„Vēsture neatstāj pēdas. Tā atstāj vienīgi sekas, kas nav līdzīgas to izraisošajiem apstākļiem.”( A. Zinovjevs: Rēgainās virsotnes)
"Svarīgi ir tas, ka tad, kad Livonija sabrūk jeb padodas dažādām varām, šejienes vācieši padošanās līgumā panāk ierakstu, ka šeit dzīvo viena tauta ar vienu valodu. Un tie ir vācieši. Bet 1710. gadā, kad padošanās līgumu jau raksta Šeremetjevs, vācieši arī grib ierakstīt šos pašus vārdus par vāciešiem kā vienu tautu ar vienu valodu, taču tas viņiem vairs neizdodas, tāpēc šajā padošanās līgumā jau figurē latvieši." Arnis Terzens: 'Mēs esam tādi neērti Eiropai'; saruna ar Ritu Grāveri (Delfi)
Ķeizara ģimrni jau nošāva, tikai pašu Krievijas impēriju, pat boļševiki neuzdrošinājās likvidēt. Uz papīra viņa formāli pastāv joprojām. Būtu joki, ja Romanovu nams piekristu Putina kronēšanai par jauno caru.... Kā tad būtu ar visām krievu teritorijām, kuras atdalījās, tad jau būtu pavisam ineresants jautājums.?
Kluiņa kungs, Jūs, manuprāt, esat diplomēts un sertificēts imbecilis.
Diemžēl autors savu opusu pasniedz kaut kā vienpusīgi tikai no savakas laikam pēč viņā uzskatiem ir tas pareizais redzes viedokļā. Var cik gribi ilgi klāstītka melns ir balts tomēŗ baltāks viņš no tā nepaliks. Autors visiem spēkiem aiz ausīm cenšāš pievilkt vēsturiskos faktus mūšdienām, kaut gan reakitātē tai laikā tā rīkojāš visi. Visbeidzot būu vairāk jāomā pa pašu valsti nevis fantazē par tēmām kādai būtu jāūt Krievijai. Saved kāŗtībā pats savu māju un tikai tad varbūt varēsi māčīt citus.
Loģiski un likumsakarīgi, ka hibrīdkara apstākļos propagandisti un aģitatori pasniedz to, kas tādos gadījumos jāpasniedz (sk. U.Ģērmaņa "Izvērtēšanai. Par mūsu vēsturisko pieredzi.) >30 Latvijas vēsturnieki vilka, vilka visiem spēkiem - un ievilkuši savu cunfti, gluži kā visu Latviju, vēsturiskajā strupceļā (sk.J.Šiliņš "Restaurācija un nākotne", "Kāpēc Bens Latkovskis [A.Kluinis] haltūrē?".
Autors raksta, kā vēsturnieks, nevis politķis, tāpēc pārmetumi ir nevietā. Kāds te sakars ar kārtības ieviešanu savās mājās.
Ja Pēteris 1 nebūtu sekmējis Matīsa Šteinhauera (pirmais latviešu kapitālists) karjeru, tad diezin vai viņa pēcteči būtu varējuši uzsākt kārtības ieviešanu savās mājās (dzimtajā zemē). "Jānis Šteinhauers ievadīja latviešu cīņas tiesību dēļ plašākā gultnē. Viņš algoja maģistru J. A. Maskovu, liekot savākt Rīgas latviešu vēstures materialus, un viņa uzdevumā brālis Dāniēls iesniedza Rīgas rātei prasību uzņemt latviešus namniekos. "Jānis Š. atjaunoja Rīgā zāļu vakaru svinēšanu, kas kļuva par Rīgas tradiciju. Savās zelta kāzās 1777 viņš dāvināja brīvību visiem savu muižu dzimtsļaudīm. Miris Rīgā un apglabāts Jāņa draudzes kapos."