Kas šogad mainīsies Latvijas pensionāru dzīvē, kādi ir Latvijas Pensionāru federācijas nākotnes plāni, cik valdība ir gatava risināt senioriem aktuālus jautājumus, vai ir paredzēts paaugstināt pensionēšanās vecumu, cik taisnīga ir pensiju sistēma, intervijā "Neatkarīgajai" stāsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.
Latvijas Pensionāru federācija ir nevalstiska organizācija, kas apvieno vairāk nekā 150 pensionāru organizāciju visā Latvijā - Rīgā, Kurzemē, Latgalē, Sēlijā, Vidzemē un Zemgalē. No Latvijas 440 000 lielās pensionāru saimes organizācijā darbojas aptuveni 22 000 sudraba paaudzes cilvēku.
Kas šogad ir mainījies Latvijas pensionāru dzīvē? Kas būtu jāzina senioriem?
8. janvārī notika Latvijas Pensionāru federācijas domes sēde, uz kuru no visas Latvijas ieradās pensionāru biedrību priekšsēdētāji, pavisam esam 150 organizācijas. Uzklausījām labklājības ministru Uldi Auguli un Labklājības ministrijas valsts sekretāru Ingu Alliku, bija iespējas uzdot jautājumus. Šī ideja par tikšanos radās Senioru dienās Saeimā pagājušā gada 30. septembrī.
Kas būtu jāzina 2025. gadā? Pirmkārt, no šā gada 1. janvāra neapliekamais minimums pensijām ir 1000 eiro. Šīs izmaiņas pamatā attiecas uz tiem pensionāriem, kuri saņem pensiju un turpina strādāt. Šos 1000 eiro var sadalīt divās daļās: 500 eiro saņemt kā pensiju un 500 eiro kā algu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts no tās pensijas daļas, kas pārsniedz 1000 eiro.
Dažiem šīs izmaiņas patīk, bet citiem - ne visai, jo cilvēki kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātājiem, un līdz ar to viņiem nav tiesību no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīt nodokļa atmaksu. Vēl šajā kategorijā, kas nesaņem nodokļu atmaksu, ietilpst radošo profesiju pārstāvji, kuri nodokļus maksā vienreiz gadā. Mēs esam saņēmuši šādus ziņojumus. Un strādājošo pensionāru šobrīd ir vairāk nekā 70 000.
Otrkārt, oktobrī, kā ierasts, notiks pensiju indeksācija. 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Saņemtā pensija tiks sasaistīta ar šo indeksāciju un būs atbilstoša likumā noteiktajam darba stāžam. Augstākais iespējamais darba stāžs šobrīd ir 45 gadi, bet iespējams, ka turpmāk tas varētu būt 50 gadu un vairāk, taču par to vēl tiks diskutēts.
Trešā lieta, kuru es gribētu pieminēt, ir bāzes pensija. Esam par to vairākkārt runājuši ar Labklājības ministriju. Arī Labklājības ministrijā tikko kā ir bijusi viena sanāksme par to.
Cik liela varētu būt bāzes pensija?
Tas vēl nav zināms.
Kur seniori var iegūt informāciju par šā gada izmaiņām pensijās?
Varbūt senioriem labāk orientēties pensiju izmaiņās palīdzēs skaidrojums, kuru esam snieguši savā Latvijas Pensionāru federācijas laikrakstā "Latvijas Pensionārs". Šo drukāto laikrakstu bez maksas var saņemt visās Latvijas "Mēness aptiekās" katra mēneša pirmajā nedēļā. "Mēness aptiekas" ir mūsu sadarbības partneris. Citi gan saka, ka laikrakstu esot par maz, bet jāņem vērā, ka mēs visi esam dažādi. Cits paņem vienu avīzi, bet citi - vairākas un sadala tās kaimiņiem.
Kādi ir Latvijas Pensionāru federācijas plāni 2025. gadam?
Turpināsim sadarboties gan ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, gan ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu. Mums, iespējams, rudenī būs kopīga tikšanās, kurā pārrunāsim tā dēvētās sudraba ekonomikas iespējas.
Pensionāri turpina strādāt ne tikai tāpēc, ka viņiem pietrūkst naudas, bet tāpēc, ka sabiedrībā ir pieprasījums un viņi ir pietiekami kvalificēti. Taču nereti izvirzās jautājums, vai viņi var strādāt pilnu darba laiku un kā tas attieksies uz darba devējiem, ja seniori strādās 0,5; 0,35 vai 0,75 slodzes.
