņu pret nodokļa attiecināšanu uz mitrajām salvetēm ar likmi 12,2 eiro par kilogramu, jo tādējādi jūtami palielināsies jaundzimušo, kā arī veco un slimo cilvēku aprūpes izdevumi.

Priekšlikums piemērot nodokļa likmi vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (mitrās salvetes, baloni, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem izstrādāts, ievērojot Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu. DRN būs jāmaksā tikai gadījumā, ja nepiemēros ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. pantā noteiktajām prasībām. Ražotāja paplašinātā atbildība attiecas uz mitrām salvetēm, kas ir iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas un mājsaimniecības vajadzībām. Ražotāju atbildības sistēmu piemērošana visās ES dalībvalstīs attiecībā uz mitrajām salvetēm jāsāk no 2024. gada 30. decembra, līdz ar to nodokļa piemērošana noteikta no 2025.gada 1.janvāra. Nodokļa likme noteikta ievērojami augstāka nekā RAS piemērošanas izmaksas. Aprēķini balstījās uz plastmasas iepakojumam piemērojamo nodokļa likmi vairākkārtīgā apmērā.

Saeimas debatēs izskanēja ieteikums aprūpētājiem lietot parastas lupatiņas; pēc senču tradīcijām derētu arī sūnas. Jautājums gan par šīm salvetēm, gan par pamperiem. Kā panākt, lai tādi videi patiešām kaitīgi produkti tiktu gan savākti, gan utilizēti dabai pieņemamā veidā?

Jāatzīmē, ka daudzi izstrādājumi, bez kuriem brīžam nespējam iedomāties savu ikdienu, ir praktiski nepārstrādājami un ir tikai apglabājami. Atkritumu apglabāšana nozīmē zemes teritorijas, kuras ilgstoši nebūs iespējams izmantot nekādiem citiem mērķiem. Tāpēc ir laiks pārdomāt, ko un kā mēs lietojam un ko mēs esam gatavi ziedot savu ērtību un iegribu apmierināšanai. Vides nodokļi ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību varam ietekmēt savas rīcības, izvēles un patēriņu.

Kāds videi labums atkarībā no tā, vai valsts atpirkšanās naudu no ražotājiem un tirgotājiem vai nu savāc pati, vai liek atdot visvisādiem zaļi ziliem “punktiem”, “jostām” u.tml. vārddarinātājiem?

Ražotāju atbildības sistēmas (RAS) nodrošina to, lai noteikts izplatīto preču atkritumu apjoms tiktu dalīti savākts, pārstrādāts un reģenerēts. Likumprojekta gadījumā runājam par tekstilizstrādājumiem un plastmasu saturošiem vienreiz lietojamiem izstrādājumiem, bet uz iepakojumu un videi kaitīgām precēm, kas noteiktas DRN likumā, attiecas tieši tas pats.

Jā, tieši tas pats. Visi meži un lauki, sētmalas un grāvmalas, paši grāvji un gravas pilni gan ar tukšam pudelēm un kastēm, ar jau minētajiem pamperiem, plastmasu, putuplastu, veciem zābakiem un riepām, televizoriem un ledusskapjiem.

RAS nespēj izstāvēt blakus katram iedzīvotājam, kurš aiznes savus atkritumus uz mežu. Pie kam RAS neatbild par visa veida atkritumiem, atbildība ir reglamentēta likumos un MK noteikumos. Daļu RAS līdzekļu jāizmanto sabiedrības izglītošanai, bet šāda izglītošana ir arī pašvaldību uzdevums. Šorīt es atkal redzēju, ka pie šādas atkritumu urnas sabiedriskā transporta pieturā nolikts liels melns atkritumu maiss. Labi, ka cilvēks to neaiznesa uz mežu, bet viņš tik un tā nav rīkojies pareizi, noliekot savus atkritumus sabiedriskā vietā. Un nepareiza rīcībai vienmēr ir sekas.

Sliktas dabai, bet ne savu atkritumu izmetējiem.

Ar atkritumu izmešanu ir tieši tas pats, kas ar braukšanas ātruma pārsniegšanu. Visi ir informēti, ka tā nedrīkst, bet daļa to dara. Dara par spīti tam, ka pieķert un sodīt vieglāk tos, kuri pārkāpj likumu uz ceļa vai ielas, nevis meža biezoknī. Kā tur pieķert cilvēku tajā brīdī, kad viņš nomet vai izgāž atkritumus? Protams, ja izgāž regulāri un lielos daudzumos, tad atkritumos var atrast norādes uz to, no kurienes tie cēlušies. Bet lielākoties tādu norāžu nav.

Tagadējā dabas resursu nodokļu likmju celšana palielinās maksu par atkritumu noglabāšanu un modinās vēlmi izmest savus atkritumus, ja ne mežā, tad svešos atkritumu konteineros.

Cilvēki ir sodīti, ka met atkritumus nepareizajos konteineros, bet bieži tā nenotiek. Tomēr pašvaldības policija ar videonovērošanas kamerām var diezgan daudz kam izsekot. Cilvēki nenovērtē uzrakstus, kas brīdina viņus par videonovērošanu, un pēc tam brīnās un sūdzas, ka viņiem uzlikti sodi. Piekrītu, ka par šādiem gadījumiem ir jāinformē plašāk un skaļāk. Jāpiebilst, ka ne velti daudzas mājas veido slēgtus atkritumu konteineru novietnes, lai citi nedzīvotu uz viņu rēķina.

*Dabas resursu nodokļa likuma grozījumu pieņemšanas laikā 7. decembra sēdē deputāts Andris Kulbergs nostājās uz Saeimas tribīnes ar mitro salvešu paciņu rokā:

-Paciņā 520 gramu, maksā 2,60 līdz 3 eiro kā kurā veikalā. Nodoklis [atbilstoši paciņas svaram] būs 6,29 eiro. Tad paciņa maksās 9,20. Vai jūs esat normāli, vai tas ir adekvāti palielināt preces cenu trīs reizes tikai ar vienu nodevu? [Cenu četrkāršošana atbilst Kulberga aprēķinam ar turpinājumu, ka DRN taču tiks sareizināts ar PVN].

Atbildēja deputāte Jana Simanovska:

-Tavara un Kulberga kungi maldina sabiedrību, ka nodoklis uzlikts visām salvetēm. Pieejamas ir arī salvetes bez plastmasas. Jā, tās ir dārgākas, bet ne tik dārgas. [Saeimas zālē klaigāšana, ka bezplastmasas salvetes tagad maksā vai nemaksā 15 eiro par paciņu.]

Paskaidroja finanšu ministrs Arvils Ašeradens:

-Norma stāsies spēkā nevis no nākamā, bet no 2025. gada. Un tā ir sankcionējoša norma tiem, kuri neiestāsies atbildības sistēmā. Kuri iestāsies, tie maksās daudz mazāk.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais