Pagājušā gada oktobrī teroristiskā organizācija “Hamās” veica negaidītu liela mēroga uzbrukumu Izraēlai, nogalinot simtiem mierīgo iedzīvotāju, saņemot gūstā lielu skaitu ebreju un aizvedot viņus uz Gazas joslu. Izraēla ieveda armiju Gazā, lai dotu atbildi uzbrukumam savas valsts pastāvēšanai. Viens no Latvijas ebreju kopienas līderiem Dmitrijs Krupņikovs atsaucās Izraēlas valsts aicinājumam nākt palīgā. Viņš iesaistījās armijas pārtikas apgādē Bērševas pilsētā. Par to, kā Izraēlas pieredzi iespējams izmantot militārā konflikta gadījumā Latvijā, uzņēmējs dalījās ar nra.lv.
2023. gada 7. oktobrī “Hamas” kaujinieki veica teroristisku uzbrukumu Izraēlai, nogalinot 695 mierīgos iedzīvotājus, un jau pēc mēneša jūs pievienojāties Izraēlas armijai tās militārajā atbildē.
Es Izraēlā biju vairākas reizes, bet 2023. gada 20. novembrī es pieteicos kā brīvprātīgais Izraēlas armijas palīgdienestā un pievienojos Izraēlas armijai bāzē pie Bērševas pilsētas valsts dienvidos. Nedēļu tur dienēju, strādāju kā brīvprātīgais. Tajā vietā, kur biju, bija vēl 70 cilvēki, kas bija uz ilgāku termiņu, kā arī vēl 50 cilvēki brauca no dažādām vietām strādāt.
Tā ir fantastiska attieksme un patriotisms no ebrejiem visā pasaulē, kas atsaucās savai valstij briesmu brīdī, lai palīdzētu Izraēlai izdzīvot. Lepnums par savu valsti un tautu ebrejiem ir milzīgs.
Bez šaubām. No tiem 70 cilvēkiem, kas bija kopā ar mani dienējot, neviens nebija no Izraēlas. Visi bija atbraukuši no citām mītnes zemēm. Daži no viņiem tur bija jau vairāk par mēnesi. Piesakoties dienestam, bija gara rinda, man paveicās, mani pieņēma diez gan ātri. Jā, cilvēki brauc dienēt, palīdzēt, darīt, lai palīdzētu valstij izdzīvot šajā grūtajā brīdī. Atbraucot atpakaļ uz Latviju, es domāju, ka būtu labi, ja mums būtu kaut kas līdzīgs, paldies dievam, mums nav tāda militāra situācija, bet tomēr jābūt gatavam. Ja kaut kas notiek, lai mēs zinām, ko mēs darām. Mēģināju pieteikties Latvijas Zemessardzē, man atbildēja, ka esmu par vecu Zemessardzei. Es saprotu, lai gan uzskatu, ka fiziski esmu labā stāvoklī. Iespējams, varētu dot labumu kādā papildu Zemessardzes vienībā, kas nodrošina, piemēram, spēku apgādi. Es varu palīdzēt, arī citi cilvēki, kuri vēlas, diemžēl atbildi neesmu saņēmis.
Tā ir Latvijas problēma, ka bieži ne cilvēki, ne dienesti nespēj padomāt, paskatīties “ārpus kastes”. Redzu jūsu inteliģenci, jūs noteikti būtu noderīgs Zemessardzei zināmā kapacitātē. Ne jau ar ieroci jāskrien pa lauku, bet jūs varētu izdarīt daudzas citas lietas, kas varētu palīdzēt. Pagaidām Latvijā neesam atraduši risinājumus, kā iziet no birokrātiskā sloga.
Es ceru, ka varbūt kaut kāds process notiek, par ko nezinu. Bet vēlreiz - blakus Zemessardzei jābūt vēl kaut kam, plašākai Zemessardzei, to var saukt dažādi, bet tā būtu iespēja iesaistīties cilvēkiem, brīvprātīgajiem. Mēs palīdzētu tiem, kas piedalās kaujās, palīdzētu viņiem aizmugurē, organizēt to visu. Tur nav vajadzīgs augsts intelektuālās attīstības koeficients, vajadzīga laba organizācija. Ko mēs darījām Izraēlā? Mēs fasējām karavīriem dienesta racionu (sausās ēdienu pakas - nra.lv). Tas neprasīja augstu intelektu, bet tas bija ļoti iespaidīgi, kad 70 cilvēki no dažādām pasaules malām ienāca vienā angārā, kur bija kastes, organizēja procesu. Katrs kaut ko darīja, nebija neviena, kas sēdēja malā. Katrs prasīja: “Ko es varu vēl palīdzēt?” Dienas laikā sagatavojām 20 tūkstošus ēdienreižu karavīriem.