Mēs kā federācija saredzam savu ceļu bāzes pensiju ieviešanai, bet šeit vēl ir nepieciešamas diskusijas ar Labklājības ministrijas ierēdņiem.
Tāpat 1995. gada 31. decembris ir laiks, no kura līdz šim tiek rēķinātas piemaksas pie pensijas par darba stāžu. 2012. gadā šīs piemaksas tika apstādinātas, un tās tika atjaunotas tikai pagājušajā gadā.
Pērn šīs piemaksas par darba stāžu no 1996. gada 1. janvāra sāka saņemt tie pensionāri, kuri pensijā devās 2012., 2013., 2014. gadā. Šogad šis process turpināsies, un piemaksas saņems arī tie, kas pensionējušies 2015., 2016. un 2017. gadā. 1996. gada 1. janvāris tādēļ, ka tieši līdz tam brīdim ir iespēja datu bāzēs pārbaudīt, kā cilvēks maksājis nodokļus.
Tomēr šeit rodas problēma, jo gan piemaksas par darba stāžu, gan bāzes pensijas tiek maksātas no valsts pamatbudžeta, nevis no sociālās apdrošināšanas iemaksām, un rodas jautājums, vai valsts pamatbudžets ir tik liels un spējīgs to izdarīt jau šajā gadā un turpmākajā laikā.
Ik pa laikam publiskajā telpā pavīd informācija par nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu. Par to aizdomājas gan Eiropā, gan arī Lietuvas Seimā aizpagājušogad notikusi šāda diskusija. Tiek minēti dažādi skaitļi - 72 vai 75 gadi, vai kāds cits cipars. Cik iespējama, jūsuprāt, ir pensijas vecuma palielināšana Latvijā?
Neesmu dzirdējusi, ka Latvijā par to tiktu diskutēts, un diezin vai būs taisnība par Eiropu. Piemēram, arī Francijā, līdzīgi kā Latvijā, notika pensijas vecuma paaugstināšana no 62 līdz 65 gadiem, katru gadu pieliekot klāt trīs mēnešus.
Manuprāt, drīzāk būtu nepieciešams domāt par veselības aprūpes kvalitāti, lai tie seniori, kuriem atļauj veselība, varētu strādāt, saņemt pensiju un darba algu. Plus vēl veselības apdrošināšana, veselības saglabāšana, zāļu cenas utt.
Turklāt tikko ir stājušās spēkā izmaiņas par vecuma pensijas piešķiršanu no 65 gadiem un 20 gadu pierādāmo darba stāžu, lai gan dažiem tas šķiet par daudz.
Ko varam gaidīt nākotnē? Cik mūsu valdība ir gatava risināt pensionāriem aktuālus jautājumus?
Līdz šim brīdim tika risināti, un 2025. gada izmaiņās tas ir redzams.
Ļoti labi, manuprāt, bija tas, ka Saeima pagājušā gada 30. septembrī mūs, 100 seniorus, uzaicināja pie sevis un mēs izstāstījām savus priekšlikumus. Tā bija Saeimas ideja. Tikāmies arī ar finanšu, labklājības, veselības un vides un reģionālās attīstības ministriem. Viņiem bija iespēja mūs uzrunāt, bet mēs varējām uzdot konkrētus jautājumus.
Ir bijusi pirmā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kur ar priekšsēdētāju A. Bērziņu vienojāmies, ka mūsu sadarbība turpināsies visa gada garumā un tad izkristalizēsies vērtīgākie priekšlikumi, kurus nākotnē varēsim nodot tālāk arī Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas ierēdņiem. Sociālo un darba lietu komisija izplānos tēmas un tad mūs aicinās. Sekosim procesiem Saeimā, iesniegsim priekšlikumus Saeimas priekšsēdētājai, kas tālāk tiks nodoti ministriem. Šis gads būs interesants.
Nākotnes svarīgākie jautājumi ir: bāzes pensija, izmaiņas pensiju indeksācijā un vairākas izmaiņas, kas saistītas ar strādājošajiem pensionāriem sudraba ekonomikā, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā un Eiropas Savienībā.
Aktuāli ir arī veselības aprūpes jautājumi, un mēs ceram, ka veselības ministram Hosamam Abu Meri izdosies realizēt visas viņa ieceres saistībā ar zāļu un ārstniecības personu pieejamību, zāļu cenām.
2025. gadā nopietni vērsīsimies pie viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas, lai risinātu jautājumu, kā attīstīt senioru digitālās prasmes. Tas ir diezgan sarežģīti, un jāņem vērā tehniskās iespējas.
