Komentāri: Kā Ziemassvētku kaujas pataisīja latviešu strēlniekus par sarkanajiem

Gunārs

Atļaušos izraut no konteksta, jo tā tomēr ir skaidrāk. "...nevar izskaidrot latviešu strēlnieku pārtapšanu par Sarkanajiem strēlniekiem ar vienām vienīgām Ziemassvētku kaujām, neliekoties ne zinis par 1905. gada revolūcijas notikumiem un vēl par daudz ko gadsimtu laikā sakrājušos...".

26.jan Atbildēt
ir tāds

Pilnībā varu piekrist. Bija daudz faktoru kuru rezultātā kas notika. Šoreiz raksta autoram ieteiktu vairāk iedziļināties vēsturē. Viss nebija tik vienkārši kā rakstā cenšas pasniegt.

26.jan Atbildēt
Valdis atbilde ir tāds

Godātie draugi !

Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".

Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).

Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."

(Bens Latkovskis)

26.jan Atbildēt
Andris

Apsveicu Arni, kā autoru un nra kā platformu par šīs tēmas "pacelšanu". Neskatoties uz poulārzinātniskumam tik raksturīgo vienkāršošanu, raksts ir ĻOTI vērtīgs pāris atlikušajiem patriotiem. Ir vērts zināt, cik jukas ir šausmīgas un muļķība nāvējoša. Dažiem, protams paveicas, kā tam ģenerālim, kura neviennozīmīgo veiksmi Arnis īpaši uzsver rakstā. Mans vectēvs aizskrēja vecākajam brālim līdzi strēlniekos un aprakstīto notikumu laikā tika saņemts gūstā. Viņš pavadīja laiciņu vācu nometnē un atgriezās sveiks un vesels. Diemžēl, šie izņēmumi tikai apstiprina likumsakarību, jo finālā kaulainā panāca gan ģenerāli Anglijā, gan vectēvu Sibīrijā.

26.jan Atbildēt
Valdis

Kā parasti, Kluinis, sākumā sniedz visvisādu faktu savārstījumu, no kura tad izdara savus "ģeniālos" secinājumus. Tāpat kā Andris.

26.jan Atbildēt
Edgars atbilde Valdis

"Gan jau kādreiz noskaidrosies, cik gadus Sibīrijas krieviem un viņu jau pusasimilēto mazākumtautību cilvēkiem.."

Visus faktus nesniedz ne propagandisti, ne pat vēsturnieki. Pētījumi turpinās, jo vēsture jau nebeidzās 1991.g. pēc PSRS sabrukuma (lasi - sagrāves). Vai "Andris", "Valdis" vai kāds komentētājs atceras, kādi tādi gadu skaitļi bija iekalti granīta plāksnēs Uzvaras piemineklī Pārdaugavā? Varbūt Kluiņa kungs ar "māmiņas" Google palīdzību var noskaidrot pats?

26.jan Atbildēt
Valdis atbilde Edgars

Nu kuram kādi tie gadaskaittļi svēti. Un arī pieminekļi.

27.jan Atbildēt
Edgars atbilde Valdis

Lasiet Neatkarīgo, lai vēstures graudus no pelavām atsijātu - "NATO ģenerālsekretārs Marks Rite mudina gatavoties lielam karam: Mums ir palikuši 4-5 gadi" (16.01.2025.)

Oskars Kalpaks arī bija "sarkanais" - "Kalpaks arī politiski bija izglītots, viņš uzskatīja, ka zemniekiem ir jādod zeme, lai valsts varētu attīstīties." Jēkabsons: Par latviešu pašapziņu liecina neatkarības atgūšana (nra).

27.jan Atbildēt
Valdis atbilde Edgars

Es tev neprasīju citātus no tavas citātu grāmatiņas.

Nez vai pats to esi arī lasījis?

27.jan Atbildēt
Edgars atbilde Valdis

Jau pamatskolā. "Atkārtošana - zināšanu māte." Te vēl viens secinājums, kas balstās konkrētos vēstures faktos - "Ļeņina Dekrēts par zemi (1917) kļuva par pamatu agrārā jautājuma risināšanā visām Krievijas tautām, to skaitā arī latviešu tautai." Iskolata republika: tā nolēma latviešu tauta (Barikadopedija.lv)

27.jan Atbildēt
Valdis atbilde Edgars

Sāku jau domāt, ka tāds Edgars vispār neeksistē. Tikai uzvilkta leijerkaste.

27.jan Atbildēt
Edgars

Kluiņa kungam līdz Marka Soloņina līmenim vēl augt un augt. Tas propagandists, amatieris-vēsturnieks spēja izskaitļot to atmodu, par uzrakstīja grāmatā "22. jūnijs, jeb kad sākās Lielaais Tēvijas karš) - "1942.g. rudens - 1943.g. pavasaris (no kaujas sākuma pie Staļingradas līdz gatavošanās Kurskas kaujai).

26.jan Atbildēt
Guntis Akmeņkalns

Šodiena rāda, ka Krievija ir jadefederalizē, jādemilitarizē, paši nedzīvo un citiem neļauj. Pūķinu jāpakar Maskavas Sarkanajā laukumā!

26.jan Atbildēt
Edgars

"..Taču šis vienkāršais risinājums jeb "sudraba lode" bieži ir glābjošs īstermiņā, bet nāvējošs ilgtermiņā. Spilgtākā vēsturiskā analoģija, kas man iešaujas prātā, ir latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas. Tā laika latviešu politiskā elite uzskatīja, ka izeja no Pirmā pasaules kara katastrofas ir sasniedzama ar vienkāršiem militāriem līdzekļiem, raidot cīņā vienkopus visus latviešu strēlnieku pulkus un atbrīvojot Jelgavu. Šim vienkāršajam, neveiksmei lemtajam plānam bija šausminošas sekas, kuras mocīja latviešu sabiedrību vēl gadu desmitus." Jānis Šiliņš: Restaurācija un nākotne (Delfi)

27.jan Atbildēt
Edgars

"Latvju strēlnieki allaž tiekušies tikai uz Latviju. Latvju strēlnieki būtu palikuši Latvijā, ja būtu tāda iespēja. Dzimto māju zaudēšana ir bijusi viņu traģēdija un izmisums. Līdztekus te runājams arī par tā laika Latvijas pilsonisko aprindu un partiju nevēlēšanos vai nespēju iepretim lielinieku solījumiem piedāvāt brīvas un taisnīgas valsts alternatīvu." (D.Īvāns:Strēlnieku zvaigznes Latvijas krāsās / KinoRaksti)

Ko piedāvās LV pilsoniskās aprindas, "atpūtnieki" (J.Šiliņš) savā kārtējā saietā?

"2025. gada 30. janvārī norisināsies LU 83. starptautiskās zinātniskās konferences LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta organizētā sekcija "Revīzija nācijai: juridiskais, filozofiskais un socioloģiskais aspekts"

27.jan Atbildēt
Manfreds

Lielisks raksts, kas ierosina diskusiju par lielāko Latvijas vēstures notikumu, pasaules līmeņa notikumu.

Tam es veltīju daudz laika un mēģināju izklāstīt grāmatā M Šneps-Šneppe "Latviešu strēlnieki", 2017

27.jan Atbildēt

Komentēt