Izpēte

1941. gada vasarā notikusī Bauskas ebreju iznīcināšana tagad ir pietiekami labi izpētīta un publiskota, lai dotu iespēju norādīt arī uz to, kas un kāpēc par šo notikumu sameloja un turpina melot 80 gadu garumā.

Strauji pieaugot Covid-19 inficēto skaitam, katru dienu arvien vairāk pacientu nonāk slimnīcā vidēji smagā vai smagā stāvoklī.

Protestēt pie Saeimas ceturtdien atnāca nepotētie ugunsdzēsēji, taču arī citās iekšlietu resora nozarēs līdz pat 30% darbinieku šobrīd nav potēti – robežsargi, policisti, ieslodzījuma vietu darbinieki. Valdība nolēmusi, ka labāk viņus visus 15. novembrī izmest no darba nekā meklēt individuālus risinājumus pandēmijas pārlaišanai. Neatkarīgās rīcībā ir vairākas liecības, ka jau šobrīd nepakļāvīgie darbinieki tiek gatavoti atlaišanai.

Tālu prom no Rīgas turpinās migrantu krīze, un – lai arī kovids to aizēno, ik dienas robežsargi un karavīri ar draudiem, iebiedēšanu un fizisku spēku dzen prom no Latvijas robežas migrantus. Ne visus izdodas atturēt no smaga nozieguma izdarīšanas – Latvijas valsts zaļās robežas neatļautas šķērsošanas. Tādēļ pēc iespējas ātrāk nepieciešams izveidot fizisku barjeru noziedznieku apturēšanai. Iekšlietu ministrija sola, ka līdz novembra beigām dzeloņstiepļu žogs nosegs visas kritiskās vietas.

Iztikas minimums ne tikai ieguvis jaunu nosaukumu – mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets, bet arī jaunu piepildījumu, proti, paša groza piepildījumu. Dažādām sabiedrības grupām izdevumu budžets būtiski atšķiras.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Latvijā šobrīd 52 procenti iedzīvotāju nav vakcinēti pret Covid-19. Ja vien viņu dzīvībai nedraud briesmas vai veselības stāvoklis nav tik kritisks, lai ievietotu stacionārā, pie ārsta personas bez Covid-19 sertifikāta var tikt tikai tad, ja var uzrādīt negatīvu testu. Tiem, kuriem tests nav pa kabatai, atliek vien gaidīt līdz brīdim, kamēr veselības stāvoklis kļūst kritisks. Tiesībsarga ieskatā šis ir pareizs risinājums, kas palīdzēs mazināt Covid-19 izplatību.

Pēdējos gados izdevies mazināt cilvēku ar invaliditāti rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, tomēr nākamā gada budžeta plāns neliecina, ka tehniskajiem “palīgiem” būs vairāk naudas, lai šo rindu likvidētu.

Krievijas Federācijas vēstniecības uzvedība Latvijā jau vairākus mēnešus ir haotiska un neprognozējama tā prozaiskā iemesla dēļ, ka turpinās vēstnieka nomaiņas process. Tāpēc Latvijai piesūtīta kļūdaina nota par nenotikušu pieminekļu vandalismu, un tāpēc sarkanās armijas ģenerāļa Jakuņina pīšļi atrodas Madonas morgā.

Par kādreiz tik populārā restorāna “Sēnīte” ēku un zemi pārdevējs šobrīd prasa 550 000 eiro. Pirms vairākiem gadiem, kad šo vietu gatavojās atjaunot “Liepkalni”, “Sēnītes” pārdošanas cena bija 580 000 eiro.

Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro līdz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju jeb 7 200 eiro statistiski vidējai 2,26 cilvēku ģimenei.

Pašvaldības apņēmušās paciest, ka valsts 2022. gada budžeta projektā paredzētais pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 52,3 miljoniem eiro jeb 3,1% atpaliek Latvijas Bankas (LB) prognozētā cenu pieauguma par 4%, kas pašvaldību iespējas samazina par 68 miljoniem eiro.

Jūrniecības organizācijas vakar pulcējās, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.

Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem. Politiķi uzsver, ka tas būs atbalsts senioriem laikā, kad aug elektrības cenas.

Līdz ar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, 23% uzņēmumu sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja. Tajā pašā laikā kā nodokļu reformas sekas parādījies piedāvājums nevis algot darbiniekus, bet nomāt tos no cita uzņēmuma.

Stradiņa slimnīca strādā katastrofu medicīnas plāna C gatavības stāvoklī, ko izsludinājusi slimnīcas operatīvās vadības grupa, ņemot vērā Covid-19 inficēto skaita straujo pieaugumu valstī un turpmākas prognozes par pacientu ar smagu slimības gaitu pieaugumu Latvijas ārstniecības iestādēs.

Krievijas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegusi notu par it kā nozagtu piemiņas plāksni sarkanajai armijai, sataisījusi pamatīgu skandālu Krievijas medijos, bet galu galā atklājies, ka plāksne atradusies restaurācijā un vēstniecība par to bija informēta. Krievija jebkādiem līdzekļiem cenšas diskreditēt Latviju, sagrozot vēsturi un arī rupji melojot.

Lai cik šausmīgi noziedznieki bija vācu nacisti un tiem kalpojošie latvieši, viņi nevarēja nogalināt divus tūkstošus ebreju netālu no Bauskas, ja pilsētā un tās apriņķī atradās mazāk nekā tūkstotis ebreju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Eirāzijas lūsi iecerēts svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta, un Saeimas akcepts šim nolūkam nemaz nav nepieciešams.

Piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu saskaņā ar likuma grozījumiem, sākot ar 2022. gadu, noteikta 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šāda norma nākotnē attieksies arī uz tiem, kuru mājokļi atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes. Turklāt, kāpjot zemes kadastrālajai vērtībai, pieaugs arī maksa par zemes nomu.

Latvijas lielākā nacionālā banka, kas tiek likvidēta pēc ASV pasūtījuma, turpina barot veselu likvidācijas sistēmu. Turpinoties kreditoru pārbaudēm, bankā noguldītā nauda kā pa reni plūst pie visādiem auditoriem, likvidatoriem, uzglabātājiem, uzraudzītājiem, pieskatītājiem. Bankas sadarbošanās ar valsts institūcijām rada desmitiem miljonu lielus tēriņus. Saskaņā ar pašas bankas aplēsēm, šīs liekēžu dzīres turpināsies vismaz līdz 2024. gadam.

Pasākumā, kas bija veltīts Valkas lāču krīzei, Dabas aizsardzības pārvaldes vadība gluži nejauši izpļāpājās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāniem attiecībā uz citu Latvijas dabā mītošu plēsēju. Eirāzijas lūsi Lynx lynx iecerēts izņemt no medījamo dzīvnieku saraksta. Tas ir skandāls, jo ministrija tādējādi apiet Saeimu, kas iedomājusies pati izlemt šo jautājumu.

Lai gan ministrijas un citas valsts iestādes Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtos līdzekļus, pēc Valsts kontroles (VK) secinātā, kopumā izlietojušas atbilstoši mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos šī nauda (vairāki miljoni eiro) tērēta pasākumiem, kam ar Covid-19 nav bijis nekāda sakara. Tāpat, pēc VK vērtētā, atbalstu saņēmuši uzņēmumi, kuriem tas nemaz nepienācās. Savukārt Covid-19 sākumposmā valsts ievērojami pārmaksājusi par testu veikšanu.