Vēlos pateikties par to, ka no valsts budžeta šogad mūsu darbības nodrošināšanai saņemsim 56 000 eiro, un tur ieguldījums ir iepriekšējai labklājības ministrei Ramonai Petravičai. Mēs vēl diskutēsim, veiksim nopietnu izpēti, izzināšanas darbu, kā šo naudu tērēt, visticamāk, tehnikas iegādei, mācībām. Ir vajadzīga nopietna izpēte, kā seniori var apgūt digitālās prasmes. Vienkāršāk tas ir pilsētās, bet laukos jāskatās, vai ir bibliotēkas, kuras var palīdzēt.
Pa Latviju ceļo Latvijas Senioru dienai Saeimā veltītā izstāde "Stipri saknēs", un šogad mēs ar šo izstādi dosimies uz Lielbritāniju. No Saeimas izstādi pavadīs Gunārs Kūtris. Pagājušogad LPF viesojās pie Lietuvas lieliskās senioru organizācijas, bet šogad plānojam doties pie Igaunijas senioriem. Ne tikai tādēļ, lai iepazītos ar turienes senioru organizāciju, bet arī ar pensiju un sociālo aizsardzību saistītiem jautājumiem. Igauņu senioru organizācija pērn piedalījās Senioru dienā Saeimā.
Cik, jūsuprāt, taisnīga ir Latvijas pensiju sistēma?
Mūsu pensijas Latvijā ir atkarīgas no darba mūža un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Latvijā var redzēt datus par katras personas sociālajām iemaksām, kas veiktas no 1996. gada 1. janvāra. Jāpaņem līdzi tikai pase vai ID karte un jādodas uz tuvāko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļu pavaicāt un ieraudzīt.
Vēl es gribētu ko sacīt tiem, kuri apšauba 20 gadu darba stāža nepieciešamību. Esmu par to saņēmusi dažus zvanus no dažiem kungiem, kuri saka, ka šāds darba stāžs ir daudz par daudz. Es viņiem saku, ka pirms 20 gadiem jums bija 45 gadi, ko jūs tad darījāt? "Bet es labi dzīvoju, strādāju neoficiāli," viņi atbild. "Un nemaksājāt nodokļus. Kāpēc tad gribat pensiju no valsts?" es atbildu.
Latvijas Pensionāru federācija vēlētos iespēju uzrunāt jauniešus, lai viņiem stāstītu, liktu aizdomāties: kad tu būsi vecs, kāda būs tava pensija, kāda ir bijusi tava darba dzīve?
Citi saka: mēs daudz nesaņemam, jo neesam pensiju 2. līmeņa dalībnieki. Bet tas ir katram pašam jāizlemj: labi, es nemaksāju sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet kāpēc tad es neveicu iemaksas pensiju 3. līmenī? Es ieteiktu skaidrot šos jautājumus, jo VSAA ir ļoti kvalificēti, zinoši darbinieki un laba datu bāze.
Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuriem līdz pensijas vecumam palicis gads vai divi?
Jāvēršas VSAA un jānoskaidro, vai ir zināms laika periods līdz 1996. gada 1. janvārim. Ja ir bijuši darba līgumi, darba grāmatiņas, šie dokumenti jāņem līdzi. Tie tiks apskatīti, nokopēti un atdoti atpakaļ. Ir redzami dati līdz 1996. gada 1. janvārim, bet par informāciju periodā līdz tam katram ir jāparūpējas pašam.
Kas vēl cilvēkiem būtu jāzina par pensijām, pensiju mantošanu?
Pensiju mantošana, tas ir 2. un 3. pensiju līmenis, tas nav 1. līmenis, kā daži iedomājas. 2. pensiju līmeni cilvēks var izveidot pats, piemēram, var vērsties "Compensa" vai kādā citā kompānijā, izrunāt ar speciālistu un sakārtot.
2. pensiju līmenī uzkrāto var nolemt pievienot savai pensi Tad saņemsiet pensiju no 1. līmeņa plus piemaksu no 2. līmeņa.
Es ieteiktu katram, kuram tuvojas 65 gadu vecums, doties uz VSAA un katram pašam pieņemt lēmumu. Mēs nevaram iejaukties, varam būt tikai konsultanti. No cik gadu vecuma var saņemt 3. līmeņa pensiju, cik esat iemaksājis - šos un citus jautājumus var noskaidrot, ejot uz sarunu VSAA.
2. un 3. pensiju līmenī uzkrāto var nodot kādam mantojumā. Manā praksē ir arī gana daudz gadījumu, kad, uzzinot, cik uzkrāts, cilvēki izlemj par labu ikmēneša piemaksai, daži izlemj piemaksu saņemt reizi gadā.