Kāda ir situācija Izraēlā pašlaik? Kādēļ ir starptautiskās sabiedrības neviennozīmīgā attieksme pret notiekošo? Dzirdējām Starptautiskās krimināltiesas izteikumus un vēl daudz ko. Vai antisemītisms pasaulē joprojām ir tik spēcīgs?
Bez šaubām, jebkurš karš ir traģēdija, traģiski, ka Gazā iet bojā palestīniešu mierīgie iedzīvotāji. Bet iemesls tam ir - “Hamās” pārkāpa visus kara darbības likumus. Kara darbības veikšanai tika izmantotas skolas, slimnīcas, Apvienoto Nāciju Organizācijas ēkas, lai slēptu tur ieročus, lai slēptu tur teroristus. Man ir ļoti grūti saprast, ko pasaule domā. Vēlreiz - ir ļoti žēl, ka iet bojā civiliedzīvotāji Gazā, tas iemesls nav, ka Izraēla sāka karu - karu sāka “Hamās”. Kopš 2005. gada, kad Izraēla aizgāja no Gazas, situācija Gazā kļuva tikai sliktāka gan ekonomiski, gan militāri. Cilvēki runā par Izraēlas atbildību un blokādi. Kāda blokāde var būt, ja Gazā “Hamās” izracis tūkstoš kilometru garus pazemes tuneļus, ja visa “Hamās” armija ir jaunās formās un ar jauniem ieročiem, viņiem ir droni, radioiekārtas, kas spējīgas slāpēt GPS (globālā pozicionēšanas sistēma - nra.lv), viņi braukā ar jaunām mašīnām. Par kādu blokādi ir runa? Tad ir vēl robeža ar Ēģipti, un tur ir tuneļi, pa kuriem tas viss tiek importēts. Es nevaru saprast, kāpēc, nosodot Izraēlas premjerministru un aizsardzības ministru, nav runa par to, ka pie atbildības jāsauc “Hamās”, jāsauc pie atbildības Irāna, kas to visu iniciēja, jāsauc pie atbildības “Hezbollah” vadītāji.
Piemēram, nav konflikta starp Izraēlu un Libānu, tur nav strīdu, bet tur notiek apšaudes ik dienas. Visi Izraēlas ziemeļi ir evakuēti, tur vairs nav iespējams dzīvot. Ja “Hamās” ir izšāvis aptuveni 20 tūkstošus raķešu no Gazas, “Hezbollah” izšāvis piecus tūkstošus raķešu no Libānas, tam nepievērš uzmanību. Izraēla nevar aizstāvēties? Traģiski.
Kas notiks Izraēlas un Palestīnas konfliktā tālāk, kā jūs prognozējat?
Kādreizējā Izraēlas premjerministre Golda Meira teica, ka miers Tuvajos Austrumos būs brīdī, kad arābi mīlēs savus bērnus vairāk nekā ienīdīs izraēliešus. Kamēr tiek kūdīts naids pret Izraēlu, kamēr netiek risināts jautājums par mieru ar kādiem nosacījumiem. Izejot no Gazas (2005. gadā - nra.lv), Ariels Šarons, kurš bija diezgan labējs Izraēlas ģenerālis, labējs politiķis, mēģināja pateikt: “Dzīvojiet mierā, mēģiniet Gazā veidot savu sabiedrību, redzēsim, kas notiks.” Diemžēl tas eksperiments ir negatīvs. Domāju, ka galvenā problēma ir Irāna, kas maksā par visu, kas tur notiek, piegādā ieročus. Nesen Izraēlas politiķis Avidors Libermans izteica brīdinājumu, ka Irāna vienā brīdī varētu izšaut kādus 10 tūkstošus raķešu pa Izraēlu vienlaicīgi, jo neviena aizsardzības sistēma nevarēs ko tādu pārvarēt. Jādara viss, lai palestīnieši sāk vērtēt dzīvību, dzīvi un veido normālu civilu sabiedrību.
