Valdības dienaskārtībā vēl lielāks nodokļu slogs lietotiem auto

Jo vecāka ir mašīna, jo bargāks nodokļu slogs tās īpašniekam tiks uzlikts, lai balstītu jauno automašīnu tirgu un valsts budžetu © Andrejs Terentjevs/F64

Tieslietu ministrijas noraidošais atzinums par Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļu politikas attīstības ziņojumu ļauj cerēt, ka valdība pamanīs dokumentā viltīgi paslēpto ieceri palielināt autonodokļus.

Izskatīšanai šīsdienas valdības sēdē iekļauts informatīvais ziņojums “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai”. Taču virsraksts ir maldinošs, tāpēc autotirgum gatavotās pārmaiņas pamanījis vien retais. Pat Ceļu satiksmes drošības direkcija, kuras atbildības jomā ir šo nodokļu saskaņošana ar CO2 izmešiem un iekasēšana, nebija informēta par šādu Finanšu ministrijas iniciatīvu. Satiksmes ministrija gan to ir izpētījusi un piedāvā citādu risinājumu, kas ietvertu automašīnu vecuma limitu, no kāda nodokļu slogs tiek palielināts.

Krīzes laika dāvaniņa

Neatkarīgā vakar jau vēstīja, ka "Valdība dāvinās tautai jaunu autonodokli", proti, Finanšu ministrija ierosina ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, kāds savulaik Latvijā jau ir bijis. To atcēla tādēļ, ka trūkuma vai skopuma dēļ daudzi automašīnu īpašnieki pasāka reģistrēt savus spēkratus tuvējās ārzemēs un pret to bija sarežģīti cīnīties, jo Eiropas Savienībā tiek ļauta pārvietošanās brīvība. Tagad, par paraugu izmantojot Lietuvas piemēru, Finanšu ministrija piedāvā atkal ieviest automobiļu reģistrācijas nodokli. Atkarībā no CO2 izmešu daudzuma tas varēs sasniegt līdz pat 540 eiro. Tāpat ministrija piedāvā palielināt arī Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, un darba mašīnām ar dzinējiem virs trim litriem ieviest vēl vienu atsevišķu papildu likmi. Pārskatītas tiks arī Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes - atbilstoši jaunajai CO2 novērtēšanas metodikai.

Valdības parāds 12,3 miljardi

Tik būtiskas pārmaiņas ietekmēs visu valsts autoparku un caur to arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc šādai iniciatīvai par nodokļu sloga audzēšanu vajadzētu tikt publiski izdiskutētai, lietas saucot īstajos vārdos. Piedāvātajām nodokļu izmaiņām nekādas citas saistības ar valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspēju nav kā vien nepieciešamība pildīt tukšo valsts budžetu. Tāpat arī pamatojums “lai novērstu vecu un nolietotu vieglo auto reģistrēšanu Latvijā” nekādi nav saistāms ar sociālās un veselības apdrošināšanas politiku. Finanšu ministrija vienkārši centusies paslēpt šo ieceri, lai neizceltos līdzīgs skandāls kā pērn, kad autonodokļu kāpumu un autoparka piespiedu nomaiņu tika mēģināts izbīdīt caur klimata politikas dokumentiem.

Ticamāks iemesls ir centrālais valdības parāds, kas saskaņā ar Valsts kases ziņojumu otrajā ceturksnī pārsniedzis 12,3 miljardus eiro jeb 43,9% no prognozētā IKP. Ar izmaiņām transporta nodokļos Finanšu ministrija iecerējusi iekasēt 12,4 miljonus gadā.

Kā nosaukt jaunu nodokli

Arī Satiksmes ministrija neslēpj, ka līdzekļu trūkums ir viens no argumentiem nepieciešamībai celt transporta nodokļus. Otrs ir Latvijas uzņemtās klimata politikas saistības, kas paredz ierobežot un aizliegt iekšdedzes dzinējus. Tomēr, kā Neatkarīgajai apstiprina ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, transporta nodokļus nekādi nav plānots saistīt ar sociālās un veselības apdrošināšanas budžetu. Kāpēc tāds maldinošs nosaukums likts Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā, Butāns nemācēja teikt. Nauda tikšot ieguldīta ceļu infrastruktūrā: “Mēs esam atbildīgi par autoceļu tīklu, un ilgtermiņā ir nepieciešama prognozējama ienākumu bāze.” Taču Satiksmes ministrijai ir arī saturiski iebildumi attiecībā uz Finanšu ministrijas ierosinājumiem. Tā nepiekrīt jauna nodokļa ieviešanai. Tā vietā maksa par lietotiem no ārzemēm ievestiem automobiļiem jāiekļauj esošajā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī. Šis maksājums attiektos tikai uz pirmreizējo reģistrāciju Latvijā.

Cik vecs ir vecs auto

Būtiski, ka šo papildu maksājumu saskaņā ar Satiksmes ministrijas rosinājumu nebūs jāmaksā par jaunām mašīnām un, iespējams, arī lietotiem elektriskajiem auto. Oficiālais mērķis paliek tas pats - novērst vecu automašīnu ieplūšanu Latvijā, jo Rietumeiropā pakāpeniski tiek aizliegti iekšdedzes dzinēji. Te ļoti būtiski sekot līdzi, ko valdība uzskatīs par vecu automašīnu. Parlamentārais sekretārs min, ka tie varētu būt plus, mīnus pieci gadi.

Apgalvojums, ka sešus gadus veca mašīna ir veca, šķiet absurds, ja salīdzina ar cenu, kas par to tiek samaksāta iegādes brīdī. Tomēr jauno automašīnu lobijs Latvijā ļoti mērķtiecīgi un sekmīgi grauj lietoto auto tirgu. Jauns vai paaugstināts nodoklis tirgotājiem liks izņemt no sava piedāvājuma virkni pozīciju, tostarp Latvijā tik pieprasītos mazos apvidniekus. Tā prognozē Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas vadītājs Uģis Vītols. Viņš uz notiekošo raugās filozofiski: “Sistēmai ir vajadzīga nauda, un tā to vienkārši paņems.”

Motocikli parāda valdības alkatību

To, ka klimata piesaukšana vietā un nevietā ir tikai tāds slēpts aizbildinājums, apliecina Finanšu ministrijas iecere aplikt ar jauno nodokli arī motociklus. Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs Arnis Blodons atgādina: “Motocikli rada samazinātu CO2 un Nox, un ir jābūt īpaši apveltītiem ar alkatību, lai celtu nodokli mazāk vietas un vides piesārņojumu radošam transportam.”

Šīsdienas sēde parādīs, cik tieši alkatīga ir valdība, bet pastāv arī iespēja, ka Finanšu ministrijas ziņojums “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai” tiks atlikts pārstrādāšanai vai vismaz būs mainīts protokollēmums ar veicamajiem uzdevumiem. Tieslietu ministrija ziņojumu neatbalsta, jo tajā netiek paredzēta nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Attiecībā uz autonodokļiem gan nekādu iebilžu nav - šī neesot tieslietu atbildības joma.

Iepazīties ar valdības plāniem palielināt Latvijas iedzīvotājiem autonodokļu slogu iespējams šeit.

Izpēte

Iedzīvotāju paradumu maiņa, konkurence un vispārējā digitalizācija, kā arī mežonīgas svārstības pārrobežu pasta pakalpojumu sniegšanā Krievijas agresijas dēļ nozīmē grūtus laikus “Latvijas pastam”. Citās Eiropas valstīs šādos grūtos brīžos efektīvais risinājums bijusi valstij piederošā pasta privatizācija.

Svarīgākais